No 3. septembra būs apskatāms Rīgas mākslas porcelāns (1925-1940) Pētera Avena krājumā Ventspils Livonijas ordeņa pils izstāžu zālē.

Latvijā mākslas priekšmetu kolekcionēšana 21.gadsimtā ir būtiski mainījusies - jauni krājumi nereti pārtop par sabiedrībai pieejamiem privātiem muzejiem. Pazīstamais kolekcionārs Pēteris Avens apzinās un novērtē savu latvisko izcelsmi, viņa mērķis ir ne tikai savākt mākslinieciski augstvērtīgu Rīgas mākslas porcelāna kolekciju, bet arī eksponēt to zemē, kur šie mākslas darbi ir radīti. Tāpēc ar šo izcilo kolekciju tiek iepazīstināti Latvijas reģionu skatītāji, un no 3.septembra arī ventspilnieki.

 

Porcelāna ražošana Rīgā aizsākās jau 19.gs. vidū, kad Maskavas forštatē tika nodibināts krievu uzņēmēja Sidora Kuzņecova uzņēmums, bet kopš 1886.gada darbojās vācu rūpnieka Jakoba Jesena fabrika. Porcelāna ražošanas attīstību Latvijā veicināja vietējās izejvielas un ostas, kas nodrošināja gatavās produkcijas eksportu.

 

20.gadsimta 20.gadu sākumā jaunajā neatkarīgajā Latvijas Republikā latviešu mākslinieki pievērsās domai par nacionālās idejas apgarotas un stilistiski vienotas priekšmetiskās vides izveidi. Lai realizētu šos jaunos principus, 1925. gadā trīs mākslinieki – gleznotāji Romans Suta un Aleksandra Beļcova un grafiķis Sigismunds Vidbergs nodibināja porcelāna apgleznošanas darbnīcu „Baltars”. Starptautiskajā izstādē L`Exposition Internationale des Arts Décoratifs et Industriels Parīzē 1925.gadā darbnīca „Baltars” un Sigismunds Vidbergs tika apbalvoti ar zelta medaļām, bet Romans Suta saņēma bronzas medaļu. Darbnīca pastāvēja tikai līdz 1928.gada beigām, tomēr tā vērtējama kā mūsu klasiskā modernisma ieguldījums 20.gadsimta mākslas vēsturē.

 

20.gs. 30. gados Rīgā darbojas vēl divas porcelāna apgleznošanas darbnīcas - „Burtnieks” (1929-1939) un „Ripors” (1933-1934). Par galveno tēmu kļuva daudzveidīgas tautas dzīves ainas, tautudēli un tautumeitas, kompozīciju sērijas pēc tautasdziesmu motīviem tautiskā romantisma garā.

 

1934.gadā tika dibināta akciju sabiedrība „M.S.Kuzņecovs”. Jaunajā ekonomiskajā modelī par vienu no noteicošajām ievirzēm kļuva pieredzējušo fabrikas meistaru sadarbība ar profesionāliem māksliniekiem. 1937.gadā Parīzē notikušajā izstādē L`Exposition Internationale de Paris 1937 Arts et techniques dans la vie moderne akciju sabiedrība „M.S.Kuzņecovs” ieguva Grand Prix, Romans Suta – Goda diplomu, apbalvojumus saņēma arī mākslinieks Jēkabs Bīne un apgleznotājs Vladimirs Kandijevs (zelts), mākslinieki Ansis Cīrulis, Herberts Mangolds un Vilis Vasariņš (sudrabs).

 

Mūsdienās porcelāna fabrikas Rīgā vairs neeksistē, taču liecības par pagājušo laiku mākslinieku radošo aizrautību un sasniegumiem saglabājušās porcelāna priekšmetu tīrajās krāsās (pēc mākslas zinātnieces L.Neimiševas teksta).

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: