Sniedz iespēju attīstīties un augt

Aizsākot rakstu sēriju par koncertzāles pienesumu, kā arī tās iespējām, savu redzējumu par šo ēku sniedz nu jau bijušais Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis un koncertējoša mūziķe un ērģeļspēles pasniedzēja Ilze Reine.

«Ventspils Mūzikas vidusskolu ikdienā apdzīvo vairāk nekā 600 cilvēku – 500 audzēkņu, 100 pedagogu un citi darbinieki. Pirms tika uzsākta ēkas celtniecība, veica vairākus pētījumus, lai noskaidrotu, kādam mūzikas žanram Ventspilī trūkst telpu. Toreiz secinājām, ka pietrūkst akustiskās koncertzāles, kas tagad veiksmīgi funkcionē un kuras galvenā funkcija ir atskaņot klasisko, akustisko, kora, ērģeļu mūziku, sniedzot iespēju vienlaikus attīstīties un augt arī mūzikas skolas audzēkņiem. Milzīgs ieguvums ir arī tas, ka skolā ir iespēja mācīties jaunajiem gaismotājiem, skaņu režisoriem,» uzsver Grigalis, vaicāts par koncertzāles un Mūzikas vidusskolas multifunkcionālo nozīmi. Grigalis patiesi lepojos, ka Ventspilī ir uzcelta tik augsta līmeņa Mūzikas vidusskola, līdztekus visiem pozitīvajiem uzskaitījumiem izceļot ne tikai akustikas jautājumu, bet arī klašu skaņu izolētību un ierakstu studiju, kas ir pielāgota visām mūsdienu prasībām. «Vecajā mūzikas skolā, ja pirmajā stāvā kāds spēlēja uz bungu komplekta, pārējos četros stāvos strādāt neviens vairs nevarēja,» atceras Grigalis, «esmu pārliecināts, ka mūsu audzēkņi ir gandarīti par iespēju mācīties šādā skolā, par ko liecina arī tas, ka nepārtraukti pieaug audzēkņu skaits».

Ar labiem panākumiem valsts līmenī darbojas arī Ventspils Mūzikas vidusskolas ērģeļmūzikas klase, kas kļuvusi par visas Latvijas metodisko centru. Ērģeļspēles pasniedzēja Ilze Reine min, ka pārsvarā skolā notiek darbs ar jauniešiem, kuri iepriekš nav mācījušies ērģeles, bet viņiem ir priekšzināšanas klavieru vai citu instrumentu spēlē. «Ērģeļmūzikas klases Latvijā pazuda padomju laikā, pat no Mūzikas akadēmijas pamatizglītības. Pēc Atmodas savukārt tās atgriezās ar ļoti lielu vērienu visās jomās, tostarp arī mūzikas skolās. Tiesa, Kurzemes puse kādu laiku bija bez šādas iespējas, toties tagad Ventspilī ir tas, kā nav tik lielā apjomā nevienā citā Latvijas mūzikas skolā, proti, brīnišķīgas ērģeles. Šis koncerta instruments ir unikāls, turklāt Ventspils mūzikas skolas audzēkņiem ir ļoti paveicies, ka mācību darba laikā viņiem nav jāmācās uz digitālajām ērģelēm,» stāsta ērģelniece Reine. Kopumā ērģeļspēli Ventspilī šobrīd apgūst 11 audzēkņi. «Tas ir ļoti labs rādītājs. Jāņem vērā, ka klases lielums nav bezgalīgs, visi spēlē uz viena un tā paša instrumenta, līdz ar to tā noslogojums veidojas diezgan ātri,» turpina Reine.

«Mana interese par ērģelēm ir neizskaidrojams bērnības dienu sapnis. Biju maza auguma meitene, man ļoti gribējās spēlēt un apgūt lielu instrumentu. Katram instrumentam ir sava specifika un sava grūtība, ērģelniekam varbūt ir ļoti liela atkarība no tā, pie kāda instrumenta tas sēžas, jo arī instruments tevi var pacelt, var arī gremdēt. Ērģelnieka grūtība ir tikt ar šiem visiem uzdevumiem galā un mēģināt parādīt to labāko, ko katrs instruments spēj. Ventspils koncertzālē pieejamās ērģeles ir vienkārši izcils instruments. Katra reize, kad esmu zālē kopā ar saviem skolas audzēkņiem, ir kā svētku sajūta, jo notiek kaut kas ļoti neikdienišķs,» saka ērģelniece, uzsverot Ventspils Mūzikas vidusskolas ērģeļmūzikas klases unikalitāti.