Ivars Krasts: fotofilmiņa liek koncentrēties, un tā ir atbildība

Savus priekšstatus par cilvēkiem Jaunā Rīgas teātra aktieris Ivars Krasts izvairās formulēt vārdos - viņš fotogrāfē. Savā izstādē Ivars ielūkojas JRT personībās.

Ieeja bez maksas.

Intervija ar fotoizstādes autoru Ivaru Krastu

Kas jūs iedvesmoja šādai fotoizstādei?

–Kaut kādā mērā aktieri. Esmu ar viņiem ļoti cieši kopā, varētu pat teikt, ka tā ir mana otra ģimene. Vēlējos paskatīties, kāda informācija nāk no aktieriem kā vienkāršiem cilvēkiem. Mērķis bija izņemt aktierus no teātra vides un ielikt salīdzinoši neitrālās vidēs. Un tad skatīties, kas no tā sanāk, kāda reakcija rodas.

Kādā vidē jūs sevi ieliktu?

–Izstādē tas jau ir apskatāms, tajā ir arī mana bilde. Tur nav tā, ka katrs aktieris būtu īpaši specifiskos apstākļos. Ar katru aktieri vienojāmies, vai arī man bija vairāk vai mazāk skaidrs, kādā vidē es viņu iztēlojos, kas varētu raksturot viņa tēlu – gan publisko, gan arī parādīšanos dabiskā ampluā.

Fotografēšana ir jūsu vaļasprieks, kas palīdz atgūties no aktiera profesijas?

– Tas vairāk ir kā hobijs, protams, jo dienas lielāko daļu aizņem teātris.

Kāpēc tieši fotogrāfija, nevis dzeja, glezniecība vai kāda cita mākslas izpausme?

– Padsmitnieka gados esmu iemēģinājis roku arī dzejas rakstīšanā. Bet nav man to resursu jeb tās īstās sajūtas. Vēl es mēģinu savus spēkus mūzikā un cenšos izpausties tajā. Tomēr melnbaltais foto visvairāk atbilst manai būtībai. Fotografēšana tieši ar filmiņu. Tas ierobežotais kadru daudzums, kas liek koncentrēties, ir atbildība pret to brīdi. Estētiski man ļoti patīk tas vizuālais. Fotogrāfija darbojas nepastarpināti. Savu iespēju robežās mēģinu noķert to īsto sajūtu, daudz nedomājot – ja tā strādā, tad strādā. Šeit nav sistēmas, pēc kuras jāstrādā.