Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz trīs gadu laikā atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā. Sabiedrības iniciatīvu platformā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana, lai saglabātu iespēju izvēlēties tālmācību arī pamatskolā.
Iniciatīvas autore ir Jana Koroļova. Viņa uzskata, ka pamatizglītības apguve tikai klātienē atstās negatīvu ietekmi uz bērniem ar hroniskām vai ilgstoši ārstējamām slimībām, profesionāliem sportistiem, diasporas bērniem, skolēniem ar specifiskām mācīšanās vajadzībām un citiem.
Iniciatīvas pieteikumā pausts viedoklis, ka, aizliedzot tālmācību pamatizglītībā, tiek ignorētas šo bērnu vajadzības un tiesības uz kvalitatīvu izglītību atbilstoši viņu iespējām un apstākļiem. Savukārt ar socializāciju un motivāciju saistītus izaicinājums iespējams atrisināt ar atbilstošu atbalstu un kvalitatīviem mācību materiāliem, uzskata Koraļova.
Iniciatīvas autore norāda, ka attālinātā izglītība veiksmīgi darbojas vairākās valstīs, kur tai ir valsts atbalsts un kvalitatīvas tiešsaistes platformas, piemēram Austrālijā, Kanādā un ASV.
Tālmācības aizlieguma vietā iniciatīvas autore aicina atbildīgās institūcijas izstrādāt un ieviest kvalitātes standartus tālmācības skolām, lai nodrošinātu augstu izglītības līmeni, kā arī nodrošināt atbalsta personālu un veicināt skolēnu socializāciju.
Patlaban tālmācībā var mācīties no 1.klases, taču tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēnu zemie rezultāti centralizētajos eksāmenos raisījuši diskusijas par nepieciešamību noteikt, ka šajā mācību formā var mācīties tikai vecākajās klasēs.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus Izglītības likumā, kas paredz trīs gadu laikā atteikties no pamatizglītības apguves tālmācībā.
Vienlaikus tika mudināts uz otro lasījumu vienoties par izņēmuma gadījumiem, kad tālmācībā varētu apgūt pamatizglītību. Likumprojektā kā viens no izņēmumiem pamatizglītības apguvei tālmācībā piedāvāts to iegūt pilngadīgām personām, kuri to nav izdarījuši kādu iemeslu dēļ.
2024.gadā tālmācībā mācījās 11 815 skolēnu, no kuriem 3531 mācījās pamatizglītības pakāpē, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotā informācija.
Kopš 2021./2022.mācību gada audzēkņu skaits tālmācības programmās ir pieaudzis visos klašu posmos, īpaši 10.-12.klašu posmā - par aptuveni 3000 skolēniem.
Trīs gadu laikā valsts budžeta dotācija mācību līdzekļiem un pedagogiem dubultojusies. 2022.gadā tālmācībai no valsts budžeta tika novirzīti 4,8 miljoni eiro, bet 2024.gadā - 11,3 miljoni eiro.
Vienlaikus akreditācijas komisiju ziņojumi liecina, ka patlaban nav pieejama pilnīga informācija par absolventu gaitām no visām tālmācības skolām.
Tālmācības izglītības iestāžu 9.klašu skolēni centralizēto eksāmenu sesijā galvenokārt uzrādījuši zemāku sniegumu nekā valstī vidēji. Lielākās grūtības radījis eksāmens matemātikā, kur sekmīga vērtējuma slieksni tikko pārsniedza 22,16% skolēnu.
Komentāri (1)
Ļoti nopietna tēma. Tomēr liekot p-ar,pret ,par pret es apstāšos pie pret..
Faktiski reali tālmācība varētu būt personam ar īpasam vajadzībam. Noteikti kustību traucējumiem , un tai kategorijai kuri ir bez psiholoģiskam novirzēm ar kādu citu iedzimtu vai negadijuma iegūtu traumu . Tomer balsot par tālmācību ka fiziski ta arī garīgi 100% veselam bērnam kurš pēc macībām aizrikšos slīpēt ielas vai vēl labak pameklēs kadu aliņu ...... Vēl varētu būt kategorija kuriem no mūsu pākiem reali nav iespējams izkulties lidz skolai. Tāpēc šis jautājums ir un paliks (domāju) bez 100% pareiza risinājuma. Domāju ka talmācība ir bija un paliks liela slodze arī vecakiem .