Ventspils brīvostas pārvaldes hidrogrāfijas kuģim Kapteinis Orle un tā kapteinim Ārvaldim Briedim ir līdzīgi likteņi. Abu karjera sākusies zvejas flotē, izbraukājot Baltijas jūru krustām šķērsām. Ārvaldis Briedis ir zvejnieks trešajā paaudzē, bet Kapteinis Orle, pirms tas kļuva par hidrogrāfijas kuģi, kalpoja bijušā kolhoza Banga zvejniekiem.
Divi nešķirami kapteiņi
Viņi satikās pirms 12 gadiem – Kapteinis Orle un Ārvaldis Briedis. Kopš tā laika šie divi kapteiņi ir nešķirami. Uz jautājumu, vai kapteinis Briedis domājis par došanos pensijā, viņš atbild: tikai kopā ar kuģi. Abi – gan kuģis, gan tā kapteinis – sevi pierādījuši kā čaklus darbarūķus. Pirms 30 gadiem Sosnovkas kuģu būvētavā – Vjatkas upes krastā Krievijā –būvētais Baltikas klases zvejas kuģis kuģojis Melnajā un Kaspijas jūrā, bet pēc tam līdz 1994. gadam piederējis kolhozam Banga. Vēlāk to izpirka Latvijas Hidrogrāfijas dienests, pielāgojot jaunu funkciju pildīšanai, bet 2000. gadā, reorganizējot Hidrogrāfijas dienestu, kuģi pārņēma Ventspils brīvostas pārvalde.
Hidrogrāfijas kuģa un tā komandas uzdevums ir uzstādīt un apkalpot navigācijas bojas un stoderus jūrā Ventspils ostas tuvumā un Irbes šaurumā, kā arī uzraudzīt, lai bojas vienmēr būtu savās vietās. Ja gadās, ka pēc vētras bojas ir norautas un dreifē jūrā, Kapteinim Orlem tās ir jāatrod un jāuzstāda atpakaļ vajadzīgajā vietā. Paralēli saviem tiešajiem pienākumiem Kapteinis Orle piedalās glābšanas operācijās – tas jau vairākkārt steidzies palīgā nelaimē nonākušiem kuģiem un to komandām. Kad pie Ventspils krastiem avāriju cieta sauskravas kuģis Golden Sky, Ārvaldis Briedis kopā ar savu komandu piedalījās glābšanas operācijās no pirmās līdz pēdējai dienai – Kapteinis Orle piegādāja uz sēkļa uzskrējušajam kuģim visu nepieciešamo nodrošinājumu.
Neraugoties uz savu pieklājīgo vecumu, hidrogrāfijas kuģis ir labā kārtībā, pateicoties regulārajiem kapitālajiem remontiem, kas notiek ik pēc pieciem gadiem, un tehniskajām apskatēm. Kapteinis Orle aprīkots ar vismūsdienīgākajām navigācijas iekārtām, bet tas nozīmē, ka gan kapteinim, gan komandai ir jāatbilst mūsdienu kuģa tehniskā aprīkojuma līmenim. Kapteinim ir jāapgūst jauna aparatūra, bet ik pēc pieciem gadiem – jāapstiprina sava profesionālā piederība, atjaunojot diplomu...
No Staldzenes – pa visu Baltiju
Kapteiņa Brieža darba gaitas ilgst jau vairāk nekā 40 gadu. Viņš nāk no Staldzenes zvejnieku dinastijas. Staldzenes piekrastē zvejoja vēl viņa vectēvs Jēkabs. Vectēva amatu turpināja tēvs Arnolds Briedis, kurš dibināja vienu no pirmajiem zvejas arteļiem, kas vēlāk apvienojās kolhozā Sarkanā bāka. Tomēr pats Ārvaldis pēc dienesta armijā un atgriešanās dzimtajā Staldzenē sākumā nemaz nedomāja savu mūžu saistīt ar jūru. Ļaujoties lielās peļņas vilinājumam, viņš pievērsās mežizstrādei pēc vētrām 1968.–1969. gadā. Pagaidījis kādu pusgadu, tēvs sacījis dēlam: «Kāpēc mocīties tajā mežā? Tur taču ir pilns ar mušām un dunduriem!»
Ieklausījies tēvā, Ārvaldis pameta mežu un pievienojās zvejnieku kolhoza Sarkanā bāka Staldzenes piekrastes zvejnieku brigādei. «Tolaik mums nebija tādu navigācijas līdzekļu, kādi ir šodien,» atceras kapteinis. Gadījies, ka no rīta zvejnieki devušies jūrā, jo bijuši labi laika apstākļi, bet mājās atgriezušies biezā miglā. Bija vajadzīga spēcīga intuīcija, lai ar nulles redzamību uz labu laimi atrastu savu krastu. «Pa visu šo laiku ne reizes neesam kļūdījušies un apmaldījušies,» lepni nosaka kapteinis.
70. gadu vidū kolhozs Sarkanā bāka organizēja mācību kursus kuģu vadītāju sagatavošanai. Pabeidzis kursus, Ārvaldis Briedis kļuva par zvejas kuģa Blāzma kapteiņa palīgu. Viņa pirmais darbaudzinātājs bija kuģa kapteinis Kārlis Vanags. Pēc tam, kad pensijā devās viens no kapteiņiem, Ārvaldis Briedis pats sāka vadīt Baltikas klases kuģi Balva.
Zvejnieki bija izvagojuši visu Baltijas jūru – no Botnijas līča līdz Dienvidbaltijai. Reiz, kad Balva zvejojusi Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos, sākusies spēcīga vētra ar ziemeļrietumu vēju. Kapteinis lūdzis kolhoza vadībai atļauju noenkuroties pie Gotlandes krastiem, lai paslēptos no vētras. Kā par nelaimi, tas viss noticis sestdienā, tādēļ zvejnieki saņēmuši atteikumu, jo atļauju vajadzējis apstiprināt Maskavā un tā bija jāgaida līdz pirmdienai. Zvejniekiem nekas cits nav atlicis, kā vētras laikā atgriezties mājās.
Ar Hercogu Jēkabu pārvadāja pasažierus
90. gadu sākumā sākās pārmaiņas, kas skāra zvejnieku kolhozus. Pakāpeniski tos likvidēja, un Ārvaldis Briedis atkal pievērsās piekrastes zvejniecībai Staldzenes piekrastē – šoreiz jau kā uzņēmējs. Kopā ar māsu Benitu izveidoja zivsaimniecību Beta, kurā, izņemot pašus dibinātājus, strādāja vēl astoņi cilvēki. Kad privātajam uzņēmumam pieķērās neskaitāmās kontrolējošās instances – katra ar savām prasībām –, zvejnieka nervi neizturēja un viņš pameta privāto biznesu, atdodot savu uzņēmuma daļu māsai. Tolaik jau bija izveidota Ventspils brīvostas pārvalde. Drīz vien Ventspilī parādījās pasažieru kuteris Hercogs Jēkabs.
1996. gadā Briedi uzaicināja strādāt Ventspils brīvostas pārvaldē par maiņas kapteini uz Hercoga Jēkaba. Aptuveni gadu kuģis kalpoja kā pārceltuve starp abiem Ventas krastiem, ko izmantoja pārsvarā Ventspils zivju konservu kombināta darbinieki; kombināts toreiz atradās ostas teritorijas labajā pusē. Kā pasažieru transports Hercogs Jēkabs nebija pārāk iecienīts, toties svētkos, kad varēja braukt bez maksas, interesentu nav trūcis. «Īpašas raizes sagādāja iedzēruši pasažieri, kuri reizēm centās no krasta uzlēkt uz kuģa, kas bija jau uzsācis kustību,» atceras kapteinis.
Kad Hercogu Jēkabu pārstāja izmantot ziemā un līdz ar to samazināja štatus, Ārvaldim Briedim atkal vajadzēja mainīt darbības profilu. Vairākus gadus viņš vadīja naftas savācējkuģi Svēte. Kā atceras kapteinis, tas bija mierīgs laiks, jo nelielas naftas noplūdes notika reti.
Igaunijas karakuģa konvojā
2000. gadā Ārvaldis Briedis kļuva par hidrogrāfijas kuģa Kapteinis Orle kapteini. Hidrogrāfi lielāko daļu darba laika pavada jūrā. Reiz vajadzēja doties pēc bojām, kas bija norautas vētras laikā, uz Igaunijas ostu Vere Sāremā. Tika sazvanīts ostas kapteinis un saņemta atļauja ieiet ostā, taču ventspilniekiem pajautāja, uz kuru vietu Igaunijas teritoriālajos ūdeņos viņi tieši dodas. Agri no rīta pie Igaunijas jūras robežas ventspilniekus sagaidīja karakuģis, kas konvojēja hidrogrāfu līdz pašai ostai. Var tikai pieļaut, ka hidrogrāfijas kuģi kopā ar tā aprīkojumu igauņi pielīdzināja karakuģim.
Sākoties rudens vētrām, Kapteinim Orlem darba apjoms pieaug. Pateicoties savai nelielajai iegrimei, tas var uzņemt bojas praktiski no krasta un nogādāt tās vajadzīgajā vietā. Bojas rāda kuģošanas kanāla, kā arī sēkļu robežas un līdz ar to nodrošina drošu kuģošanu jūrā un Ventspils ostā. Šo atbildīgo darbu katru dienu veic hidrogrāfijas kuģa Kapteinis Orle komanda kopā ar kapteini Briedi.
Divi kapteiņi
Kapteinis Orle
vecums – 30 gadi
garums – 26 m
platums – 6 m
iegrime – 2,6 m
Ārvaldis Briedis
darba stāžs – vairāk nekā 40 gadu
Brīvostas pārvaldē – kopš 1996. gada
kapteinis uz kuģiem Hercogs Jēkabs, Svēte, Kapteinis Orle
Komentāri (0)