Pārventas bibliotēkā norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu un jauniešu literatūras centra organizēto Nacionālo skaļās lasīšanas sacensību Ventspils un novada reģionālais fināls.
Noskaidro reģiona labāko lasītāju
0Nacionālo skaļās lasīšanas sacensību reģionālajā finālā Pārventas bibliotēkā piedalījās mūsu reģiona labākie lasītāji 5. klases skolēnu vidū. Pavisam tie bija 16 lasītāji no 10 Ventspils pilsētas un novada skolām. Dalībai sacensībās skolēni tika aicināti izvēlēties sev tuvu grāmatu un lasījumam sagatavot saistošu trīs minūšu fragmentu.
Skaļās lasīšanas sacensības Latvijā noris piekto gadu. Pirmos divus gadus konkurss noritēja klātienē, bet pēdējos divus – attālināti. Šogad lasīšanas konkurss reģionos notiek klātienē, un mūsu reģionālā fināla dalībniekus vērtēja žūrija – Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste, izdevniecības Latvijas Mediji redaktore Līva Kukle, Herberta Dorbes muzeja Senču putekļi vadītāja Inese Aide, Ventspils Jauniešu mājas vadītājs un Izglītības pārvaldes speciālists Kristians Jacevičs un Latvijas Neredzīgo biedrības žurnāla Rosme Braila raksta redaktore Inita Ozoliņa. Pārventas bibliotēkā viesojās arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova, kura sacensību ievadā mazliet pastāstīja par Nacionālo skaļās lasīšanas sacensību pirmsākumiem un, atsaucoties uz Norvēģu sociālantropologu Tomasu Hillannu Ēriksenu un viņa grāmatu Mirkļa tirānija, novēlēja dalībniekiem iemācīties peldēt informācijas un grāmatu jūrā un attīstīt intuīciju, lai spētu izvēlēties grāmatas, kuras ir vērts lasīt.
Pēc aptuveni stundu ilgiem lasījumiem žūrija apspriedās, lai izvērtētu dalībniekus un izvēlētos uzvarētājus. Tikmēr dalībnieki un viņu atbalstītāji varēja klausīties Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņu un jaunā pasniedzēja Andreja Mārtiņa Grīnberga priekšnesumus.
Pēc žūrijas vērtējuma par sacensību reģionālo uzvarētāju kļuva Ventspils Centra sākumskolas skolēns Gustavs Liepājnieks. Otro vietu ieguva Anna Linde, bet trešo – Sofija Lerha – abas Ventspils 4. vidusskolas skolnieces. Savu favorītu starp dalībniekiem izvēlējās arī Bērnu bibliotēka. Tās vadītāja Inga Markule uzslavēja bērnu drosmi un atzina, ka arī bibliotekāriem Pasaku rītos pirms publiskās lasīšanas katru reizi vēders met kūleņus. «Mūsu favorīti ir visi dalībnieki, bet šoreiz mūsu sirds pieder šarmanti nebēdnīgajam lasītājam, kura grāmatas fragments atbilst viņa būtībai,» tā Bērnu bibliotēkas simpātiju raksturoja Markule. Ugāles vidusskolas skolnieku Edgaru Kuzmanu jau rudenī aicinās lasīt priekšā mazākiem bērniem kādā no Bērnu bibliotēkas pasākumiem.
Saglabāt smadzeņu galveno funkciju
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja Silvija Tretjakova:
– Mēs novērtējam to, ko dara mūsu Ventspils reģionālā kuratore Vita Ozola. Viņa ir viena no enerģiskākajiem un izdomas bagātākajiem reģionālajiem Skaļās lasīšanas konkursa koordinatoriem. Viņai izdodas iesaistīt bērnus pat no mazākajām un attālākajām reģiona skolām. Turklāt sacensību doma šeit ir precīzi uztverta – bērni paši atrod grāmatas, kas viņus uzrunā, un, lasot priekšā, ieinteresē arī citus tās izlasīt. Jo tad, kad kādreiz skolotājs vai vecāks saka – lasi to vai to, – tas ne vienmēr strādā.
Jebkura aktivitāte, kas piesaista bērnus lasīšanai, ir apsveicama. Katrā ziņā te neredz nevienu tādu, kuram lasīšana būtu apgrūtinājums. Bērni arī demonstrē pārējiem, ka tas ir viegli, ka lasīt ir interesanti. Turklāt mēs šeit redzam skolu čempionus. Es domāju, ka viņi ir noguruši, redzot savus draugus un klasesbiedrus ikdienā tik ļoti iedziļinājušos ierīcēs un sociālajos tīklos. Tas patiešām cilvēkus notrulina, un patiesās sekas vēl tikai manīsim. Mēs nelasām garus tekstus, neatceramies varoņus, neatceramies notikumus. Lasot grāmatu – tie ir lappušu simti, kas mums jāatceras, notikumi, kas jāiztēlojas, un smadzenes strādā. To nevar salīdzināt ar jau gataviem tēliem, vizuālo informāciju, kuru kāds jau ir interpretējis. Pētnieki, kas strādā ar sociālajiem tīkliem un vizuālajiem medijiem, ir konstatējuši, ka, ja mēs atdodam cilvēka smadzeņu galveno funkciju – atmiņu – datoram, procesoram, ja mēs visus kadrus fotografējam un neko nepaturam savā prātā, tad tas ir krietns solis atpakaļ mūsu attīstībā.
Komentāri (0)