Kamila Sensānsa un Sera Džona Tavenera garīgā mūzika Lielās Piektdienas koncertā

Līdzās kamerkora “Ventspils” un Ventspils kamerorķestra dalībniekiem koncertā piedalīsies ievērojami Latvijas solo mākslinieki. K. Sensānsa “Rekviēma” atskaņojumā tenora solopartiju dziedās Lielās mūzikas balvas 2016 nominants Mihails Čuļpajevs, Latvijas Gāzes Gada balvas Operai ieguvēja Armanda Siliņa balss skanēs baritona partijas izpildījumā, bet Latvijas Lielās mūzikas balvas un Spēlmaņu nakts gada balvas ieguvējas Kristīnes Gailītes soprāns mirdzēs līdzās jaunās LTV1 raidījuma “Radīti mūzikai” dalībnieces Sabīnes Krilovas alta tembram. Savukārt, Sera Džona Tavenera koncerta “The Protecting Veil” čella solo izpildīs Ventspils Mūzikas vidusskolas absolvents Pēteris Ozoliņš. Pie diriģenta pults - Aigars Meri. Koncertu vadīs muzikoloģe, Radio Klasika raidījumu vadītāja Liene Jakovļeva.

Šogad 25. marts un Lielā Piektdiena satiekas vienā dienā, lai domās izietu dažādu ciešanu ceļus, bet visam pāri sniegtu gaišu cerību uz pārmaiņām un atdzimšanu jaunā veidolā. Romantisma pārstāvja – franču komponista Kamila Sensānsa “Rekviēms” emocionāli un smalki sasaista dzīvības gaišo staru ar sāpīgo zaudējuma pieredzi. Rekviēmu caurstrāvo dziļas skumjas, kas sakņojas paša komponista dzīves traģiska zaudējuma pieredzē, bet mīlestībā austs skaņas plīvurs skumjām pāri klāj svētību un mieru. Šim skaņdarbam franču mūzikas vēsturē līdz pat šai dienai nav līdzīga piemēra.

Britu komponists, Grammy balvas laureāts Sers Džons Taveners ir viens no izcilākajiem laikmetīgās mūzikas autoriem. Par savu daiļrades moto 2004.gadā viesojoties Latvijā viņš izteicās šādi ’’Vai garīgās mūzikas spēkos ir kaut nedaudz mainīt pasauli? Esmu par to ļoti daudz domājis, jo mūzika ir pirmatnēja forma, kas vienmēr adresēta Dievam un cilvēku dziedināšanai. Kaut arī dzīvojam tumšā laikmetā, mums tomēr ir iespējas caur mākslu sniegt dziedināšanu pasaulei.’’ Savukārt raksturojot Koncertu čellam un stīgu instrumentu orķestrim ’’Protecting Veil’’ autors bilst: “Es vēlējos radīt skanisku svētbildi, vai vēl precīzāk - kokgriezuma ikonu skaņā. Čella solo izmantojot kā “birsti”, kura attīra senu koka grebumu no gadsimtiem senas putekļu kārtas. Skaņdarbu caurstrāvo grieķu Pareizticīgās baznīcas dziedājumu stilistika, tas ir ar ģeometrisku uzbūvi un tomēr meditatīvs raksturā. Tas darīts apzināti – tikai šādi es spēju atklāt Dievmātes kosmisko varenību un spēku. Dievmāte skaņdarba gaitā ir raksturota ar čella solo – tas caurvij skaņdarbu. Stīgu instrumentu orķestris ir kā gigantiska atbalss Dievmātes mūžīgajai dziesmai.”