Būs apskatāmas 20 Francijas dizaina ikonas

Pateicoties Francijas Institūta Latvijā iniciatīvai un finansiālajam atbalstam, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs piedāvā arī Ventspils muzejam lielisku izstādi, kura jau ir pabijusi dažādās pasaules valstīs. Ventspils muzejs Livonijas ordeņa pils ir pirmā vieta pēc Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, kurā varēs skatīt izstādi 20 Francijas dizaina ikonas. Dialogs. Izstāde pilī būs skatāma līdz 28.februārim.

„20 Francijas dizaina ikonas” iepazīstina ar spēcīgākajiem 20. un 21. gadsimtā franču dizaina skolas radītajiem objektiem, tiem, kas lauzuši ierastos kodus vai aizsteigušies priekšā laikam, ar nemainīgu vēlmi kalpot, savaldzināt un pārsteigt.

Kas konkrētam izstrādājumam piešķir ikonas statusu – vēsture, arvien pieaugošs pieprasījums tirgū, slava, popularitāte lietotāju vidē vai amatieru atzinība? Nenoliedzami, tā ir arī priekšmeta spēja vizuāli simbolizēt savu laiku, nereti atvirzot otrajā plānā objekta praktisko funkciju. Piemēram, izstādē apskatāmā Filipa Starka (Philippe Starck) citrusaugļu spiede „Juicy Salif” ir uztverama gan kā skulptūra, gan kā praktiski lietojama ierīce. Spiedes ražotājs „Alessi” pat ieteica izveidot tās zeltīto sēriju, kas ierobežotā daudzumā tika laista klajā 2000. gadā un drīzāk tiek turēta plauktā, nevis izmantota ikdienā.

Izstāde „20 Francijas dizaina ikonas” aicina izpētīt visus pazīstamākos franču dizaina darbības laukus – sākot no Filipa Starka līdz Oram Ito (Ora-Ito), no Ronana Buruleka (Ronan Bouroullec) līdz Patrikam Žuēnam (Patrick Jouin). Francijas dizains ir kļuvis slavens ar tā spēju ieviest ko jaunu, radoši izmantot sava laika attīstītākās tehnoloģijas un inovatīvus materiālus, tādējādi raksturojot valsti, kurā inženierzinātnei, radošumam un mākslai ir būtiska nozīme.

DIALOGS

Organizatori pauda vēlēšanos, lai ceļojošai izstādei Latvijā būtu ne tikai dekoratīvs raksturs, bet arī izglītojoša nozīme. Tādēļ viņi ļoti atsaucīgi uzņēma Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja piedāvāto sinerģijas variantu, kurā tika iesaistīti Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) mācību spēki – asociētā profesore Barbara Ābele, docents Ervīns Pastors, lektori Ilze Kundziņa, Ilvars Elceris un Miķelis Baštiks, kā arī Funkcionālā dizaina apakšnozares studenti – Fricis Kalvelis, Jānis Jaunzems, Katrīna Kanepone, Linda Pretkalniņa, Ints Neibergs, Beate Krūmiņa, Liene Gusta, Santa Celitāne, Toms Mazjānis, Ieva Grīnberga, Pēteris Ponnis, Una Bergmane un Toms Lucāns. Izstādes grafiskā tēla autore ir LMA Funkcionālā dizaina apakšnozares 2. kursa studente Una Bergmane.

Studenti mācību procesā veica izpēti un sniedza savu „lasījuma” versiju par kādu no leģendārajiem izstādes objektiem. Labākie darbi ir iekļauti ekspozīcijā. Izstādi papildina buklets-ceļvedis, kas izstādes apmeklētājus iepazīstina ar ekspozīcijas objektiem.