Holandiešu režisora Jana Villema van den Bosa “Pinokio” ir visai neparasta versija par labi pazīstamo itāļu pasaku, jo pirmo reizi tās galvenais varonis piedzimis nevis kā koka lelles, bet gan kā... skelets. Citās lellēs – skeletos atpazīsim arī pārējos stāsta varoņus – Džepeto, Runci, Lapsu, Circeni un citus.
Melnbalti grafiskajā izrādē, kurā netrūkst ne dziesmas, ne itāļu commedia dell’arte elementi, ne arī tradicionālie leļļu teātra “brīnumi” (marionetes, priekšmetu “lidināšanās” gaisā u.c.), tomēr vissvarīgākā ir Pinokio pārvērtība par īstu zēnu. Tāpat kā reālajā dzīvē, šajā ceļā galvenais varonis piedzīvo gan briesmas, gan skumjas, gan dažādus smieklīgus pārpratumus.
Izrādes veidotāji aicina sekot viņu piemēram un skatīties šo stāstu kā rotaļu.
Turpinājumā jautājumi režisoram Janam Villemam van den Bosam:
Ar ko jūsu veidotā izrāde atšķiras no citām izrādēm par Pinokio?
– Domāju, ka mans Pinokio atšķiras ar divām lietām. Pirmkārt, ierasti izrādēs Pinokio ir lelle, bet visi pārējie tēli – īsti. Mūsu veidotajā izrādē arī visi pārējie personāži ir lelles, kuru tēlus rada aktieri. Otra lieta, ar ko mans Pinokio atšķiras, ir tas, ka visas lelles veidotas no kauliem, tās ir kā skeleti.
Par ko ir izrāde?
– Izrāde ir par vientulību, savtību, pašaizliedzību un sociālajām lomām dažāda veida attiecībās. Domāju, ka mums visiem jāmācās, kā nebūt savtīgiem. Kad mācāmies dot, vienlaikus mācāmies arī saņemt. Stāsts ir par vientuļu cilvēku, kurš izgatavo sev kompanjonu. Un tam kompanjonam vispirms jāatklāj pašam sevi un jāiemācās, kā kļūt mazāk savtīgam. Tikai tad, kad viņš ir iemācījies dalīties, viņš var kļūt par īstu kompanjonu vientuļajam Džepeto. Tāpat tas ir stāsts par to, kā kļūt par cilvēku. Cilvēks ir persona, kas spēj dalīties, spēj atšķirt labo no ļaunā un uzņemties atbildību par savu rīcību.
Ko vēlaties ar šo izrādi pateikt?
– Kļūt mazāk savtīgiem tiešām ir lieta, kas jāiemācās. Ja bērns neiemācās dalīties, viņa dzīve var kļūt vientuļa. Es ticu, ka mēs visi esam vienoti garā. Nedomāju, ka mūsu ķermeņi ir tik interesanti, bet mūsu dvēseles un gari gan.
Kā, jūsuprāt, bērni uztvers šo izrādi?
– Iespējams, bērni šo izrādi uztvers mazliet bailīgi, bet reizē tā būs arī aizraujoša un jautra. Domāju, ka izrāde bērniem būs arī nedaudz izglītojoša, bet ne didaktiska jeb uzbāzīgi pamācoša.
Ar ko izrāde ir interesanta pieaugušajiem?
- Ticu, ka visas atziņas, kas ir iekļautas izrādē, noderēs arī pieaugušajiem. Šajā ziņā mums nepieciešami regulāri atgādinājumi un prakse. Ceru, ka Pinokio būs brīnišķīga teātra izrāde – aizraujoša gan bērniem, gan viņu vecākiem. Izrāde ir ļoti interesanta arī tās mākslinieka un scenogrāfa Reiņa Pētersona mākslas darbu dēļ. Arī aktieru un leļļu teātra darbs ir ļoti izsmalcināts un labi paveikts. Ticu, ka Pinokio un pārējie izrādes tēli radīs prieku, tos ieraugot.
Izrāde notiks 10. martā, ceturtdien, plkst. 13.00 t/n ''Jūras vārti''
Komentāri (0)