Uz dzirnavām ar jautro tuk-tuku

Velorikšas vai motorizētas rikšas pilsētas ielās vasarā – tā ir daudzu atpazīstamu Eiropas un Āzijas atpūtas vietu iezīme. Šajā sezonā motorizētās rikšas jeb trīsriteņu tricikli tuk-tuki parādījušies mūsu pilsētas ielās un tās apkārtnē. Līdz šim uz restaurētajām Pasiekstes vējdzirnavām ventspilnieki un pilsētas viesi, lai apmeklētu iemīļoto krogu, varēja nokļūt tikai ar savu transportu vai taksometru. Tagad no jebkuras pilsētas vietas vai tuvākā pagasta jūs nogādās uz vējdzirnavām eksotiskais tuk-tuks. Tas atrisina mūžīgo dilemmu pirms došanās uz restorānu: kas šodien pie stūres un kurš var atļauties iedzert glāzi vīna vai kaut ko stiprāku. Divvietīgais tuk-tuks ar komfortu nogādās pāri uz vējdzirnavām un atvedīs atpakaļ mājās. Atliek tikai, rezervējot galdiņu Pasiekstes vējdzirnavās, pasūtīt arī tuk-tuku.

Edijs Veinbergs attīsta dzirnavu kompleksu, cenšoties piesaistīt tūristus no Latvijas un ārzemēm.

Pateicoties reģistrācijai Ceļu satiksmes drošības direkcijā, tuk-tuks drīkst kursēt jebkurā maršrutā, līdzvērtīgi kā citi satiksmes dalībnieki. Tricikls var attīstīt ātrumu līdz 70 km/h. Uzņēmums Tuk&Drive, kam pieder tricikli, piedāvā izmantot tuk-tuku ne tikai braucienam uz krogu, bet arī ekskursiju tūrēm pa pilsētu 45 minūšu garumā. Jautrās trīssriteņu mašīnītes ienākušas Eiropā no Āzijas. Ventspilī tās atvestas no Itālijas. Pasiekstes vējdzirnavu īpašnieks Edijs Veinbergs un viņa biznesa partneris uzņēmumā Tuk&Drive Valters Kohs paguvuši iegādāties divas pēdējās mašīnītes Itālijas rūpnīcā, kur ražošanas process kovida dēļ ir apturēts. «Tas bija vienīgais tuk-tuka ražotājs Eiropā, kur varēja nopirkt gatavas mašīnītes,» stāsta Edijs.

Tuk-tuks Ventspilī parādījās jūnija sākumā. Pagaidām to izmanto pārsvarā tikai ventspilnieki, tomēr novērtēt mūsu pilsētai neparasto transportlīdzekli varējuši arī jau daži viesi – Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas rezidenti. Iespējams, pieaugot tūristu skaitam, pieprasījums pēc tuk-tukiem veicinās arī interesi par vēl kādu romantiskāku pakalpojumu, piemēram – vakariņām divatā atsevišķā zālē.

Pagājušajā vasarā viesus sāka uzņemt krogs atjaunotajās Pasiekstes vējdzirnavās. Valsts nozīmes kultūrvēsturisko pieminekli savā īpašumā iegādājās un otru elpu tam piešķīra uzņēmīgā Veinbergu ģimene. Pagājušo sezonu Pasiekstes vējdzirnavas pabeidza ap Jauno gadu, pēc tam to vajadzēja slēgt valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ, strauji izplatoties koronavīrusam. «Ziemā kārtīgi sagatavojāmies jaunajai sezonai,» stāsta Veinbergs.

Tiklīdz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem atļāva apkalpot apmeklētājus āra terasēs, Pasiekstes vējdzirnavas atjaunoja savu darbu. Šobrīd apmeklētājiem tiek piedāvāti 22 galdiņi laukā un āra terasē dzirnavu otrajā stāvā. «Nedēļas beigās arī ar to ir par maz – cilvēki rezervē galdiņus nedēļu uz priekšu,» norāda Edijs.

Iepriekšējā sezonā viena no nedaudzajām Pasiekstes vējdzirnavu neērtībām bija tā, ka kroga virtuve netika galā ar lielo pasūtījumu uzplūdumu. Šajā sezonā uzņēmēji iecerējuši novērst šo trūkumu. Šobrīd notiek otras virtuves izbūve. Pasiekstes vējdzirnavas sola līdztekus kroga pakalpojumiem piedāvāt saviem apmeklētājiem arī kvalitatīvu ielu ēdienu jeb strītfudu. Kas attiecas uz krogu, Veinbergi nolēmuši to pacelt līdz restorāna līmenim. «Mēs gribam, lai uz šejieni brauktu gan tie, kas grib ātri paēst, gan tie, kas vēlas pasēdēt ilgāk,» skaidro vējdzirnavu īpašnieks.

Rūpējoties par piedāvājumu daudzveidību, Pasiekstes vējdzirnavas šajā sezonā sola dzīvās mūzikas vakarus. Pirmais šāds vakars paredzēts 19. jūnijā, kad vējdzirnavu apmeklētājus iepriecinās saksofoniste Patrīcija Anna Doniņa un ģitārists Kristaps Kleinbergs.

Katrs no pieciem 6-vietīgajiem namiņiem, kas top kempingā dīķa krastā, iegūst kādu no Latvijas reģiona nosaukumiem – Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Rīga. Saskaņā ar nosaukumu izdomāts interjers un noformējums katrai mājiņai.

Runājot par viesu izmitināšanas pakalpojumu attīstību Pasiekstes dzirnavu teritorijā, Edijs Veinbergs rāda plānu, kas sastādīts līdz 2026. gadam. Šajā sezonā uzņēmēji piedāvā atbraukušajiem viesiem apartamentus ar pirti un līdz jūnija beigām iecerējuši atklāt piecus namiņus topošajā kempingā. Pirts ir uzcelta vecās kūts vietā. Kūts iedevusi vārdu arī apartamentiem, kaut gan to interjers nemaz neasociējas ar kūti. Šeit var apskatīt diezgan retas interjera detaļas, piemēram, durvis, kas kādreiz kalpoja par ieeju vienā no Miera ielas ēkām Rīgā, kas celta 1880. gadā pēc slavenā arhitekta Oto Dīces projekta. 19. gadsimta otrajā pusē viņš bija galvenais Jelgavas arhitekts. Oto Dīce ir pazīstams arī kā Kuldīgas ķieģeļu tilta – trešā garākā ķieģeļu tilta ar arku velvēm Eiropā – autors. Tagad tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Apartamentu interjerā izmantotas arī citas retas detaļas – sens parkets, patafons ar senām vinila platēm. Mēbeles divos numuriņos izgatavotas no izturīgām senām masīvkoka sijām, kas kādreiz kalpoja par konstrukcijām Lielbritānijas vēstniecības ēkā.

Apartamentos un kempingā jau šovasar varēs uzņemt pārnakšņošanai līdz 50 viesu. Vējdzirnavu kompleksa attīstības plānos ir uzbūvēt banketu zāli, kurā varēs ietilpt līdz 120 viesu. Vējdzirnavu teritorijā uzbērts arī uzkalniņš, kuru saimnieki jokojot dēvē par Veinbergu hūti. Bērniem par prieku līdzās vējdzirnavām, iespējams, drīz ganīsies mājdzīvnieki – kaziņas, aitas un citi. Ja viss izveidosies labi, jau šogad vējdzirnavu teritorijā, iespējams, tiks organizēti Vārves pagasta svētki.

Garšas un emociju medībās

Avīzes plānošanas sapulcē spriežam, ka mazā izklaides mašīnīte, kura jau paguvusi iekļūt vairāku VIPīgu ventspilnieku Facebook ziņu lentēs, ir pelnījusi arī Ventas Balss uzmanību. Vienojamies, ka apvaicāšos Ventspils Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas saimniecei Andrai Konstei, vai viņa gribētu laikrakstam uzrakstīt plašāk par savu un meitas piedzīvojumu, bet – Andra atrunājas. Viss jau pateikts Facebook un tas tikai visiem tā liekoties, ka Rakstnieku mājā cilvēki ir sajūsmā par katru mazu iespēju kaut ko drukāt. Vārds pa vārdam – un tomēr tiekam pie kā... trīspusēji interesanta. Vējdzirnavu un tuk-tuka saimnieku uzsauktā piedzīvojumā doties piekrīt divas Mājas rezidentes – rakstniece Evija Gulbe un māksliniece Linda Lošina, savukārt mūsu lasītājiem – prieks to visu lasīt avīzes slejās.

Evijas Gulbes un Lindas Lošinas piedzīvojums

Mazais, bēšais zilonēns

Amizanto braucamrīku pirmoreiz pamanījām Rātslaukumā. Kā mazs, bēšs zilonēns tas stāvēja blakus baznīcai un paklusām tika noknipsēts piemiņai. Izrādījās, ka mūs savaldzinājis tuk-tuks – pasaulē populārs braucamais tūristu vizināšanai. Šogad tie iepriecina arī ventspilniekus un Ventspils viesus. Nospriedām, ka tuk-tuks ļoti piestāv izklaidei saulainā dienā, un laidāmies piedzīvojumā.

Cauri smaidu un izbrīnītu skatienu alejām

Ceļā devāmies kā princeses, un ar to tuk-tukā braucējiem jārēķinās – jūs pamanīs! Braucām cauri smaidu un izbrīnītu skatienu alejām, cilvēki māja ar rokām, automašīnas signalizēja – tik daudz līksmes radīja ņiprais tuk-tuks!

Autorikša ir gana jaudīga un spēj pieveikt 70 kilometrus stundā. Traucāmies ar vētru matos, tāpēc dāmām iesakām lokas atstāt mājās, bet neizmirst uz pleciem uzmest jaciņu.

Savukārt tricikla miniatūrā uzbūve lieliski sader ar Vecpilsētas šaurību. Kamēr tuk-tuks izmanīgi līkumoja cauri pilsētai, laipnais kučieris Rūdolfs mums izrādīja nozīmīgākos apskates objektus.

Ventspili ieraudzījām citādu. Pirmkārt – lielāku, nekā to bijām pieredzējušas līdz šim. Pamanījām vietas, kuras vērts aplūkot tuvāk, un arī tās, kuras, tuvu ejot, palikušas neievērotas. Otrkārt, ne tikai klusu un senatnīgu, bet arī dzīvīgu, aizraujošu un modernu.

Pēc ekskursijas pilsētā ceļojām uz Pasiekstes dzirnavām, kur ir tuk-tuka mājas. Tur uzzinājām, ka doma par autorikšu iegādi radusies dzirnavu saimniekam.

Atdot dzirnavām spārnus

Dzirnavu otrā stāva terasē sastapām saimnieci Signi. Šobrīd dzirnavās strādā teju visa Signes ģimene, arī bērni gaida, kad viņiem tiks uzticēti kādi pienākumi.

Dzirnavu atjaunošanas stāsts iesācies pirms piecpadsmit gadiem, kad Signes vīra mamma meklējusi mājvietu mierīgai dzīvošanai ārpus pilsētas. Izvēlētais nams atrodas tieši blakus Pasiekstes dzirnavām, kuras iedvesmojušas Signes vīru – dedzīgu būvnieku. Par viņa sapni kļuvis nodoms atdot dzirnavām spārnus, un kopš pagājušā gada jūlija dzirnavu apmeklētāji maltītes bauda skaistās un spārnotās dzirnavās. Bet vīramātes izvēlētajā mājā ierīkoti apartamenti viesiem, un terasē arī šovasar spēlēs muzikanti.

Viens piepildīts sapnis iedvesmo nākamo, tā ģimenes sapņu pilis un namiņi kļūst taustāmi un apdzīvojami. Tuvākajā nākotnē līdzās Pasiekstes dzirnavām viesi varēs apmesties modernās kempinga mājiņās un ietilpīgā viesu namā.

Ņemot vērā pašu vēlmes un pieredzi, Signes ģimene gādā, lai atpūta dzirnavās būtu ne tikai ērta, bet arī garšīga. Ēdienkarte pielāgota visdažādākajām gaumēm un vajadzībām. Šokolādes prieku pieredzējām, nobaudot bezglutēna šokolādes kūku, līdzi paņēmām arī gandarījumu par fritētajām batātēm un svaigi spiesto sulu. Kulinārās glezniņas notiesājām pašas, un arī putniņus pacienājām – izsalcis no dzirnavām prom nedevās neviens.

Evija Gulbe: «Ventspils mūs ir pieradinājusi. Šeit nejūtamies kā mājās, drīzāk – kā brīnumzemē, kur ikdiena ir svētki. Ikreiz aizbraucam visu neredzējušas, visu nenobaudījušas, arvien ievēloties atgriezties.»