Japāņu bronzas spoguļu izstāde

No bronzas darināti un no vienas puses spoži nopulēti spoguļi Austrumāzijā zināmi vismaz kopš mūsu ēras sākuma. Japānā Edo perioda (1603-1868) beigās tos sāka pārklāt ar īpašu dzīvsudraba un sudraba savienojumu. Šādi nopulēta virsma bija tikpat kvalitatīva kā stikla spogulim, tikai tam bija nepieciešama ikdienas pulēšana un bieža atjaunošana.

Nodilušo un bojāto pārklājumu nokodināja ar granātsulas un plūmju etiķa maisījumu un pēc tam uzklāja jaunu atspoguļojošo metāla savienojuma kārtu. Bronzas spoguļu otra puse bija to darinātāju un lietotāju māksliniecisko izpausmju vieta. Parasti to klāja dzimtu zīmes mon vai ilgu mūžu, veselību un laimi simbolizējoši tēli - dzērves, bruņurupuči, bambuss, priede u.c., nereti arī uzraksti. Japānā 19. gs. 70.-80. gados sāka ražot stikla spoguļus, un bronzas kagami izmantošanu pakāpeniski pārtrauca.

Izstādē eksponēti spoguļi no privātas kolekcijas. Izstādes noformējumā izmantotas japāņu 18. gs. beigu – 19. gs. krāsaino kokgriezumu – ukijo-e – kopijas, ko darinājuši pazīstami šī grafikas veida mākslinieki Utamaro Kitagava (1753-1806), Torii Kijonaga (1752-1815) u.c. Interesi izraisa arī citi japāņu priekšmeti: obi – sieviešu kimono josta ar nelielu fragmentu no kāzu kimono (20. gs.), kanzaši – adatas matu sakārtojuma sakārtošanai un dekorēšanai (20. gs. beigas), hanafuda jeb ziedu kārtis, tradicionāla japāņu kāršu spēle, kas sākotnēji radusies 9. gs. (48 kārtis sadalītas 12 mēnešos ar dažādu ziedu simboliku).

Izstāde skatāma pils 3.stāvā līdz 16.septembrim.