Katrā kārtīgā mājā ir saimnieks. Tas, kurš pamana izkustējušos krēsla kāju, izdegušu spuldzīti, nolupušu krāsu un citas neizdarības vai kļūmes. Saimnieks lieki nerunā, bet ātri, prasmīgi un zinoši tiek galā ar radušos problēmu. Arī pilsētai ir vajadzīgs saimnieks, un Ventspilij tā ir Komunālā pārvalde.
Ne visi zina šīs iestādes uzdevumus, tāpēc šis stāsts par iestādes darbības virzieniem, darbu organizāciju un pienākumiem. Sarunā ar p/i Komunālā pārvalde direktoru Andri Kausenieku un direktora vietnieku Edgaru Puriņu iezīmējas atbilde uz jautājumu – ar ko nodarbojas Komunālā pārvalde un kuri no darbiem šobrīd ir paši nozīmīgākie?
Nedaudz vēstures un faktu
Pagājušajā gadsimtā, līdz 1996. gadam, Ventspilī par ēku, ielu kārtību utt. atbildēja Dzīvokļu komunālā apvienība. Reorganizējot šo iestādi, izveidoja divas neatkarīgas institūcijas: pašvaldības iestādi Komunālā pārvalde un pašvaldības iestādi Nekustamo īpašumu pārvalde, šobrīd – pašvaldības SIA Ventspils nekustamie īpašumi.
Komunālā pārvalde pašvaldības vārdā organizē, pasūta, kontrolē un apmaksā pilsētā veicamos darbus. Tajā strādā ap 20 speciālistu, kuru pienākumos ietilpst šo darbu organizēšana un kontrole. Pakalpojumus iepērk konkursa kārtībā, iepirkuma nolikumā izvirzot kritērijus, tehniskās prasības utt.
Pilsētas uzturēšanā darbu lielāko apjomu konkursa kārtībā līdz šim ieguvusi pašvaldības SIA Ventspils labiekārtošanas kombināts. Tā ir uzņēmēju sabiedrība, ko tautā dēvē par komunālajiem. Tāpēc bieži vien cilvēki jauc šīs divas iestādes – Komunālo pārvaldi un Labiekārtošanas kombinātu. Labiekārtošanas kombinātam ir lielākais tehnikas parks pilsētā, tas ir viens no modernākajiem ne tikai Ventspilī, bet arī visā Latvijā. Labiekārtošanas kombināta ieguldījums Ventspils ielu, parku, skvēru utt. uzturēšanā ir īpaši nozīmīgs, taču bez Labiekārtošanas kombināta pilsētā strādā arī vairākas citas firmas – Galantus, Monitorings G J, Normunds un partneri, TIKEM, MWF, Spradzeļi u.c.
Komunālās pārvaldes jomas
Visas Ventspils sabiedriskās koplietošanas platības ir Komunālās pārvaldes pārziņā: ielas, ietves, skvēri, parki, pludmale, meži, kapi, arī bezpiederīgo apglabāšana, apgaismojums, luksofori, ceļa zīmes un ielu marķēšana, klaiņojošo dzīvnieku ķeršana, sterilizācija, kritušo dzīvnieku aizvākšana, meliorācija, ielu dekorēšana.
Katrs no Komunālās pārvaldes darbiniekiem atbild par konkrētu jomu. Saimniecība ir patiesi iespaidīga: ielu kopgarums pilsētā ir 187 kilometri, meži – ap 1000 hektāru, bet pilsētas teritorija – 55,4 kvadrātkilometri.
Divi projektu vadītāji strādā ar Eiropas naudu piesaisti. Rezultātā pēdējos 4 gadus ielu un veloceliņu būvniecībā tiek strādāts gandrīz vienīgi ar Eiropas naudu – veloceliņu izbūve, ielu seguma remonts, apgaismojuma izbūve, mūsdienīgi luksofori Ventspilī iegādāti par Eiropas līdzekļiem. (Parasti finansējuma attiecība ir: 85% Eiropas nauda un 15% – pilsētas budžeta līdzekļi.)
Veloceliņi
Vērtīgākais pēdējā laika veikums ir veloceliņi, uzskata Andris Kausenieks. Pirms četriem gadiem Ventspilī tādu vispār nebija. Tagad to kopgarums sasniedz 45 kilometrus; ventspilnieki un pilsētas viesi celiņus iecienījuši ne tikai riteņbraukšanai, bet arī skriešanai, nūjošanai, pastaigām. Pirmais, kas parādīja to nepieciešamību, ir apkopes ceļš (kā tas definēts projektā) gar Mazbānīti. Cilvēki to labprāt izmantoja veselīgām aktivitātēm. Tas rosināja pētīt dažādas Eiropas programmas līdzekļu piesaistei – lai veloceliņu izbūvei varētu izmantot Eiropas līdzekļus. Rezultātā pēdējos 4 gadus šajā jomā tiek strādāts gandrīz vienīgi ar Eiropas naudu. Piemēram, no veloceliņu 45 km kopgaruma par budžeta naudu izbūvēti tikai 1–2 kilometri, pārējais – piesaistot Eiropas līdzekļus. Nākamgad paredzēts turpināt šo darbu – veloceliņš vairāk nekā kilometra garumā stiepsies arī Celtnieku ielā.
Bērnu rotaļu laukumi
Otrs nozīmīgākais Ventspils guvums ir bērnu rotaļu laukumi. Šogad to būvniecība izmaksājusi aptuveni 500 tūkstošus latu. Kopā ar pagājušo gadu rotaļu laukumos ieguldīti aptuveni 800 tūkstoši latu.
Rotaļu ierīces tiek iegādātas sertificētas – tas apliecina to drošību un pārdomātus konstruktīvos risinājumus. Turklāt pilsētas saimniekiem nav vienalga, kādas tās ir vizuāli, svarīga ir to oriģinalitāte, atšķirīgais dizains.
Edgars Puriņš atceras: «Mēs bijām pirmie Latvijā, kas 2000. gadā izveidoja pilsētiņu bērniem. Tajā laikā sertificētas bērnu rotaļu ierīces, kas ražotas ārzemēs, pie mums vēl netika lietotas. Pirmsskolas izglītības iestādēs bērnu spēlēm vēl bija saglabājies mantojums no padomju laika – zemē ieraktas nolietotas automašīnu riepas un no metāla stieņiem darinātas konstrukcijas kāpelēšanai.»
Bērnu pilsētiņu iemīļoja ne tikai mazie ventspilnieki, bet arī bērni no tuvākām un tālākām pilsētām, – to apliecināja ekskursiju autobusi stāvlaukumā līdzās pilsētiņai.
Pēc tam, 2002. gadā, izveidoja bērnu pilsētiņu Pārventā. Bet 2002.–2003. gadā uzsāka pirmsskolas izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanu. Vienkopus sasauca bērnudārzu vadītājas, lai viņas no katalogiem izvēlētos pašas labākās un piemērotākās iekārtas. Bērnudārzos ierīču uzstādīšana notika vairākās – līdz šodienai piecās – kārtās.
Bērnu laukums Jūrmalas parkā sākotnēji bija izprojektēts un izveidots kā parka sastāvdaļa. Koka rotaļu iekārta savu laiku nokalpoja, tagad furnitūra, kas iegādāta no ārzemju ražotājiem, savienota ar speciāli atlasītiem, šķībiem kokiem, veido parkam piemērota dizaina rotaļu ierīci, kas ir droša lietošanā.
Joprojām turpinās bērnu rotaļu laukumu izveidošana iekšpagalmos, kā arī iepriekš būvēto laukumu rekonstruēšana, zem rotaļu ierīcēm izbūvējot drošos, gumijotos segumus. Pērn izveidoti trīs ar gumijas pārklājumu segti laukumi, šogad – pieci. Šis segums ir dārgāks, prasa īpašu kopšanu, toties ir drošāks un pievilcīgāks, kā arī praktiskāks bērniem.
Katru gadu rotaļu iekārtas tiek pārbaudītas. Arī ikdienā regulāri tām seko un, ja kaut kas ir salūzis un nolietojies, bojājumu novērš. Bojātās detaļas pasūta pie ražotājiem un attiecīgi nomaina. Bērnu pilsētiņās iekārtu dēļ bērni traumas nav guvuši – ja nu vienīgi neuzmanības dēļ.
Āra trenažieri
Ventspilī pirmos āra trenažierus izvietoja pirms 5–6 gadiem. «Toreiz šaubījāmies, vai āra trenažierus dabūsim, taču, aizbraucot uz izstādi, sameklējām atsevišķus eksemplārus. Nopirkām un 2007. gadā uzlikām Reņķa dārzā. Cilvēkiem tie iepatikās. No tā laika āra trenažieru laukumiņus pilsētā katru gadu papildinām ar vēl jaunām vietām,» stāsta Puriņš. Pirmie trenažieri bija zviedru firmas Hags ražojumi. Tie izvietoti Reņķa dārzā un Jūrmalas parkā. Pēc tam āra trenažierus izvietoja Pārventas centrā, Pārventas Meža parkā, Saules ielā pie deviņstāvu mājām, Piedzīvojumu parkā. Tagad arī Ventspilī, SIA Parkit, ražo fitnesa iekārtas no nerūsējošā tērauda. Pirmos vietējos ražojumus uzstādīja Talsu ielā 7 pie viesnīcas Vilnis, bet nākamos – Rindas ielā 25 pie 5. vidusskolas un pilsētas pludmalē.
Dzīvnieki
Klejojošie dzīvnieki – tā ir daudzu pašvaldību sāpīgā problēma, pie kuras vainīgs pats cilvēks. Viena no pašvaldības funkcijām – pēc iespējas samazināt klaiņojošo dzīvnieku skaitu. Diemžēl gadās, ka cilvēki grib izmantot situāciju un tādā veidā nogādāt patversmē savu dzīvnieku, kuru pats vairs nevēlas turēt.
Par dzīvnieku turēšanu pilsētā reizi gadā jāmaksā nodeva: par suni – 4 lati, par kaķi – 1 lats. Tomēr iekasētie līdzekļi pat nesedz izmaksas, kas nepieciešamas triju Ventspils suņu pastaigu laukumu uzturēšanai.
Pagājušā gada beigās pilsētā izvietotas 22 suņu ekskrementu savākšanai paredzētas urnas. Komunālā pārvalde atbild arī par ielās kritušo (sabraukto) dzīvnieku savākšanu, kā arī klaiņojošo suņu nogādāšanu patversmē. «Paldies dzīvnieku patversmes Rembo īpašniekam Mārim Kalniņam par patversmes izveidošanu un funkcijas nodrošināšanu!» Ir līgums par noteiktu skaitu suņu (ap 60) un kaķu uzņemšanu patversmē. Līgums noslēgts arī ar Dzīvnieku aizsardzības biedrību, ar kuru sadarbība ilgst 4–5 gadus, par klejojošo kaķu sterilizāciju. Katru mēnesi par pašvaldības budžeta līdzekļiem tiek sterilizētas 6 kaķenes, tādējādi mēģinot novērst nekontrolētu klejojošo dzīvnieku vairošanos pilsētā.
Komentāri (0)