Pirmajā vecāku forumā akcents uz sadarbību

Izglītības pārvaldes vadītāja Jana Bakanauska, atklājot pasākumu, uzsvēra – lai gan forums notiek pirmoreiz, dialogs ar izglītības iestāžu audzēkņu vecākiem ir regulārs. Jau divus gadus notiek Vecāku skolas nodarbības, kurās var iesaistīties ikviens, kurš to vēlas. Tāpat divreiz gadā Izglītības pārvaldes vadītāja tiekas atsevišķi gan ar pirmsskolas iestāžu, gan skolu padomju priekšsēdētājiem. «Padomju priekšsēdētāji nāk ar priekšlikumiem, uzklausa jauninājumus, mēs uzklausām viņus, risinām problēmas,» stāstīja Jana Bakanauska. Piemēram, uzklausot Ventspils 2. pamatskolas padomes lūgumu ierīkot videonovērošanu, pērn, atjaunojot tehnisko apsardzi, skolās ievilka kabeļus, bet šī gada budžetā paredzēts finansējums 236 videokameru uzstādīšanai.

Savukārt pēc sanāksmēm pārvaldē padomju priekšsēdētāji aktuālo informāciju aiznes uz savām izglītības iestādēm, kur par to diskutē, pēc tam sniedzot Izglītības pārvaldei vērtīgu atgriezenisko saiti.

Panākumu atslēga – sadarbība

Forumā, jo īpaši tā noslēguma diskusijā, daudz runāja par to, cik svarīgi ir vecākiem un izglītības iestādēm savstarpēji sadarboties. Valsts izglītības attīstības aģentūras reģionālā eksperte Dina Jaunzeme uzsvēra, ka bērna izglītība sākas ar vecākiem. Viņa salīdzināja ģimeni, izglītības iestādi un darbavietu ar planētām, kas ir atšķirīgas un unikālas. Katrā vietā, kur bērns nokļūst, ir savi noteikumi. «Mēs nez kāpēc iedomājamies, ka mūsu bērnam būs īpaši viņam rakstīti noteikumi. Tā nav,» sacīja Jaunzeme, uzsverot, ka bērns tikai iegūst no tā, ka katrā vietā ir citi noteikumi, – tā bērns gūst jaunu pieredzi, kas vēlāk noderēs dzīvē.

Dina Jaunzeme ir pārliecināta, ka gan vecāki, gan izglītības iestāžu darbinieki grib, lai bērns būtu laimīgs, tāpēc nav cita ceļa kā sadarboties. Sadarbība ietver trīs prasmes – runāt, klausīties un vienoties. Eksperte sacīja, ka tic – katra ģimene Latvijā izdara savu maksimumu. «Ja viņi to nedara, tad viņiem arī vajag palīdzību. Viņu planētā kaut kas ir ietriecies un kaut kas slikts notiek. Sadarbība sākas katra sirdī.»

Ventspils 4. vidusskolas direktore Inga Bužoka, stāstot par sadarbību ar savas skolas ģimenēm, sacīja: «Manuprāt, sadarbības veiksmes atslēga ir sarunāties un uzticēties. Atcerēties – ja šī saruna notiek, tad mēs gribam palīdzēt bērnam, saprast, ko mēs katrs varam izdarīt. Ja varam sarunāties, varam palīdzēt. Ja katrs paliekam savās pozīcijās, tad risinājums diemžēl nesanāk. Tad sāk meklēt vainīgos. Bet vainīgais nenes rezultātu. Rezultāts ir, ja mēs gribam sadarboties, ja mēs gribam labāko bērnam. Ja paliekam katrs pie sava, diemžēl bērns ir cietējs, jo īsti jau nesaprot, kurā planētā tad būt. Jo viņš grib būt abās – gan ģimenē, gan skolā. Tāpēc atslēga ir uzticēties, sarunāties un vienam otru sadzirdēt, lai ieguvējs būtu bērns.»

Dina Jaunzeme piebilda, ka aicina sarunāties un risināt jautājumus klātienē, nevis sarakstīties e-klasē. Savukārt Izglītības pārvaldes ārsts, pediatrs Gundars Kuklis mudināja vecākus iet uz skolu un prasīt, lai skolotāji stāsta par bērnu. Viņš arī aicināja saprast, ka tas, kāds bērns ir mājās un kāds – izglītības iestādē, atšķiras. Vecāki pazīst bērnu citādāku.

Domājot par bērnu, vecāku un skolas sadarbību, Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas skolnieces Elzas Vašukas mamma Ineta Vašuka diskusijā sacīja, ka sadarbības pamats ir tas, vai bērns var atnākt pie vecākiem un skolotājiem, izstāstīt un uzticēties. Viņa atzina, ka mūsdienu straujajā laikā reizēm ir izaicinājums atrast laiku, ko bērnam veltīt. «Kad bērns kaut ko stāsta, reizēm saprotu, ka nemaz nezinu, ko teikt. Bet varbūt nekas nav jāsaka – reizēm ir jābūt vienkārši līdzās,» sprieda Ineta Vašuka.

Dakteris Kuklis piebilda, ka bērnam ļoti svarīga ir klātbūtnes sajūta, apziņa, ka vecāki vienmēr būs blakus, kad tas būs nepieciešams. «Kā man jaunākā meita sacīja – tēt, ja ir sala, kur atgriezties, jūra vienmēr ir droša,» teica ārsts.

Kas audzina bērnu?

Diskusijas dalībnieki arī mēģināja atrast atbildi uz jautājumu – kas audzina mūsu bērnus? Dakteris Kuklis sacīja, ka bērnu pirmām kārtām audzina ģimene: «Sabiedrība patiesībā ir kā tāds raibs taurenis, un tieši ģimenes pamati, kas bērnam tiek ielikti, veido šo sociālo, apzinīgo sabiedrību. Viss sākas ar vecākiem, ģimeni. Ja vecāki nevēlas vai nemāk audzināt bērnu, tad sabiedrība audzinās, kā mācēs, un skola mācīs, kā vajag.»

Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas skolniece Elza Vašuka sprieda, ka bērnus audzina ne tikai vecāki, bet arī sociālie tīkli, draugi, ārsti, kas iesaka, kā labāk rūpēties par savu veselību. Elza uzsvēra, ka jaunieši no vecākiem un skolotājiem sagaida emocijas, empātiju un sapratni. «Sagaidām, ka varēsim vecākiem paturēt roku un paraudāt, ja mums kaut kas neiet tik labi. Mēs sagaidām arī atbalstu no skolotājiem,» teica skolniece. Viņa uzsvēra, ka ir lieliski, ja ir atbalstošs klases audzinātājs, ar kuru var aprunāties un sazināties, kad tas nepieciešams.

Atbalsts skolai – padome

Liels atbalsts skolai var būt arī skolas padome, ja vecāki ir aktīvi un gatavi tajā darboties, piedaloties skolai un skolēniem svarīgu lēmumu izlemšanā. Pieredzē par skolas padomes lomu un pozitīvo ietekmi uz skolas dzīvi forumā dalījās Ventspils 2. pamatskolas direktore Sintija Birziņa un skolas padomes priekšsēdētājs Artis Bleidelis.

Direktore sacīja, ka skolai ir svarīgi, ka vecāki ienāk skolā un izsaka savu viedokli. Sadarbībā ar vecākiem skolas vadība saredz lielu spēku. Savukārt vecāki, iesaistoties skolas padomē, var pārstāvēt savu bērnu skolā, ietekmēt procesus, palīdzēt risināt problēmas un vienkārši būt līdzās savam bērnam. «Veidojas spēcīga skolas kopiena, kur varam paļauties uz vecākiem, lai risinātu kādu konkrētu jautājumu. Es jūs gribētu motivēt un mudināt – esiet aktīvi un piesakieties darboties skolas padomē! Tad būs iespēja vairāk būt līdzās procesiem skolā un atbalstīt savu bērnu,» vecākiem, kas bija sapulcējušies forumā, sacīja Sintija Birziņa.

Kā piemēru sadarbībai skolas pārstāvji minēja ēdināšanas jautājuma risināšanu. Bijuši signāli par to, ka skolēni nav īsti apmierināti ar ēdināšanu, tāpēc skolas padome tikusies ar ēdināšanas uzņēmumu un meklējuši situācijas risinājumu. Sadarbības rezultātā skolas ēdnīca pat tikusi pie sava nosaukuma Pipariņš. Vecāki pērn arī atsaucīgi piedalījušies talkā skolas teritorijā, gatavojuši koka spēles un kopīgi stādījuši puķes, tā padarot skolas apkārtni skaistāku. Bet šajā pavasarī iecerēts kopīgiem spēkiem veidot āra klasi.