Ventspils teātris pirmo reizi izrādīs lugu “Kaija”

Izrādes režiju un scenogrāfiju veidojis Agris Krūmiņš, kostīmu māksliniece ir Dana Maļavkina. Lomās – Vija Draviņa, Vita Kaudze, Vita Vītola, Kristīne Treigūte, Olafs Indersons, Kaspars Doniņš, Raimonds Feldmanis, Antars Grīnfelds, Ilgmārs Heniņš, Jānis Birznieks.

Krievu rakstnieks Antons Čehovs lugu „Kaija” ir sarakstījis no 1895. – 1896. gadam. Tā pieder pie dramaturģijas klasikas zelta fonda un joprojām tiek iestudēta un nenoiet no pasaules teātru skatuvēm.

Lugas darbība norisinās atvaļināta valsts padomnieka Dorina muižā, skaistā vietā, ezera krastā. Viņa māsa ir slavena aktrise Arkadina, kas dzīvo kopā ar tikpat slavenu rakstnieku Trigorinu. Viņi abi ir ieradušies muižā kopā pavadīt nedēļas nogali. Arkadinai ir dēls Trepļevs, talantīgs jauneklis, kurš ir sarakstījis lugu, sapņo par jaunām formām mākslā un ienīst tradicionālo teātri, kuru pārstāv viņa māte. Trepļeva organizētā izrāde, kurā satiekas visi lugas varoņi, faktiski iesāk lugas dramaturģisko darbību. Galvenajā lomā jauna meitene Ņina, kura neprātīgi mīl Trepļevu un, kura sapņo kļūt par aktrisi. Otra tēlu grupa saistīta ar muižas pārvaldnieka atvaļināta poručika Šamrajeva ģimeni. Viņam ir sieva Poļina, kas visu mūžu mīl ārstu Dornu, un meita Maša, kura savukārt mīl Trepļevu, taču visiem par pārsteigumu apprec nabadzīgo skolotāju Medvedenko.

Lugā ir daudz neatbildētu jautājumu, tā tiek uzskatīta par noslēpumaināko Čehova dramaturģisko darbu, ko pats autors dīvainā kārtā ir nodēvējis par komēdiju. Luga arī finālā apraujas pēkšņi un negaidīti, atstājot mūs neziņā par varoņu tālāko dzīvi. Kaut arī ir uzskats, ka luga ir par māksliniekiem, taču no desmit personāžiem tādi ir tikai četri un galvenās tēmas nebūt nav saistītas ar mākslu. Arī mākslinieki šeit ir pirmkārt cilvēki, kas, kā visi, alkst pēc mīlestības, cieš un iet bojā no tās trūkuma. Mākslas pasaule šeit nav patvērums, kurā var aizbēgt no dzīves. Dzīve ielaužas jebkurā un katram tajā ir jāpiedalās, nežēlīgi jācīnās par savu vietu, jāiznes savs ciešanu un sāpju mērs. Un te parādās otra galvenā lugas tēma – izturība, spēks, prasme ciest. Tie, kas neiztur, iet bojā, stiprie paliek. Nežēlīgs dabiskās atlases princips. „Kaijā”, blakus daudzajām mīlestības līnijām un harmoniskajai dabas klātbūtnei, ir arī daudz nežēlības. Bet tā ir tieši tāda, kāda arī ir dzīve.