Šodien Teātra namā Jūras Vārti kopā ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Normundu Šnē Vivaldi “Gadalaiku” atskaņojumā piedalīsies viena no Latvijas izcilākajām mūziķēm Vineta Sareika – pasaulslavenā Artemis kvarteta pirmā vijole, pieredzējusi orķestru koncertmeistare un spoža soliste.
Vivaldi Gadalaiki. Vineta Sareika un Sinfonietta Rīga
0Antonio Vivaldi Gadalaiku cikls ik gadu piedzīvo neskaitāmus atskaņojumus. Ar ko šis būs īpašs?
– Iestudējot jebkuru skaņdarbu – vienalga, vai tas būtu populārs, visiem zināms hits vai tikko komponēts jaundarbs –, interpretācijas oriģinalitāte nekad nav bijis mans pašmērķis. Bet kopumā, tas, kā spēlēju mūziku vispār, un Vivaldi Gadalaikus konkrēti šajos koncertos, atspoguļo manu šā brīža emocionālo pasauli, iztēli un izpratni par skaņu. Jau rīt šī izpratne var mainīties.
2010. gadā tieši par Gadalaiku cikla atskaņošanu saņēmāt valsts augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu Par izcilu interpretāciju. Kā vērtējat šo atzinību?
– Jebkura atzinība, protams, sagādā prieku un sniedz gandarījumu. Bet es melotu, ja teiktu, ka šī balva, tāpat kā jebkura cita, man nozīmē bezgala daudz vai ir ko radikālu mainījusi manā dzīvē vai karjerā. Daudz svarīgāka man ir neizsīkstoša kaislība pret to, ko daru, ilgstoša un noturīga publikas atzinība un tas maģiskais klusums, kas kādreiz valda zālē pēc kādas lēnās daļas pēdējās nots. To brīžu dēļ tik tiešām ir vērts dzīvot.
Kādas ir jūsu izjūtas, izpildot šo darbu?
– Neskatoties uz to, ka Gadalaikus esmu spēlējusi jau neskaitāmas reizes, nekad vēl neesmu jutusies garlaikota. Tas laikam arī ir šīs mūzikas fenomens, kādēļ cilvēki grib to dzirdēt vēl un vēl – tai piemīt unikāla vitalitāte, galvu reibinoši kontrasti, skaistas melodijas un saturs. To iespējams uztvert dažādos līmeņos – gan kā vizuālu un gandrīz vai konkrēti sataustāmu sadzīvisku ainu skices, ko tikpat labi var attiecināt uz Vivaldi pasauli 18. gadsimta Venēcijā, kā uz mūsdienu laika ritējumu tepat Latvijā, gan kā dziļi emocionālu piedzīvojumu, kas ved klausītāju cauri visdažādākajiem dvēseles stāvokļiem. Sākot ar pacilāto, spožo un bezbēdīgo dzīves svinēšanu Pavasara sākuma daļā, līdz pat spēku izsīkumam un vientulībai Vasaras lēnajā daļā vai baiļu un šaubu pilnajām Ziemas ainām. Es vienmēr mēģinu saglabāt Vivaldi tik ļoti raksturīgo spontanitāti, eleganci un viņa trāpīgo humora izjūtu.
Vivaldī Teātra namā Jūras vārti sāks skanēt pulksten 19.
Komentāri (0)