Kā ieinteresēt bērnus un jauniešus lasīt? Par šo jautājumu droši vien regulāri aizdomājas ne vien skolotāji, bet arī bērnu vecāki. Ventspils 6. vidusskolas skolotājas dalās pieredzē par izmēģinātām metodēm, kas vieš cerību, ka jaunieši turpmāk lasīs biežāk.
Tik minūtes, cik gadu
Inta Cinciusa ir latviešu valodas un literatūras skolotāja un 7.c klases audzinātāja. Viņa stāsta par lasīšanas mēnesi savā skolā: ««Jālasa grāmata? Ai, nē, es nevaru, man nepatīk…» – parastā atbilde, kad pusaudzi aicina izlasīt grāmatu. Bet ja tā jālasa tikai 13 minūtes? Ar ieslēgtu taimeri un skaidru apziņu, ka tas ir tikai īss brīdis, nevis bezgalība… Tas lielāko daļu iedvesmo, nav jau tik daudz. Kursos dzirdētais apgalvojums, ka katram cilvēkam, lai trenētu savu prātu, atmiņu, spriestspēju, pietiek dienā lasīt grāmatu tik minūšu, cik viņam gadu, aizsāka lasīšanas mēnesi Ventspils 6. vidusskolā.
Sākums – skolas bibliotēkā katram jāatrod piemērota grāmata. Tad literatūras stundā tiek uzlikts taimeris, un tikai klusums, elpas vilcieni, lappušu pāršķiršanas švīksts. Lasīšana. Pēc tam darba lapā jāieraksta datums, izlasītās lappuses un viens teikums – kopsavilkums visam, ko izlasīji. Un tā mēnesi katru dienu mājās jāatrod sev ērta vieta un laiks – 13 minūtes, kad atkal tiek atvērta šī grāmata.
Lai aktualizētu un iedvesmotu, ik pēc kāda laika kopīgā lasīšana notika arī klasē stundas laikā, un pēc lasīšanas ir kāds uzdevums – prognozēšana, kas tad īsti varētu notikt tālāk, izveidot reklāmas plakātu (skrejlapiņu). Tā lēnām pildās lapa ar ierakstiem. Vairāki pusaudži atzina, ka šī lapa radīja lepnumu un motivāciju – re, darbs iet uz priekšu, lapaspuse pa lapaspusei. Redzot un dzirdot savu klasesbiedru paveikto, jauna enerģija turpināt un ieplānot ikdienas 13 minūtes.
Mēneša beigās divi darbi – grāmatas prezentācija un refleksija par padarīto, pastāstot gan par savu lasīšanas procesa organizēšanu un sajūtām, gan raksturojot izlasīto, gan noformulējot iegūtās atziņas. Un iegūts vērtējums, kas iepriecina un gandara. Skolotāja lielākais prieks – ik pa laikam kāds atzīst, ka sācis lasīt jaunu grāmatu un lasa noteiktās minūtes, jo tas palīdz organizēt un motivēt sevi.»
Veido filmiņas
Savukārt latviešu valodas un literatūras skolotāja, 12.a klases audzinātāja Agija Leimane, strādājot ar vidusskolēniem, regulāri uzdod viņiem ilgtermiņa mājasdarbus, kas paredz iedziļināšanos un darbu grupās, veidojot interaktīvu materiālu par kādu rakstnieku vai viņa darbu. Skolotāja ir pārliecināta, ka darbs pie šāda uzdevuma jauniešiem sniedz vairāk, jo viņi ir spiesti lasīt, pētīt un radoši darboties. Pretstatā klasiskam domrakstam, kur skolotājam grūtāk pārbaudīt, vai darba tapšanā nav lietoti mākslīgā intelekta rīki, šādos uzdevumos jauniešiem jāstrādā pašiem.
Piemēram, pērn novembrī 11.a klases skolēni, mācoties par dzejnieku Ojāru Vācieti, pēc noteiktiem kritērijiem grupās veidoja īsfilmas par dzejnieka dzīvi un daiļradi. Noteikti bija jābūt iekļautam kāda dzejoļa lasījumam, dzejnieka vizuālajam tēlam, kā arī informācijai no dzejnieka biogrāfijas. Turklāt jaunieši varēja likt lietā savas digitālās prasmes, veidojot audiovizuālo saturu, ko daudzi no viņiem ikdienā dara, lietojot dažādus sociālos tīklus. Tapušās filmiņas bijušas labas, dažas pat radījušas skatītājos emocionālu aizkustinājumu.
Lasīt, kas pašiem patīk
Lai rosinātu lielāku interesi par literatūru un lasīšanu, skolotāja Leimane savus audzēkņus plašāk iepazīstinājusi ar atsevišķiem latviešu literatūras klasiķiem, piemēram, Kārli Skalbi, Frici Bārdu un Rūdolfu Blaumani, uzdodot lasīt vairāk nekā darbu fragmentus. Aprunājoties ar 11.a klases jauniešiem, viņi teic, ka vislabāk patikuši Blaumaņa darbi, jo traģiskie stāsti esot interesantāki nekā dzeja.
Taču vēl vairāk skolēni novērtē skolotājas doto uzdevumu lasīt paša izvēlētu grāmatu, kas sarakstīta pēc 2000. gada. Skolēni atzīst – tad, kad ir dota iespēja izvēlēties pašam savu grāmatu, ar lasīšanu sokas raitāk. Skolotāja stāsta, ka skolēniem lūgts izvēlēties kādu daiļliteratūras darbu, taču, uzklausot Timofeja, kurš izvēlējies nozaru literatūras grāmatu – Ulda Pīlēna Mans uzņēmēja kods –, motivāciju, pieļāvusi arī izņēmumu. Timofejs sarunā uzsver: «Jālasa tas, kur esi ieinteresēts. Tu nevarēsi lasīt to, kas tev neinteresē. Tev vajadzēs sevi piespiest.» Pārējie klasesbiedri izvēlējušies dažādu žanru grāmatas – detektīvus, trillerus, vēsturiskos romānus, arī fantastiku.
Jauniešiem domas dalās par to, vai labāk grāmatas lasīt papīra vai digitālā formātā. Lielākā daļa tomēr nosliecas par labu digitālajam. Priekšrocība ir tas, ka e-grāmatu lasītājā visas grāmatas ir līdzi vienā ierīcē, ko var lasīt jebkur. Bet Vadims domā, ka labāk paņemt īstu grāmatu no bibliotēkas, jo, kad tā ir rokās, ir cita sajūta – ka tu tiešām lasi grāmatu. Lasot internetā vai mobilajās ierīcēs, tāda sajūta nerodas.
Jaunieši mēdz lasīt dažādās valodās – latviešu, angļu un krievu valodā –, un, lasot brīvajā laikā, pārsvarā izvēlas ārzemju autoru darbus. Viņiem ir svarīgi, ka grāmata nav ļoti bieza un labi lasās. Dažreiz lasīšanai iedvesmo TikTokā redzēts ieteikums, bet pats galvenais esot atrast tēmu, kas pašam interesē.
Komentāri (1)
Vispirms pašiem vecākiem īr jālasa