Izskanēs Forē Rekviēms un Pulenka Koncerts (VIDEO)

Uz vienas skatuves tiksies īpašs mūziķu sastāvs – Ventspils Kamerorķestris, jauktais koris Ventspils, koncerta diriģents Aigars Meri, kā arī ērģelnieks Aigars Reinis, solisti mecosoprāns Laura Grecka un baritonists Rihards Mačanovskis. Koncertu vadīs Liene Jakovļeva. Programmā: Fransiss Pulenks. Koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem (1938), Gabriels Forē. Rekviēms/Pirmā redakcija (1888). 

Gabriela Forē Rekviēms ir viena no pasaulē visbiežāk atskaņotajām piemiņas mesām. Rekviēmam ir trīs autora radītas redakcijas, kas sarakstītas 1888., 1893. un 1900. gadā. Ventspilī tiks atskaņota pirmā no tām – solistiem, jauktajam korim, stīgu instrumentu orķestrim, arfai, timpāniem un ērģelēm. Gabriels Forē par savu Rekviēmu ir teicis šādus vārdus: «[..] runā, ka mans Rekviēms neatspoguļo bijību un baisas priekšnojautas nāves un iznīcības priekšā. Kāds to pat nosaucis par nāves šūpļa dziesmu. Tomēr tieši tāda ir mana izpratne par nāvi, tā mūs atpestī no šīs zemes rūpēm un likstām. Tā sniedz cerību uz mūžīgu dzīvošanu citā – laimes pilnā pasaulē...»

Fransisam Pulenkam skaņdarbu 1934. gadā pasūtīja princese Edmonda de Poliņaka un 1938. gadā notika Koncerta ērģelēm, stīgām un timpāniem pirmatskaņojums. Ērģeļu partiju izpildīja Moriss Duruflē, atskaņojumu vadīja Nadja Bulanžē. Skaņdarba radīšanas laikā komponistu piemeklēja personīga traģēdija – autokatastrofā gāja bojā tuvs Pulenka draugs – komponists un mūzikas kritiķis Pjērs Oktāvs Ferro. Traģēdijas satriekts, komponists devās uz Francijas dienvidrietumiem svētceļojumā, kur pie Rokamadūras melnās Sv. Dievmātes statujas piedzīvo reliģisku atklāsmi. Tas iespaidoja jaundarba muzikālo valodu. Komponists skaidro šī darba skanējuma izvēli: «Koncerts ir robežšķirtne starp laicīgo un reliģisko mūziku. Tas nav liturģisks koncerts, bet, ierobežojot orķestra sastāvu, tikai stīgu orķestris un timpāni – es darīju visu, lai tas varētu skanēt baznīcā.» Darba procesā Pulenks par savu jaundarbu rakstīja šādi: «Koncerts ir gandrīz pabeigts. Tā sacerēšana man radīja daudz nepatikšanu, bet es ceru, ka tāds, kāds viņš ir, tas jums iepatiksies. Tas nav vieglprātīgais Koncerts divām klavierēm, tas drīzāk ir mans ceļš uz klosteri...»

Jauktā kora Ventspils diriģents Aigars Meri stāsta par sestdien gaidāmo koncertu, minot, ka Gabriela Forē Rekviēms vienlaikus spēj gan sāpināt, gan dziedināt. Skaņdarba laikā tiek izdzīvotas ļoti dažādas izjūtas, kā arī sniedz nelielu ieskatu par Fransisa Pulenka Koncertu ērģelēm, stīgām un timpāniem.

– Forē Rekviēms ir netipisks rekviēma žanra piemērs – emocionālā ziņā ļoti spriegots, dramatisma pilns. Dominē ļoti gaišas noskaņas, kas mijas ar cilvēciskām skumjām. Šis rekviēms sniedz mierinājumu, ticību un cerību mūžīgajai dzīvošanai. Rekviēms vedina uz domām par to, kas mūs sagaida pēc mūsu laicīgās nāves. Šī mūzika nav veltīta nevienam konkrētam aizgājējam, bet rakstīta kā dzidra un gaiša miera mūzika, kas parāda cilvēka attiecības ar laicīgo un garīgo dzīvi. Klausītājiem, jo īpaši pazīstama ir skaņdarba izskaņas In paradisum tēma, kas dzirdama arī Jāņa Streiča kinofilmā Cilvēka bērns. Tik tīra noskaņa, ka šķietami ik pa brīdim iedziedas eņģeļu pulki, kas visapkārt, teju sajūtama spārnu švirkstoņa – arfa, ērģeles, stīgu orķestris rada šo noskaņu. Savukārt franču komponists Fransiss Pulenks ir viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta sakrālās mūzikas autoriem. Uzsākot koncerta rakstīšanu ērģelēm un orķestrim, Fransiss Pulenks vēl nav ieguvis muzikālo izglītību, jo šo ieceri iztraucē karš. Pēc sava tuva drauga, mūzikas kritiķa un komponista Pjēra Ferro nāves Pulenka dzīvē notika pagrieziens – viņš no jauna atklāja sevī kristietību. Skaņdarbs, kas ilgst tikai 20 minūtes, bet kuru Pulenks rakstījis un pārstrādājis četrus gadu garumā, kļūst par garīgu pārdomu vēstījumu, iegūst svinīgu nopietnību, dramatisma piesātinājumu, nepārspējamu melodiju skaistumu. Ierasto Pulenku šajā skaņdarbā nav iespējams sadzirdēt.

Koncerts ērģelēm ir apceru un skumju, cilvēciska izmisuma pilns un vienlaikus piepildīts ar motivējošu un rosinošu dzīvi. Mēs varam izdzīvot cilvēciskās skumjas un traģēdijas, bet mēs nedrīkstam aizmirst, ka dzīve turpinās, mēs nedrīkstam šajās skumjās sagumt un ieslīgt.

Ceļš uz dziedināšanu

Mācītājs un ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš

– Forē Rekviēms spilgti uzrunā un saista; ļoti dziļa un brīnišķīga mūzika. Savukārt Pulenka koncerts ērģelēm, stīgām un timpāniem, atzīšos, ir viens no maniem vismīļākajiem ērģeļmūzikas koncertiem. Pulenks ir komponists, kam 20. gadsimtā bija daudz ko pateikt, proti, franču impresionisma izskaņā tiek pabeigts viss vecais un iesākts pilnīgi kas jauns. Skaņdarbs tiek sarakstīts laikā, kad Vācijā pie varas ir Hitlers, kad visas valstis mēģina izvairīties no Otrā pasaules kara, bet tas neizdodas. Mūzikā tas viss ir izcili saklausāms – visas šausmas un neziņa, bailes un izmisums. Tas tik ļoti sasaucas ar to, kādās sajūtās un apstākļos mēs šobrīd dzīvojam. Arī tagad mēs nesaprotam, kas notiek – esam jaunas pasaules kārtības priekšā. Šajā mirklī gribu šīs izjūtas salīdzināt ar unikālo un visiem saprotamo Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāti Dievs, Tava zeme deg, kurā izskan jautājums Dievs, vai nāk pastarā tiesa?. Šim jautājumam šobrīd piemīt īpašs skanējums. Cilvēki to uzdod dažādās formās. Mūzika mums liek ieskatīties sevī un pievērsties ļoti daudzām dziļākām lietām, lai caur to mēs taptu tīrāki un skaidrāki. Un, ja mūzika mums palīdz attīrīties pašiem, tādā gadījumā tas ir ceļš uz dziedināšanu. Starp citu, Ventspils ir vienīgā vieta Latvijā, kur Pulenka koncerts var izskanēt pilnvērtīgi – koncertzāle

Latvija beidzot var parādīties visā savā krāšņumā, tādēļ biju ļoti iepriecināts, ieraugot afišu ar vēstījumu par Pulenka un Forē skaņdarbiem.

Organizē SIA Kurzemes filharmonija. Pasākumu finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Ventspils valstspilsētas pašvaldība. Biļetes var iegādāties bilesuparadize.lv