Pirms desmit gadiem Ventspilī tika izveidots Izglītības pārvaldes Metodiskais dienests. Vēlāk nosaukums mainīts – tagad tas ir Pedagogu atbalsta dienests –, bet būtība nav mainījusies – speciāli sagatavoti konsultanti strādā, lai skolotāji varētu saņemt nepieciešamo metodisko atbalstu un augt.

Pedagogu atbalsta dienesta vadītāja, Ventspils 2. vidusskolas direktora vietniece Alla Kitajeva stāsta, ka pirms dienesta izveides Latvijas Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs īstenoja projektu Pedagogu darba efektivitātes paaugstināšana Ventspils vispārizglītojošās skolās, kurā gatavoja arī mācīšanās konsultantus. No dienesta pirmsākumiem bijis skaidrs, ka konsultanti nebūs cilvēki no malas, bet gan pilsētas skolās praktizējoši skolotāji. Komanda veidota tā, lai tajā būtu dažādu priekšmetu skolotāji, jo arī pedagogi, kuriem nepieciešams atbalsts, pārstāv dažādas mācību jomas.

Pirmā metodiskā dienesta vadītāja bija Inga Kripšēvica-Pāvula. «Domāju, tas pilsētai bija ļoti liels ieguvums. Viņa sniedza skolotājiem iedvesmu un ar savu supervizora prasmi palīdzēja mums paskatīties uz pārmaiņām izglītības procesā bez īpaša stresa, bet profesionāli,» stāsta dienesta tagadējā vadītāja. Alla Kitajeva un Ventspils 6. vidusskolas direktore Zanda Bite darbojas dienestā kopš pirmsākumiem. Pārējā komanda laika gaitā ir mainījusies. Šobrīd dienestā darbojas trīs Ventspils 4. vidusskolas pedagoģes – Nataļja Malašonoka ir angļu valodas skolotāja, Baiba Ērkšķe pasniedz latviešu valodu, bet Aiva Belte – matemātiku –, kā arī Ventspils 6. vidusskolas sākumskolas skolotāja Lita Spruģevica.

Alla Kitajeva dienestu vada piekto gadu. Viņa stāsta, ka dienesta moto ir – neviens no mums nav tik gudrs kā mēs visi kopā. «Mēs pie tā mēģinām turēties. Cita citai prasām padomus, kā varam atrisināt jebkuru situāciju profesionāli. Esmu ļoti priecīga, ka mūsu komanda izveidojās ļoti laba, saliedēta, profesionāla.» Pedagoģes ir pateicīgas pašvaldībai par finansējumu un Izglītības pārvaldei par atbalstu, jo bez tā dienests nevarētu darboties.

Tikai ar piekrišanu

Pedagogu atbalsta dienesta konsultantes skolotājus nevērtē, bet gan atbalsta, palīdzot, iesakot, kādas metodes labāk strādā, kādas metodes vispār pastāv. Četras darba dienas skolotājas aizvada savā skolā, pasniedzot mācību priekšmetu, bet otrdienās darbojas kā konsultantes – dodas uz skolu vērot stundas, vada nodarbības skolu pedagogiem, sniedz individuālās konsultācijas, strādā ar jaunajiem skolotājiem.

Pedagogu atbalsta dienests strādā pēc pieprasījuma. «Mēs nevaram ne pie viena aiziet un teikt – gribu vērot tavas mācību stundas, man liekas, ka tev kaut kas nesanāk. Mums atnāk pieprasījums no skolas vadības, bet – tikai tad, ja direktors vai direktora vietnieki parunājuši ar skolotāju un skolotājs piekritis, ka viņš ir gatavs pieņemt pilsētas konsultantu. Vai arī skolotājs raksta pats,» stāsta dienesta vadītāja, piebilstot: «Pārmaiņas var notikt tur, kur pats skolotājs to grib.» Sadarbība ar konkrēto skolotāju ilgst apmēram trīs mēnešus. Šai laikā konsultants vēro stundas, sniedz atgriezenisko saiti, pārrunā, vienojas par to, ko mainīt mācību procesā. Skolotājs mēģina aprobēt jaunas metodes, paņēmienus. Viss pārrunātais paliek starp skolotāju un konsultantu – tikai pēc sadarbības noslēguma skolas vadība saņem konsultanta atzinumu par paveikto un rekomendācijas turpmākai darbībai.

Kopumā dienesta komanda pēc Izglītības pārvaldes pieprasījuma izveidojusi četras profesionālās pilnveides autorprogrammas un piedāvā nodarbības par 18 tematiem. Skolu administrācijas un pedagogi ar tematiem var iepazīties īpaši izstrādātā interneta platformā EvPA un atbilstoši skolas izvēlētajām prioritātēm izvēlēties, kuras nodarbības skolai ir aktuālas. Neatņemama darba daļa ir atgriezeniskā saite pēc nodarbībām. Viedokļus skolotāji sniedz anonīmi. Atbildes tiek rūpīgi izpētītas, analizējot, kas skolotājiem ir svarīgs, aktuāls. Tas palīdz turpmākajā darbā.

Tā kā Zanda Bite ir profesionāla supervizore, jebkuram skolotājam vai skolotāju komandai ir iespēja pieteikties arī supervīzijai. Tas ir pieprasīts pakalpojums. «Tas tiešām palīdz – var gan izrunāties, gan saņemt metodiskos padomus, atbalstu. Tas ir psiholoģisks atbalsts, bet ar metodisko ievirzi,» saka Nataļja Malašonoka.

Konsultantes uzskata, ka skolotāja darbā ļoti palīdz kolēģu stundu vērošana – noskatoties kolēģa stundu, var kaut ko vērtīgu sev paņemt un iemācīties, bet no kolēģa, kurš skatījās tavu stundu, iegūt padomu darba uzlabošanai. Tāpēc dienests izveidojis īpašu stundu vērošanas lapu, kas brīvi pieejama digitālajā platformā.

Palīdz jaunajiem

Jau no pirmsākumiem dienests reizi mēnesī piedāvā īpašu atbalsta programmu jauniem skolotājiem. Tie nav tikai gados jauni pedagogi, bet arī cilvēki, kuri mainījuši nodarbošanos vai atgriezušies skolotāja arodā pēc ilgāka laika. Pirmajā gadā konsultantes iepazīstina jaunpienācējus ar izglītības sistēmas jaunumiem, ar to, ko piedāvā Skola 2030, bet otrajā gadā attīsta prasmes vērot kolēģu stundas, reflektēt par savu darbu, lai caur savu un citu skolotāju pieredzi saskatītu savas profesionālās izaugsmes iespējas.

Tā kā konsultantes ir praktizējošas skolotājas, katra nodarbība tiek veidota tā, lai tajā būtu minimums teorijas un diezgan daudz prakses, mācoties caur praktiskiem uzdevumiem. Nodarbības konsultantes vada divatā, bet veido visas kopā, lai tās derētu dažādu mācību jomu skolotājiem. Viņas atzīst, ka no šīm nodarbībām iegūst arī pašas. «Nodarbībās ar jaunajiem skolotājiem visu laiku notiek dialogs. Nav tā, ka mēs stāstām un viņi vienkārši klausās,» stāsta Alla Kitajeva. Viņa novērojusi tendenci, ka jaunie skolotāji grib dzirdēt piemērus tieši no sava priekšmeta stundām. Tāpēc konsultantes izveidojušas nodarbību par to, kā pārnest pieredzi. «Mācām pārnest pieredzi no viena mācību priekšmeta uz otru, to pielāgot un ar šo instrumentu veiksmīgi strādāt.»

«No jaunajiem pedagogiem esam dzirdējušas pozitīvas atsauksmes par to, ka bez bažām drīkst izteikt, ko viņi nesaprot, dalīties pieredzē, izrunāt, ko nesaprot, ar citiem, nebaidoties, ka tas aizies kaut kur tālāk. Konfidencialitāte ir mūsu galvenā panākumu atslēga, kāpēc skolotājs atklājas. Jaunie skolotāji ir ļoti jauki. Viņi grib strādāt, viņi uzdrīkstas kļūdīties, jautā par kļūdām, ko darīt,» atklāj Aiva Belte.

Alla Kitajeva atceras gadījumu, kad jaunais skolotājs atzinis: «Cik labi, ka ir tādas nodarbības, jo domāju, ka tikai es nevaru tikt galā. Izrādās, ka problēmas ir visiem jauniem skolotājiem!» Nataļja Malašonoka, atceroties savus darba gaitu pirmsākumus, saka: «Sākumā ir tā, ka liekas, ka tikai tev kaut kas nesanāk. Kad tu saproti, ka visiem ir tādas pašas problēmas un ka tām problēmām ir dažādi risinājumi, tad, protams, ar vieglāku sirdi arī turpini strādāt.»

Baiba Ērkšķe piebilst – jaunajam pedagogam no augstskolas sola var būt teorētiskās zināšanas, bet, nonākot reālajā vidē, klasē, viņš saprot, ka lekcijās mācīto ne vienmēr izdodas īstenot stundā. Tad lieti noder pieredzējuša kolēģa padoms un atbalsts. «Labākais novērtējums – nodarbība ir beigusies, bet skolotāji neiet mājās, jo vēl kādam gribas parunāt, pajautāt, censties atrisināt kādu situāciju. Tas sniedz gandarījumu par darbu, ko darām,» saka Baiba Ērkšķe.

Pašas daudz mācās

Lai spētu palīdzēt citiem skolotājiem, vērojot kolēģa vadītu stundu, saprast, kas tur notiek, kāpēc skolotājs rīkojas tā, ir nepieciešamas zināšanas un prasmes. Tāpēc konsultantes visu laiku mācās dažādos kursos. Viņas mācās, arī lasot jaunāko profesionālo literatūru, pētot citu valstu pieredzi, arī vērojot cita citas nodarbības. Kā vienu no aktuālajiem piemēriem Alla Kitajeva nosauc programmu, ko dienests piedāvā skolotājiem saistībā ar pāreju uz Vienotu skolu: «Latvijā tikai krāj pieredzi šajā jautājumā, tāpēc mums vajadzēja ļoti daudz pētīt, kā notiek citur, atrast materiālu un izveidot programmu, lai skolotājiem būtu atbalsts.»

Kvalitātes latiņu augstu palīdz uzturēt tas, ka visas tepat vien dzīvo un strādā. «Mēs visi pilsētā esam cits ar citu pazīstami, tāpēc ir skaidrs, ka tu nevari vienkārši atnākt un kaut ko stāstīt. Jāizdomā, lai tas būtu jēdzīgi, lietderīgi, noderīgi skolotājiem,» uzsver Alla Kitajeva.

Pedagogu atbalsta dienesta konsultantes arī piedāvā savu pieredzi un popularizē dienestu citviet Latvijā, piedaloties konferencēs vai pēc uzaicinājuma palīdzot skolotājiem citās pašvaldībās. «Mēs popularizējam savu pieredzi, jo tādas pieredzes kā Ventspilī tiešām nekur nav. Ir metodiskie centri, bet tāda piedāvājuma kā mums nekur nav – neviens no centriem nepiedāvā individuālas konsultācijas, kad konsultants ilgāku laiku sadarbojas ar skolotāju,» norāda Alla Kitajeva.

Lasi vēl

Komentāri (0)

Pievieno komentāru:

Lai komentētu šo rakstu, lūdzam vispirms autorizēties: