Ar vienīgo koncertu šogad Latvijā uzstāsies Vineta Sareika

It kā ar pašu mūziķu klātbūtni vien būtu par maz, Ventspilī gaidāmais koncerts būs īpašs vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, vijolniecei Vinetai Sareikai tā būs pirmā uzstāšanās koncertzālē ''Latvija''. Turklāt pēdējoreiz kopā ar LNSO mūziķiem māksliniece koncertēja vēl ''miera laikos'' – 2020. gada sākumā. Otrkārt, arī orķestrim, šoreiz – stīgu kamersastāvā, tā būs atgriešanās Ventspilī pēc ilgāka pārtraukuma jeb kopš 2020. gadā notikušā festivāla ''Vasarnīca''. Treškārt, tā ir mūziķu kopīgi sagatavota programma, kuras atskaņojuma vadītāja un soliste ir pati Vineta Sareika. Proti, Ventspilī sagaidām izskanam gan Dmitrija Šostakoviča Kamersimfoniju (op. 110a) un Arnolda Šēnberga ''Apskaidroto nakti'', gan arī Johana Sebastiāna Baha Sarabandu no Partitas reminorā (BWV 1004) un Adadžo no Sonātes solminorā (BWV 1001) Vinetas Sareikas vijoles solo sniegumā. Visbeidzot – nupat Latvijas, Vācijas un citu Eiropas valstu publisko telpu apskrējusi ziņa, ka Vineta Sareika pievienojusies vienam no Eiropas labākajiem simfoniskajiem orķestriem – ''Berlīnes filharmoniķiem''.

''Koncerta programmas pamatu esmu izvēlējusies veidot no divu ģeniālu 20. gadsimta skaņražu – Dmitrija Šostakoviča un Arnolda Šēnberga – ārkārtīgi personīgiem un intensīviem opusiem. Kamersimfonijā ir daudz tumsas, sāpju un netaisnības, taču tas nav tikai stāsts par šīs pasaules ciešanām. Šis darbs sākas un beidzas klusumā – kādā augstākā sfērā, kur dvēsele atkal ir attīrīta un satiekas ar Johanu Sebastiānu Bahu. Turpretī Arnolda Šēnberga ''Apskaidrotā nakts'', manuprāt, ir viens no pašiem skaistākajiem mīlasstāstiem mūzikā, kāds jebkad stāstīts, un kur teju katra nots izstaro šo neaprakstāmo spēku, kas satur mūsu pasauli kopā,” par Ventspilī gaidāmo koncertu teic Vineta Sareika.

Dmitrija Šostakoviča Kamersimfonija op. 110a patiesībā ir komponista Astotā stīgu kvarteta pārlikums kamerorķestrim, kura autors ir Rūdolfs Baršajs. Tiek uzskatīts, ka skaņdarba oriģināls savulaik vainagoja desmitgadi, kas komponista personiskajā dzīvē nebija laimīga. Laikā no 1954. gada nogales līdz 1960. gada vasarai, kad trīs dienās Drēzdenē tapas šis kvartets Šostakovičs izgāja cauri elles lokiem, kuros mira viņa sieva un māte, komponists piedzīvoja jaunās iecerētās vairākkārtējus atteikumus un uz brīdi apprecējās no jauna gluži vai pienākuma vadīts, cīnījās ar dažādām veselības likstām un beigu galā salūza gluži morāli, ļaujoties pierunāties kļūt par Komunistiskās partijas biedru... Daudzi uzskata, ka par kamersimfoniju pārtapušais kvartets ir Šostakoviča rekviēms sev. Ja nu reiz tā un kā šādās reizēs cienītājiem-melomāniem tomēr paveicas – tas ir pārpilns dažādu citātu un parafrāžu no komponista mūža darbiem, tostarp izcilākajiem, ko klausītājiem baudīt.

Arnolds Šēnbergs mūzikas vēsturē pirmkārt pazīstams kā Jaunās Vīnes skolas ciltstēvs, viens no pirmajiem divpadsmit skaņu mūzikas sacerētājiem, jaunas paradigmas radītājs. Ventspilī izskanam gaidāmā ''Apskaidrotā nakts'' ir stīgu sekstets, komponēts 1899. gadā (1917. un 1943. gadā Šēnbergs pašrocīgi pārdarināja šo opusu stīgu instrumentu orķestrim). Šis ir vēl tradicionālā tonālā sistēmā radīts Šēnberga skaņdarbs, kura tapšanas laikā autors atradies spēcīgā Brāmsa un Vāgnera mūzikas iespaidā. Par spīti tam, 1902. gada pirmatskaņojums bijis skandalozs, iespējams, hromatiskās skaņu valodas, bet varbūt seksuāli krāsotās dzejas dēļ… ''Apskaidrotā nakts'' ir arī ap gadsimtu miju populārā dzejnieka Riharda Dēmela (Richard Dehmel, 1863 – 1920) tāda paša nosaukuma dzejolis. Lai arī noliedzis mēģinājumu šo literāro poēmu ilustrēt mūzikā, Šēnbergs gan atzinis, ka ''tiecies aprakstīt un izteikt cilvēka jūtas'' un, pašaprāt, ''no šī viedokļa to varētu saukt par tīru, neprogrammatisku mūziku''.

Ar Johana Sebastiāna Baha sešu skaņdarbu kopu, kurā katrā ir pa trim partitām un sonātēm, lieku reizi iepazīstināt klausītāju, šķiet, nav nepieciešams. Tās vai atsevišķas to daļas ir ne tikai katra sevi cienoša, bet arī publikas apbrīnota vijolnieka, solo mākslinieka piedurknē. Ar tām solists bieži vien krāšņo apjomīgākas simfoniskās un kamermūzikas programmas, klausītājiem atverot un aizverot durvis uz koncertu vai arī iznākot vienam starmešu gaismā, ļauj kolēģiem atvilkt elpu. Arī Ventspils koncerta pirmajā daļā tā atskaņojuma vadītāja Vineta Sareika ir izvēlējusies ieskaut Dmitrija Šostakoviča dziļi personīgās vētrās tapušo Kamersimfoniju ar Sarabandu no Otrās partitas un Adadžo no Pirmās sonātes.

Pasākums paredzēts tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušām personām, uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu. Bērniem līdz 17 gadu vecumam sertifikāts nav jāuzrāda.

Biļetes nopērkamas ŠEIT!