Muzejs saņēmis unikālu dāvinājumu – 70 romiešu vara monētas

Romiešu vara un sudraba monētas ir senākā nauda, kas mūsu ēras sākumā nonākusi tagadējās Latvijas teritorijā. Maiņā pret dzintaru, kažokādām un citām Romas impērijai būtiskām precēm tā šeit parādījās 1.- 4. gs. Visvairāk romiešu naudas atrasts Kurzemes dienvidrietumu daļā – tajā laikā kuršu cilšu apdzīvotajās zemēs. Monētas visbiežāk atrastas arheoloģiski pētītajos apbedījumos, nereti kopā ar Romas impērijas teritorijā (galvenokārt tās ziemeļaustrumu provincēs) darinātajām stikla krellēm un saktām. Galvenais ceļš, pa kuru ieplūda romiešu monētas un lietas, bija tā saucamais “dzintara ceļš”, kura izejas punkts bija senā Karnuntas pilsēta (Carnuntum) pie Donavas, tagadējās Austrijas teritorijā.

Arī atsevišķu romiešu monētu atradumi ir liels retums (kopumā Latvijā atrastas mazāk par 500 šādām “naudiņām”), bet “noslēptas mantas” – depozīta veidā – tās Kurzemē līdz šim iegūtas tikai vienreiz – Vaiņodē, ap 1910. gadu, būvējot Vaiņodes – Bārtas šoseju (15 monētas). Tādējādi Virgas pagastā atrastais depozīts ir otrais līdz šim Kurzemē konstatētais un skaitliski atrasto monētu ziņā – arī otrais lielākais. Depozītam ir liela nozīme Kurzemes senākās vēstures izpētē un Ventspils muzejs ir pateicīgs apzinīgajam atradējam, kura vēlme bija skatīt savu neparasto atradumu tieši Ventspils muzejā.

Vairāk kā 1800 gadus senās monētas ir slikti saglabājušās, tādēļ datējumu un Romas valdnieku precizēšana un iespēja muzeja apmeklētājiem tās aplūkot ekspresizstādē, prognozējama tikai pēc monētu restaurācijas 2015. gada pavasarī.