Aprīlī no Latvijas iedzīvotājiem izkrāpti 600 000 eiro

Šobrīd izteikti vairāk krāpšanas gadījumu saistīti ar dažādiem investīciju piedāvājumiem, tostarp viltus ziņām par kredītiem, to komisijas maksām un tamlīdzīgi. Attiecīgi aprīlī bijuši 227 investīciju krāpniecības gadījumi, kā rezultātā izkrāpti vairāk nekā 330 000 eiro, un tik pat lielu krāpniecības mēģinājumu skaitu izdevies novērst.

Savukārt telefonkrāpniecības gadījumu skaits aprīlī bija uz pusi mazāks, nekā investīciju – attiecīgi 106 gadījumi, kā rezultātā izkrāpts 221 000 eiro.

Tāpat pēdējo divu mēnešu laikā Latvijas iedzīvotāji masveidā turpina saņem krāpnieciska rakstura SMS paziņojumus un e-pastus, kuros ļaundari izliekas par dažādām valsts iestādēm (VID, Tiesas.lv, eveseliba.gov.lv u.c.). Saņemtajos paziņojumos iedzīvotāji visbiežāk tiek aicināti apmaksāt administratīvo sodu, ierasties tiesā vai iepazīties ar saņemto nodokļu apmaksu. Arī šajā gadījumā svarīgi atcerēties, ka valsts iestādes parasti šādus paziņojumus iedzīvotājiem nesūta, tāpēc tos vēlams dzēst vai ignorēt.

Kopumā šī gada pirmajos četros mēnešos no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi kopumā 3,4 miljonu eiro apmērā, savukārt, neskatoties uz pieaugošo krāpnieku aktivitāti, novērsto krāpšanas gadījumu apmērs sasniedz 2,6 miljonu eiro, liecina Asociācijas apkopotie dati.

Investīciju krāpšanas gadījumos visbiežāk:

•     Pieprasa bankas paroli, Smart- ID kodus vai citus personas datus.
•     Liek instalēt programmatūru, ar kuru iegūst attālinātu piekļuvi ierīcei.
•     Sola zemu risku un milzu peļņu.
•     Agresīvi biedē un steidzina, izmanto psiholoģiskus paņēmienus, meklējot cilvēka vājās vietas.
•     Nesniedz pārbaudāmu informāciju par sevi vai savu uzņēmumu. Nepiedāvā atbilstošu sadarbības līgumu.
•     Darbojas nelegāli. Valsts aizsargā tikai tos klientus, kuri investē licencētu tirgus dalībnieku pakalpojumos. Pārbaudi potenciālo sadarbības partneri Latvijas Bankas mājaslapā!
•     Visbiežāk zvana no ārvalstu numuriem un runā krievu valodā, bet ir sastopami zvani arī latviešu un angļu valodās.

Krāpniecisku paziņojumu gadījumā:

• E-pasta gadījumā jāpievērš uzmanība sūtītāja e-pasta adresei. piemēram, vai ir sūtīts no oficiālā iestādes e-pasta. Krāpniecības gadījumos tās ir kļūdainas.
• Krāpnieciskos ziņojumos bieži ir gramatikas kļūdas, trūkstoši burti, īpatnēji vārdu locījumi, tāpēc jāpievērš uzmanība valodas lietojumam.
• Pievērs uzmanību uzrunas veidam – bieži tie ir pārāk lietišķi vai vispārināti.

Jāpārliecinās, vai tekstā esošās saites tiešām izskatās pēc iestādes oficiālās mājaslapas, vai vietnes nosaukumā nav lieki burti, vai ir izmantots .lv domēns (nevis .net, .com, .app utt).