Sirmgalvis netraucēts turpina uzmākties

Pirms mēneša (16. jūlijā) Ventas Balss rakstīja, kā kāds 82 gadus vecs, krieviski runājošs sirmgalvis, kurš ikdienā pārvietojas ar zilu velosipēdu, bija sabiedējis trīspadsmit gadus vecu meiteni un sekojis viņai līdz pat pilsētas domei. Ar līdzīgiem stāstiem par uzmācīgo vīrieti soctīklos dalījušies vēl vairāki ventspilnieki, un bērnu vecāki ir patiesi noraizējušies, jo sirmgalvis uzmācas tieši nepilngadīgām un mazgadīgām meitenēm. Nesen par viņa upuri kļuvusi kāda trīsdesmitgadniece, kura pēc nogurdinošas darbadienas devusies uz pludmali nopeldēties, bet gaidītās veldzes vietā saņēmusi no sirmgalvja uzmācīgus aicinājumus doties uz sievietes mājām. Jau iepriekš laikraksts bija noskaidrojis, ka vīrietis ir Ventspils Pašvaldības policijas redzeslokā, kā arī to, ka pret viņu ir ierosināta krimināllieta. Nupat korespondentu rīcībā nonākusi uzmācīgā vīrieša kaimiņienes, kādas nesen pilngadību sasniegušas jaunietes pieredze. Vīrietis jau vairākus gadus uzmācies gan viņai, gan jaunietes draudzenēm, kas nākušas pie viņas ciemos. Kad viņš no vārdiem ķēries pie darbiem un vairākkārt meitenes apgrābstījis, divas no viņām rakstījušas iesniegumus policijai. Pamatojoties uz šiem iesniegumiem, pret perverso sirmgalvi pagājušajā gadā uzsākts kriminālprocess, kas nesen izskatīts tiesā.

Jā, jā – vīrs, meitenīt!

Inga (sievietes vārds ir mainīts) kādreiz dzīvojusi Ventspilī, bet tagad šeit atbrauc vien darba darīšanās. Viņa 7. augusta vakarā, pēc darba izlēmusi aiziet pastaigāties un pēc tam nopeldēties. Novietojusi stāvvietā pie mola auto, viņa lēnā solī gājusi līdz pat mola galam. Atpakaļceļā viņu uzrunājis sirms vīrietis uz velosipēda un krieviski teicis: «Pagaidi mani!» Inga atbildējusi, ka viņš laikam viņu sajaucis ar kādu citu, un gājusi tālāk. Vīrietis uz velosipēda viņai sekojis, vienubrīd pat centies satvert. Sieviete austiņās klausījusies mūziku, jutusies nogurusi un aizkaitinātā tonī teikusi, lai liek viņu mierā. Viņš nav licies mierā un sācis prasīt: kur tu iesi?, kur tu dzīvo?, un teicis, ka ies līdzi, jo gribot būt viņas draugs. Inga saka – viņai bijusi sajūta, ka vīrietis viņu uzskata par jaunu meiteni, runājis frivoli, nav atstājies un uz viņas teikto: man ir vīrs, sākumā reaģējis izsmējīgi, sakot: jā, jā – vīrs, meitenīt! «Biju arī ģērbusies, kā uz peldēšanos – īsos šortiņos, krekliņā, ar sasietu zirgastīti.»

Tobrīd Ingai atmiņā atausis iepriekš sociālajā vietnē Facebook redzētais ventspilnieces Agneses ieraksts par sirmgalvja uzmākšanos viņas meitai. Viņa turpat uz mola telefonā ierakstu aši atradusi, secinājusi, ka vīrieša pazīmes sakrīt, un izlēmusi, ka viņš jānofotografē, lai būtu pierādījumi. Centusies no viņa izvairīties, lai tiktu līdz automašīnai, kurā grasījās zvanīt policijai. Inga vienlaikus arī baidījusies, ka vīrietis viņu izsekos līdz pat mašīnai.

Vairs nejūtas droši

Inga ir mamma un gan iepriekš zināmo notikumu, gan savu pieredzi vērtē arī no šāda skatpunkta. «Viņš uzdeva dažādus nepatīkamus jautājumus, kas bērnu noteikti būtu sabiedējis. Prasīja manu adresi un ar ko es kopā dzīvoju, teica, ka atnākšot pie manis vēlāk. Bija nepieklājīgs un ļoti uzstājīgs.» Ingai izdevies viņu aizbiedēt, dusmīgi sakot, ka atbrauks viņas vīrs un tad gan uzmācīgajam tipam klāsies plāni. Vīrietis tā kā sabijies un aizgājis netālu apsēsties uz soliņa. Inga, izmantojot šo brīdi un pārliecinoties, ka vīrietis viņu vairs neredz, aizskrējusi līdz mašīnai, zvanījusi Pašvaldības policijai un izskaidrojusi situāciju. Policijas darbinieku lūguši vīrieša aprakstu, ko viņa arī sniegusi. Sievietei jautāts, vai nav kāds vīrieša foto. Telefonā uzņemtie attēli bijuši izplūduši, bet viņai izdevies caur mašīnas logu vīrieti nofotografēt vēlreiz un pat nofilmēt. Iegūtos foto un video kopā ar precīzu vīrieša tā brīža atrašanās vietu viņa nosūtījusi Pašvaldības policijai.

Pa ceļam viņa pamanījusi, kā sirmgalvis uz velosipēda tuvojas divām, visticamāk, mazgadīgām meitenēm. Viņš arī ar interesi pētījis garām skrienošos bērnus. «Tajā brīdī es vēl sarunājos ar policiju, izstāstīju, kas notiek, un ļoti sadusmojos, ka viņi nevienu nesūta palīgā. Bija jau pagājis ilgs laiks.» Inga zvanījusi kādam draugam, varbūt viņš var kā palīdzēt. Tad vēlreiz zvanījusi Pašvaldības policijai, kur saņēmusi atbildi, ka ekipāža ir ceļā un ar viņas sniegto informāciju pietiek, pierakstījuši Ingas telefona numuru, vārdu un uzvārdu. Policijas darbinieki nav iebilduši, ka sieviete ekipāžu nesagaida. Viņa arī atzīst – bijis bail, ka vīrietis viņu atpazīs. «Aizbraucu uz savu īres dzīvokli un baidījos pat iziet laukā. Man bija bail. Ļoti pretīga sajūta.» Pēc šī gadījuma Inga Ventspilī vairs nejūtas droši. Pašvaldības policija ar viņu pēc notikušā nav kontaktējusies.

Policijas elektroniskajā notikumu žurnālā šis gadījums ir fiksēts. «Ir ieraksts, ka vīrietis, ekipāžai atbraucot, sēdējis uz soliņa. Policijas darbinieki pie viņa piegājuši un teikuši, lai viņš dodas prom,» skaidro Ventspils Pašvaldības policijas priekšnieks Ojārs Rudzītis. Viņš atzīst – tā kā policija par šī sirmgalvja uzvedību vairākkārt saņēmusi sūdzības, patrulējošie policisti, viņu pamanot, parasti mudina vīrieti doties mājās. Pašvaldības policijai ir zināms, ka vīrietim ir demence un pret viņu ierosināts kriminālprocess, bet, tā kā viņš ar savu rīcību nevienu neapdraud, Pašvaldības policijas darbinieki var rīkoties vien savu pilnvaru robežās.

Kāpņutelpā viņš kļūst drošāks

Helēnai (vārds mainīts) ir astoņpadsmit gadu. Viņa jau vairākus gadus dzīvo uzmācīgajam sirmgalvim kaimiņos. Jauniete sākumā viņu sveicinājusi un izturējusies pieklājīgi, kā jau pret gados vecākiem kaimiņiem pieklājas. Līdz brīdim, kad apmēram pirms diviem gadiem viņš sācis pastiprinātu uzmanību pievērst gan pašai Helēnai, gan draudzenēm, kas nākušas pie meitenes ciemos. «Parasti viņš uzsvilpj, aicina klāt. Dažām meitenēm ir piedāvājis naudu, teicis, lai nāk pie viņa uz dzīvokli, kur pamīlēšoties. Viņš vienmēr runā krieviski.» Helēna savām draudzenēm vienmēr piekodinājusi, lai neiet viņam pārāk tuvu un nekādās sarunās neielaižas. «Ja viņš ir tuvāk, tad mēdz paraustīt aiz džempera, pieskarties… Pieskarties pie dibena, pavilkt aiz rokas, nelaist ārā pa durvīm.» Šādi kaimiņš apgrābstījis gan pašu Helēnu, gan viņas māsu, gan vairākas viņas draudzenes. Sākumā meitenes nav rīkojušās, bet vēlāk zvanījušas Valsts policijai un rakstījušas iesniegumus.

Pamatojoties uz Helēnas pagājušā gada septembrī rakstīto iesniegumu, pret vīrieti uzsākts kriminālprocess. Jauniete min, ka pret vīrieti ir ierosināta gan šī krimināllieta, gan vairākas administratīvās lietas. Viņa arī zina par kaimiņam noteikto diagnozi un bijusi lieciniece arī citai neadekvātai uzvedībai. «Vienreiz viņš, piemēram, stāvēja pie pastkastītes un rēja kā suns. Tomēr bieži vien viņš apzinās, ko dara. Reiz viņš manai mammai teica, ka zina – viņa izsaukusi policiju.» Neskatoties uz to, kaimiņš brīvi staigā un dara, kā viņam tīk. Helēna atzīst, ka, ieraugot, kā viņš stāv pie kāpņutelpas vai novēro cilvēkus pa sava dzīvokļa logu, mājās neiet un gaida, kad viņam apniks.

Brīvību ierobežojošu drošības līdzekli tiesa uz krimināllietas izskatīšanas laiku vīrietim nav piemērojusi, jo viņš atzīts par garīgi nepieskaitāmu. «Viņš bieži stāv pie Bērnu pilsētiņas. Tur taču ir tik daudz bērnu! Blakus ir skola. Tas viss taču pēc tam atstāj uz bērnu emocionālu nospiedumu,» jauniete raizējas. Arī viņa šobrīd vērsusies pēc psiholoģiskās palīdzības. Helēna skaidro, ka gandrīz gadu pēc uzrakstītā iesnieguma krimināllieta beidzot iztiesāta un jāgaida likumā noteiktais laiks, kad tiesneša lēmums stāsies spēkā. Ja vīrietis vai viņa ģimene lēmumu nepārsūdzēs, viņam tiks piemērota piespiedu ārstēšana.