Būšnieku nostāsti H. Dorbes muzejā

Bet pagājušā gadsimta 20.-30.gados Būšnieki bija ciems, kurā bija ap divdesmit viensētu. Lielākā bija "Kopas" māja, kurā saimniekoja Valki. Pārējās - " Bērzdārzi" (saimniece Anna Krūziņa mājas dēvēja raksturīgi tāmnieku dialektam - "Bērždārzi"), "Sili", "Dižkalnmalas", "Būšnieki", "Mantnieki", "Gājēji", "Mantnieki", "Lielkalni", "Stūri" un „Robežnieki (mūsdienās ēka apskatāma Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā), u.c. - mazākas. Ciemā dzīvojošie bērni apmeklēja Staldzenes skolu, vēlāk pārsvarā beidza Ventas skolu (pamatskolu) Ventspilī. Izaugušo labību ciema iedzīvotāji veda malt uz Lošu dzirnavām Staldzenē. Latvijas skolās 20.gs. 30.gadu beigās skolnieki pierakstīja savā apkārtnē dzirdētus nostāstus, tautasdziesmas. Staldzenes skolas audzēkņu pierakstītie nostāsti par Būšnieku ciemu, glabājas Latvijas Zinātņu akadēmijas Folkloras krātuvē.

Šodien, 27. jūlijā plkst. 19.00 rakstnieka Herberta Dorbes muzejā ieklausīsimies šajos stāstos un Anitas Griezes dziedātājās tautas dziesmās kokles pavadījumā. Muzejs būs pateicīgs, ja apmeklētāji dalīsieties arī savās atmiņās par Būšniekiem dažādos laikos.