Valdība atbalsta profesionālo kultūrizglītības kompetenču centru veidošanu

Kultūras ministrija (KM) izstrādātajā koncepcijā norādīts, ka Rīgā būs divi profesionālās izglītības kompetences centri. Viens no tiem būs pašreizējā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola, kuru plānots līdz 2015. gada 1.septembrim izveidot par Dizaina profesionālās izglītības kompetences centru. 2016. gadā Rīgā paredzēts reorganizēt Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolu un Rīgas Doma kora skolu, pārveidojot par Nacionālo mākslu vidusskolu ar kompetences centra statusu.

Pārējie četri kompetences centri atradīsies reģionos. Līdz šī gada septembrim profesionālās izglītības kompetences centra statusā varētu būt arī Ventspils Mūzikas vidusskola. Līdz 2016. gada septembrim plānots reorganizēt Liepājas Mūzikas vidusskolu un Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolu un izveidot Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu.

Paredzēts reorganizēt arī Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolu un Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskolu, pārveidojot par Rēzeknes Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu ar profesionālās izglītības kompetences centra statusu. Līdz 2018. gadam profesionālās izglītības kompetences centra statusā varētu būt arī Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola.

Koncepcijas īstenošanai plānotie finanšu avoti ir valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums. Koncepcijā noteikto atbalsta virzienu finansēšanai var tikt piesaistīts arī citu avotu finansējums, skolām iesaistoties projektos.

Plānots piesaistīt finansējumu 20 miljonu eiro apmērā, tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 17 miljonu eiro apmērā un nacionālo publisko finansējumu trīs miljonu eiro apmērā.

2018. gadā, izvērtējot pirmo profesionālās izglītības kompetences centru izveidošanas un īstenošanas kārtu rezultātus un praksi, KM pieļauj kompetences centru izveides trešās kārtas sākšanu, kurā izskatītu iespēju par profesionālās izglītības kompetences centriem kļūt arī citām mākslas un mūzikas vidusskolām. Ministrija konceptuāli atbalsta Valmieras Mākslas vidusskolas un Daugavpils Dizaina un mākslas vidusskolas "Saules skola" virzību uz profesionālās izglītības kompetences centra statusu.

Koncepcijā norādīts, ka nākotnē vajadzīgas izmaiņas normatīvajos aktos. Saskaņā ar vienošanos starpministriju sanāksmē ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) KM iesniegs priekšlikumus grozījumiem "Profesionālās izglītības likumā" Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un gatavos Ministru kabineta noteikumus, kas paredzēs profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtību, nosakot kritērijus profesionālās izglītības kompetences centru izveidei KM padotības profesionālās vidējās izglītības iestādēs. Tos valdībā plānots iesniegt maijā. Grozījumi paredzētu, ka KM un IZM katra regulēs sava segmenta izglītības iestāžu attīstības kritērijus atbilstoši specifikai, darba tirgus prasībām un nozares vajadzībām. Tie arī radītu iespēju KM padotības vidējās profesionālās kultūrizglītības iestādēm veidot profesionālās izglītības kompetences centrus.

KM uzsvērusi ministrijas pārraudzībā esošā kultūrizglītības segmenta specifiku - mazo audzēkņu skaitu, kas atbilst kultūras nozares darba tirgus vajadzībām, kā arī vēsturiski izveidojušos izglītības sistēmu - profesionālās ievirzes programmas, kas ir saistīts pirmais posms vidusskolas izglītības posmam, kā arī atsevišķās skolās vispārējās pamatizglītības programmas, kas sagatavo audzēkņus vidusskolas programmu apgūšanai specializētos priekšmetos.

KM paredz, ka 2016.gada sākumā tiek izvērtēta situācija profesionālās izglītības kompetences centru izveides procesā un precizēta koncepcija attiecībā uz aktuālo situāciju Rīgas kompetences centru kontekstā.

Kā ziņots, Profesionālās vidējās kultūrizglītības iestāžu attīstības koncepcija Ministru kabineta komitejā tika apstiprināta pēc tam, kad tās izskatīšana bija atlikta divas reizes. Koncepcijas teksts tika rediģēts pēc tikšanās ar skolu vadītājiem, koncepcijā tika iekļautas skolas, kuras vēlējās kļūt par kompetences centriem.

Sākotnēji koncepcija paredzēja vienā kompetences centrā apvienot Rīgas Doma kora skolu, Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskolu un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu, kā arī Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolu, izveidojot Nacionālu skatuves mākslas skolu. Apvienojamās kultūrizglītības vidusskolas bija nobažījušās par savas identitātes un zīmola zaudēšanu. Lielākā daļa šo skolu direktoru atzina, ka finansējums, kuru varētu gūt no ES fondiem, varētu nebūt vērienīgās reformas vērts.

LETA