Latviska muzikālā balss no Ventspils

Starptautiski augstu novērtētā komponista, arī vijolnieka, diriģenta un pedagoga Imanta Ramiņa 80 gadu jubilejas koncertā Ventspils koncertzālē Latvija 10. novembrī plkst. 19 viņa mūzika diriģenta Māra Sirmā vadībā skanēs Valsts akadēmiskā kora Latvija, Liepājas simfoniskā orķestra un solistu Lauras Zariņas (vijole), Viktorijas Majores (soprāns), Oksanas Ņikitjukas (mecosoprāns) izpildījumā. Šī būs iespēja dzirdēt Imanta Ramiņa Koncertu vijolei ar orķestri un spilgtākos kormūzikas darbus, to vidū arī veltījumus VAK Latvija un Mārim Sirmajam.

Imants Ramiņš jau 11 mēnešu vecumā kopā ar māti un trim vecākajām māsām devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Drīz viņiem pievienojās arī tēvs, un pēc četriem gadiem ģimene ieradās Kanādā, kur apmetās Kokrenes pilsētā Ontārio provincē. Tieši ar Kanādu visvairāk saistīts Imanta Ramiņa mūžs un radošais ceļš, nepazaudējot latvisko identitāti. Viņš studējis vijoļspēli un pedagoģiju Toronto Karaliskajā konservatorijā, mācījies kompozīciju pie trimdas latviešu komponista Tālivalža Ķeniņa, papildinājies arī Zalcburgas Mūzikas un teātra akadēmijā Mozarteum, spēlējis orķestrī Camerata Academica, Kanādā dibinājis vairākus korus un orķestrus un ir viens no Kanādā visvairāk cienītajiem komponistiem. Aptuveni 200 jubilāra skaņdarbu žanru diapazons ir plašs: no korāļa līdz psalmu simfonijai, no solo un kora dziesmas līdz operai. Viņa kora opusus iecienījuši dažādu zemju kori, tie bieži skan starptautiskos koru konkursos. Imanta Ramiņa veikums novērtēts gan ar Triju Zvaigžņu ordeni (2007), gan Kanādas ordeni (2018, viens no augstākajiem Kanādas apbalvojumiem).

Bija grūti izlemt, ko no jūsu plašā skaņdarbu klāsta parādīt Ventspilī?

– Skaņdarbu izvēle Ventspils koncertam lielākajā daļā bija Māra Sirmā ziņā. Iekļaut programmā vijoļkoncertu ierosināja vijolniece Laura Zariņa. Stabat Mater un Alleluja, Amen bija mani ierosinājumi, bet visus citus darbus izvēlējās Māris Sirmais. Vijoļkoncertu es rakstīju 90. gadu beigās pēc Vankūveras Simfoniskā orķestra un CBC (Canadian Broadcasting Corporation) pasūtījuma, ko ierosināja tā laika Vankūveras Simfoniskā orķestra koncertmeistars Roberts Davidovici.

Jūs un diriģentu Māri Sirmo saista nu jau 20 gadu ilga sadarbība. Ko jums personīgi nozīmē šī radošā sadarbība?

– Es uzskatu, ka Māris Sirmais ir viens no spējīgākajiem, visapdāvinātākajiem koru diriģentiem, ar kuriem man mūžā ir bijusi iespēja sastrādāties. Jau kopš mūsu pirmās tikšanās 2004. gadā es manīju, ka viņš bija sapratis manu muzikālo balsi, bija tajā atradis kaut ko tādu, ko reti kurš cits bija pamanījis. Negribu pārdramatizēt, bet varbūt viņš bija sadzirdējis manā mūzikā līdz šim paslēpto latvietību.

Savu pirmo dzimtenes apciemojumu sešdesmit gadu pēc tam, kad nepilna gada vecumā Otrā pasaules kara laikā to atstājāt kopā ar vecākiem, vēlāk atcerējāties kā emocionālu zemestrīci. Pēc tam šeit atgriezāties sešas reizes. Kuri bija jūsu vissaviļņojošākie brīži dzimtenē?

– Jā, es vēl skaidri atceros to emocionālo zemestrīci. Kopš 2004. gada esmu bijis Latvijā vairākas reizes. Katru reizi ir bijis kāds visaugstākais punkts. Viens no tiem bija manas bērnu operas Lakstīgala uzvedums Rīgas Doma skolas meiteņu kora Tiara izpildījumā 2018. gadā. Stāvot 2008. gada Dziesmu svētku lielā kopkora priekšā un diriģējot savu Pūt, vējiņi! apdari, jutos, ka esmu debesīs.

Vai esat jau pabijis dzimtajā pusē? Atbrauksiet uz jubilejas koncertu Ventspilī?

– Jau 2004. gada vasarā Valsts akadēmiskā kora Latvija direktors Māris Ošlejs uzņēmās mani iepazīstināt ar manu dzimto Ventspili un Ugāli. Pat atradām Ugālē to vietu, kur 1943. gadā vēl stāvēja mana tēva, virsmežziņa, māja. Esmu ļoti priecīgs, ka VAK Latvija gādā par manu braucienu uz Latviju. Autorkoncerts tieši manā dzimtajā pilsētā būs man ļoti nozīmīgs notikums.

Visbeidzot – kā jums ar ģimeni klājas patlaban Kanādā? Un vai atkal top kāda jauna partitūra?

– Paldies par apjautāšanos. Mums te klājas labi. Esam pārdzīvojuši vēl vienu karstu, dūmu pilnu vasaru (visapkārt dega meži) un tagad baudām skaistas rudens dienas. Mūsu meita Lisa ir skolotāja Pentinktonā (apmēram 120 kilometru uz dienvidiem no mums), un viņa ir apprecējusies. Mana sieva Bekija un es dzīvojam klusu. Es vēl privāti mācu vijoli, bet komponēšanā esmu kļuvis diezgan slinks. 2018. gadā saņēmu Kanādas ordeni un jutos par to gandrīz tikpat pagodināts, cik par Latvijas Triju Zvaigžņu ordeni.

Izvēlējos vismuzikālākos komponista darbus

Stāsta diriģents Māris Sirmais:

«Vispirms iepazinu Imanta Ramiņa mūziku, sākot ar moteti Ave Verum Corpus, ko pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dziedāja daudzi latviešu kori. Ļoti īpaša bija mana iepazīšanās ar viņa ģeniālo tautas dziesmas Pūt, vējiņi! apdari. Šo izcili talantīgo, ģeniālo apdari, kurā koris skan kā orķestris, jau padomjgados dziedāja Imanta Kokara koris Ave sol, bet, kopš to iestudēju ar kori Kamēr…, tā kļuva par absolūtu mana repertuāra hitu. Arī VAK Latvija koncertos ārzemēs to bieži dzied kā piedevu, un tā vienmēr ir emocionāla eksplozija, saviļņojums līdz asarām.

Pirmoreiz satikāmies 2004. gadā Starptautiskajā latviešu jauno mūziķu meistarkursu nometnē Ogrē. Imants Ramiņš man ļoti sirsnīgi stāstīja, ka Pūt, vējiņi! apdari uzrakstījis 1989. gadā pēc Vankūveras kamerkora lūguma, lai tas, viesojoties Rīgā, varētu nodziedāt arī kādu latviešu dziesmu. Bijis liels pārsteigums, kad, tai skanot, publika cēlusies kājās.

Atšķirībā no klasiskās Andreja Jurjāna apdares Imanta Ramiņa Pūt, vējiņi! melodija sākas ar oktāvu. Skan tik skaisti! Šādi to viņam dziedājusi vecmāmiņa. Būdams 2008. gada Dziesmu svētku mākslinieciskais vadītājs, iekļāvu Pūt, vējiņi! noslēgumkoncerta repertuārā. Pēc tam 7. Starptautiskajā Garīgās mūzikas festivālā rīkojām viņa pirmo autorkoncertu Latvijā Sv. Jāņa baznīcā. Tolaik viņš man veltīja latgaliešu tautas dziesmas Jau sauļeite apdari. Visi šie darbi skanēs komponista jubilejas koncertā Ventspilī.»

Lūgts raksturot Imanta Ramiņa mūziku un personību, Māris Sirmais saka: «Viņā ir ļoti cieši saglabājies latviskuma kods, mentālā sajūta, kas aužas cauri visām viņa intonācijām. Latviskumu viņš ir mantojis no vecākiem, un tas ir saistīts ar nostalģiju, gaišām skumjām, cerībām, ilgām. Savā būtībā caurcaurēm latvisks ilgu sapņotājs mūzikā, viņš vienlaikus, izaudzis Kanādas vidē, ir ar pasaules redzējumu. Viņa skaņdarbi ir iecienīti pasaules koru literatūrā, pats esmu dzirdējis, ka moteti Ave Verum Corpus starptautiskos konkursos dzied dažādu valstu kori. Imants Ramiņš ir ļoti kluss, neuzbāzīgs, kautrīgs cilvēks. Viņā ir apbrīnojams miers. Gatavojot jubilejas koncertu, viņš mums ļāva pilnīgu brīvību, un es izvēlējos vismuzikālākos viņa darbus.»

Imanta Ramiņa jaunrades moto: «Man mūzika nekad nevar būt atsvešināta no ikdienišķas dzīves. Tamdēļ vienmēr esmu bijis nodarbināts visās mūzikas nozarēs: kā komponists, diriģents, pedagogs, vijolnieks, laiku pa laikam pat kā dziedātājs,» saka Ventspilī dzimušais Kanādas latviešu komponists. «Autorkoncerts tieši manā dzimtajā pilsētā būs man ļoti nozīmīgs notikums.»

Imanta Ramiņa 80 gadu jubilejas koncertu koncertzālē Latvija organizē SIA Kurzemes filharmonija, finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība. Biļetes pieejamas biļešu tirdzniecības tīklā Biļešu paradīze.