No 1. septembra, ieviešot jauno mācību saturu un kompetenču pieeju pamatizglītībā 4.- 6. klašu posmā, mūzikas stundu skaits paliks nemainīgs un arvien paredzētas sešas mācību stundas, liecina valdības atbalstītie Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) sagatavoties grozījumi Ministru kabineta noteikumos.
Ministru kabineta noteikumos par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem iepriekš bija paredzētas piecas mūzikas stundas šai vecuma grupai. Tomēr ņemot vērā nozares ieteikumus, noteikumi tiks grozīti un saglabāts līdzšinējais mūzikas stundu skaits - sešas.
Vienlaikus pieņemts lēmums samazināt stundu skaitu mācību priekšmetā "Teātra māksla" no 70 stundām uz 35 stundām.
Tāpat valdība pieņēma normu, kas noteiktu prasības to pamatizglītības programmu izstrādei, kuras kādā no mācību jomām vai daļā no jomas nosaka augstākus izglītības satura apguves plānotos rezultātus par šajos noteikumos noteiktajiem pamatizglītības obligātā satura apguves plānotajiem rezultātiem, un prasības izglītības satura apguvē sasniedzamajiem rezultātiem mācību jomā vai daļā no jomas.
IZM norāda, ka īstenojot izglītības programmas ar augstākiem sasniedzamiem rezultātiem, izglītības iestādēm, lai saņemtu papildu finansējumu, trīs gadu periodā būs jāuzrāda konkrēti sasniegtie rezultāti, tādēļ minētie noteikumi papildināti ar punktu, kurš nosaka prasības programmu izstrādei ar augstākiem plānotajiem rezultātiem.
Noteikumi paredz, ka, ja mācību jomā vai daļā no jomas, kurā noteikti augstāki plānotie sasniedzamie rezultāti, ir noteikti valsts pārbaudes darbi, piemēram, svešvalodā un matemātikā, skolēnu snieguma vidējiem rezultātiem trīs gadu periodā ir jābūt vismaz par 10% augstākiem par vidējiem rezultātiem trīs gadu periodā valstī.
Savukārt, ja mācību jomā vai daļā no jomas, kurā noteikti augstāki plānotie sasniedzamie rezultāti, nav noteikti valsts pārbaudes darbi, piemēram, mūzikā, skolēnu mācību sniegums mācību gada noslēgumā summatīvā vērtēšanā, trīs gadu periodā vidēji vismaz 60% skolēnu ir astoņas balles vai vairāk.
Valdība pērn septembrī pieņēma IZM izstrādāto jauno vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā skolām jau no nākamā gada būs jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem.
Vidējās izglītības sistēmas modeļa un satura izmaiņas, kas pilnībā stāsies spēkā 2021. gadā skars vidusskolēnus, pedagogus un izglītības iestādes. Tas ir turpinājums jau iesāktajai pakāpeniskajai pārejai uz kompetenču pieejā balstīto izglītību, ko šogad sāk īstenot pirmsskolās.
Skolām būs jāpiedāvā padziļināto kursu komplekti un jāizveido savs piedāvājums. Katrai no vidusskolām būs jāpiedāvā vismaz divi izvēļu komplekti ar četriem padziļinātiem kursiem, no kuriem skolēns izvēlēsies trīs. Katru kursu komplektu veidos trīs padziļinātie kursi ar vismaz vienu atšķirīgu padziļināto kursu.
Saistībā ar vienu no padziļinātajiem kursiem skolēniem būs jāīsteno un jāaizstāv patstāvīgu pētniecības, jaunrades vai sabiedrisko darbu.
Izmaiņas skars arī valsts pārbaudījumus. Kopumā katram skolēnam vidējās izglītības ieguvei būs nepieciešams kārtot piecus eksāmenus - latviešu valodā, svešvalodā (angļu, vācu vai franču), matemātikā un divos no padziļinātajiem kursiem.
Ministrijā norādīja, ka, piemēram, matemātikā skolēnam būs iespēja kārtot valsts pārbaudes darbu divos līmeņos - optimālajā vai augstākajā. Tas ļaus izglītības iestādei piedāvāt skolēna prasmēm un apgūstamo mācību stundu skaitam atbilstošāko valsts pārbaudes darbu kārtošanas līmeni.
Pilnveidoto mācību saturu un pieeju skolās ieviesīs pakāpeniski. Šajā mācību gadā izmaiņas skar pirmsskolu, savukārt nākamajā mācību gadā izmaiņas skars pirmsskolu, pirmās klases skolēnus, kā arī ceturtās, septītās, un desmitās klases skolēnus. 2021. gadā izmaiņas būs arī otrās, piektās, astotās, un vienpadsmitās klases skolēniem, bet 2022. gadā izmaiņas būs ieviestas pilnībā. Tad arī tiks ieviests jaunais centralizēto eksāmenu modelis, kuru kārtos devīto un divpadsmito klašu skolēni.
Komentāri (1)
6 stundas - nedēļā vai mēnesī?