Stāstīs par folkloristu Georgu Bitneru

Georgs Ludvigs Frīdrihs Bitners dzimis Zlēku mācītāja Johana Georga Bitnera (1779- 1862) ģimenē, pēdējais bija ne tikai mācītājs, bet arī aizrautīgs racionālās lauksaimniecības piekritējs, kas jau 18. gs. secināja, ka kukurūza nav piemērota vietējiem dabas apstākļiem. Bitners seniors studējis Kēnigsbergas (1797-1798) un Halles universitātēs (1801-1802) teoloģiju, rakstījis vācu valodā par dabaszinātnēm un lauksaimniecību, bijis autors latviešu valodā paša izstrādātā ortogrāfijā sarakstītajai ABC priekš Zlēkas skolas (1834). Pretēji dēlam, Zlēku mācītājs aktīvi nodarbojās ar savas apkārtnes jauniešu pārvācošanu. Georgs Bitners juniors studējis teoloģiju Tērbatā (1822-1825), Leipcigā (1828-1829) un Berlīnē (1829-1830) un līdz pat mūža galam strādājis par luterāņu mācītāju Kabilē (1832-1883). Galvenie Georga Bitnera nopelni valodniecībā saistāmi ar pirmo plašāko latviešu tautasdziesmu apkopojumu un izdevumu Latviešu ļaužu dziesmas un ziņģes (1844), kurā ietvertas 2854 tautasdziesmas no kopumā aptuveni pieciem tūkstošiem Bitnera savāktajām.

Par Georgu Bitneru savulaik rakstījusi Inese Aide (*Ventas Balss, 2005.03.06.) un 28. novembra vakarā Herberta Dorbes muzejā kopā ar Ventspils vācu kultūras biedrības vadītāju Māru Krauli iepazīstinās interesentus ar vācu mācītāja, kurš mīlēja latviešu tautasdziesmu* biogrāfijas faktiem un būs iespēja aplūkot arī 1844. gadā iznākušo tautasdziesmu grāmatu.