Lāčplēša dienu atzīmēs klusāk

Viena no pazīstamākajām Lāčplēša dienas tradīcijām ir svecīšu aizdedzināšana, kas gadu no gada tiek turpināta ne tikai Ventspilī, bet arī citur Latvijā. Tāpēc šodien, Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņas dienā, Kultūras centrs aicina ventspilniekus iedegt logā gaismu. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti individuāli vai vienas mājsaimniecības lokā nolikt ziedus un ieturēt klusuma brīdi pie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas Ventspils Esplanādē, kā arī pie Baltā krusta un Nezināmā kareivja kapa Meža kapos. Zināms, ka individuāli ziedus dosies nolikt Ventspils domes un Kultūras centra pārstāvji. Savukārt vakarā, no plkst. 18 līdz 19.45, Kultūras centra folkloras kopas Laipa vadītāja Ligita Vaļuka Reņķa dārzā brīvības cīņās kritušo karavīru piemiņai no svecītēm veidos ugunszīmi, ko ikvienam būs iespēja apskatīt. Tie, kuri vēlas iesaistīties ugunszīmes veidošanā, aicināti ņemt līdzi savu svecīti.

Šāda tradīcija tiek īstenota jau kopš 2012. gada, kad pēc folkloras kopas Laipa vadītājas iniciatīvas pirmo reizi Reņķa dārzā tapa izgaismota, no svecēm veidota, latvju zīme. Šo gadu laikā parkā uzmirdzējušas dažādas zīmes, no kurām katra simbolizē kaut ko citu. Šogad taps ugunszīme, un nevis tradicionālajā ugunskrusta, bet gan saules formā. Uguns ir viena no četrām stihijām, un tā pārstāv vīrišķo enerģiju, kas tieši sasaucas ar Lāčplēša dienu, kad pieminam kareivjus, «uguns iemiesotājus», kas pašaizliedzīgi ziedoja savu dzīvību, cīnoties par savas valsts brīvību, skaidro Vaļuka. Pēc viņas sacītā, «tas ir spēks, ko mūsu zeme saņem no dzīlēm un pārvērš garīgā enerģijā caur cilvēkiem, kas iet tālāk pie Dieva uz debesīm, no materiālā uz garīgo». Un šodienas izpratnē, kad cilvēcei ir jauni izaicinājumi, viens no mūsu uzdevumiem ir kopīgi nosargā garīgās vērtības. «Katram cilvēkam jāsaprot, ka mūsu zeme, tas ir svētums, un mūsu karavīri atdeva savu dzīvību ne jau tāpēc, lai galds būtu klāts labumiem, bet gan idejas vārdā – par savu zemi, par savas zemes svētumu,» pauž Vaļuka.

Tāpat uguns simbolizē arī vispasaules ritu – dzimšanu, nāvi, atdzimšanu. Karavīru nāve ir svēta. Vaļuka zināja teikt, ka arī seno baltu tautu ļaudis dzīvoja pēc pārliecības, ka «karavīram debesīs tikt ir ļoti viegli, nav jāiet dvēseles šķīstītavas ceļš, jo atdevis savu dzīvību par svētu lietu».

Daloties savās pārdomās par neparasto laiku, kurā patlaban dzīvojam, un sajūtās, kas pārņēmušas, valsts svētkus gaidot, Laipas vadītāja aicina turēt svētu savu zemi un ar godu pieminēt tos cilvēkus, kas, sapņojot un cerot uz sapņu piepildījumu nākotnē, atdeva dzīvību. Ļoti iespējams, ka šodiena tā laika cilvēku acīm būtu paradīze. «Mēs esam kolosāla, bagāta tauta. Vienīgais, kas mums vēl jāmācas – prast turēt godā to, ko esam ieguvuši, un nepazaudēt to, ko esam dabūjuši,» pauž Vaļuka.

Lāčplēša diena tiek atzīmēta arī izglītības iestādēs, un viena no skolām, kas 11. novembri parasti atzīmē ar svinīgu pasākumu, ir Centra sākumskola. Direktores vietniece Gunta Brensone pastāstīja, ka saistībā ar stingrajiem Covid-19 ierobežojumiem Lāčplēša dienas pasākums šogad nevar notikt. Tā vietā visām klasēm no rīta ieplānota klases stunda, kurā tiks atskaņots jau iepriekš sagatavots skolēnu pašpārvaldes apsveikums Lāčplēša dienā, tāpat audzēkņi kopā ar skolotājām skatīsies vēsturiskas īsfilmas, vienosies sarunās un pārdomās. Plānots arī darināt sveces, kuras katrs vakarā var iedegt savas mājas logā. Brensone atzina, ka, pieminot Lāčplēša dienu, gan minētajā klases stundā, gan arī citās patriotiskās norisēs uzsvars tiek likts uz cilvēku, lai bērni izjūt šīs dienas nozīmību kopsolī ar vēsturiskiem faktiem, ko viņi apgūst vēstures stundās.

Lāčplēša dienai veltītajās norisēs ik gadu aktīvi iesaistās arī Zemessardzes 46. kājnieku bataljons, bet, tā kā šogad 11. novembrī joprojām turpinās lokdauns, svētku aktivitātes nav plānotas, izņemot ziedu nolikšanu pie Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņas stēlas Ventspils Esplanādē un pie Baltā krusta, ziņo seržante Anna Groma, Zemessardzes 46  kājnieku bataljona pārstāve.