Plāno samazināt ģimnāzijas statusa iegūšanai nepieciešamo skolēnu skaitu

IZM sagatavojusi grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka republikas pilsētās, izņemot Rīgu, ģimnāzijas statusa iegūšanai un saglabāšanai minimāli nepieciešamais skolēnu skaits 10.-12. klasē tiktu samazināts no 250 līdz 180 skolēniem, bet citās administratīvās teritorijās - no 150 līdz 120 skolēniem.

Kā skaidro IZM, šāds ierosinājums radies, jo vairākām valsts ģimnāzijām ir grūtības saglabāt minimāli nepieciešamo izglītojamo skaitu 10.-12. klasē, vienlaikus neuzņemot mācībām valsts ģimnāzijā nepietiekami sagatavotus izglītojamos, kuru dēļ valsts ģimnāzijas abiturienti (kopumā) valsts centralizētajos eksāmenos nespēj uzrādīt valsts ģimnāzijai noteikumos noteikto minimālo zināšanu līmeni - vismaz par 10% augstāku novērtējumu nekā valsts vidējais novērtējums centralizētajos eksāmenos. Minētā problēma esot īpaši aktuāla plānošanas reģionu teritorijās.

Grozījumi nepieciešami, lai līdzsvarotu valsts ģimnāziju iespējas saglabāt iegūstamās izglītības kvalitāti un vienlaicīgi nodrošināt reālajām valsts ģimnāziju iespējām atbilstoši noteiktu minimāli nepieciešamo izglītojamo skaitu, uzsver IZM.

Tāpat grozījumi noteiks, ka ģimnāzijas statusu izglītības iestāde varēs iegūt, ja tā īstenos vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas, no tām vismaz vienu matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virzienā.

Izglītības iestādēm, kuras pretendē uz ģimnāzijas statusu, arī tiks noteikts pienākums pašvaldību vai valsts līmenī aktīvi iesaistīties valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā - valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē un mācību literatūras izvērtēšanā.

Tāpat, ievērojot valsts ģimnāziju vadošo lomu un funkcijas pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra darbības (plānošanas reģionā) īstenošanā, kā papildu kritērijs valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai un saglabāšanai tiktu ieviesta valsts ģimnāziju izglītojamo vidējā rezultāta valsts centralizētajos eksāmenos minimāli nepieciešamā 5% starpība ar attiecīgā plānošanas reģiona vispārējās izglītības iestāžu izglītojamo vidējo rezultātu eksāmenos.

Izskatītie grozījumi precizē arī valsts ģimnāziju funkcijas pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra darbības īstenošanā plānošanas reģionā. Tas nozīmētu, ka izglītības iestādēm būtu jāsniedz metodiskais atbalsts izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem, jānodrošina ģimnāzijas bibliotēkā esošās informācijas un literatūras pieejamība izglītojamajiem un pedagogiem, jāatbalsta izglītojamo sadarbība zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, kā arī jāorganizē pedagogu profesionālās kompetences pilnveide vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem.

LETA