Intervija ar Lieni Reseli. Augstskolā ir gaiša, uz izaugsmi vērsta vide

Nesen viņa stājās pretim jaunam izaicinājumam un jau teju divus mēnešus ieņem studiju prorektores amatu.

Lūdzu, iepazīstiniet ar sevi, savu darba pieredzi un ceļu līdz studiju prorektores amatam.

– Esmu dzimusi un augusi Ventspilī. Mācījos 4. vidusskolā. Un jāpiemin, ka šogad to absolvēs arī mana meita. Visu trīs līmeņu izglītību ieguvu Ventspils Augstskolā (VeA): bakalaura grādu – vadībzinātnē, maģistra grādu – uzņēmējdarbības vadībā un doktora grādu – vadībzinātnē, uzņēmējdarbības vadības apakšnozarē. Starp maģistra un doktora studijām bija piecu gadu pārtraukums. Studēt doktorantūrā mani pamudināja iekšēja vēlme padziļināt zināšanas, kā arī iesaistīties VeA akadēmiskajā darbā un vadībā.

Līdz šim esmu strādājusi gan valsts, gan privātajā sektorā – gan finanšu jomā kā ekonomiste un finanšu analītiķe, gan kā projektu vadītāja. Aptuveni 14 gadus paralēli pamatdarbam biju individuālais komersants. VeA darbu sāku kā sekretāre Ekonomikas un pārvaldības fakultātē (EPF), pēc tam biju mācību daļas vadītāja. Tad vairākus gadus pastrādāju nozarē un VeA atgriezos kā projektu vadītāja Ventspils Starptautiskajā radioastronomijas centrā. No 2016. gada maija līdz šī gada februārim biju EPF dekāne, manos pienākumos bija vadīt fakultāti. Un tieši pēc nedēļas apritēs divi mēneši, kopš pildu studiju prorektores amata pienākumus. Paralēli pasniedzu arī studiju kursus bakalaura un maģistra līmeņa studentiem.

Kāds ir bijis sākums jaunajā amatā?

– Šo jautājumu man ir uzdevuši arī kolēģi, un jāsaka, ka tas bijis ļoti intensīvs. Katra diena ir ļoti piepildīta. Mans pienākums ir uzņemties virsvadību par studiju procesu kopumā – gan operatīvā, gan stratēģiskā līmenī. Tālāk katrā no fakultātēm par to atbild dekāns sadarbībā ar studiju programmu direktoriem.

VeA esat izgājusi cauri visiem trim studiju līmeņiem. Kā jūs raksturotu šo pieredzi?

– Studijas ir skaists laiks. Es vienmēr esmu daudz mācījusies. Studiju laikā ieguvu zināšanas un prasmes, kas man ir atvērušas visas durvis, ieguvu draugus un daudz vērtīgu kontaktu. Man bija iespēja mācīties pie izciliem docētājiem, no kuriem daļa tagad ir mani kolēģi. Esmu pateicīga par iespēju paraudzīties uz studiju procesu no dažādiem skatpunktiem. Tā ir ļoti vērtīga pieredze, ko gūstu joprojām.

Kāds ir jūsu redzējums un vīzija augstskolas attīstībai?

– Es uzskatu, ka VeA arī turpmāk ir jābūt mūsdienu prasībām atbilstošai augstākās izglītības iestādei, nodrošinot nākotnes darba tirgū pieprasītas, pētniecībā balstītas izglītības iegūšanu. Šobrīd augstskola ir izvirzījusi četrus stratēģiskās attīstības virzienus – studijas, pētniecību, mūžizglītību un labu pārvaldību. Tāpat ir definēti arī vairāki stratēģiskās attīstības mērķi, uz kuriem kopīgi tiecamies. Mūsu mērķis ir turpināt studiju piedāvājuma modernizāciju un digitalizāciju, lai sagatavotu darba tirgū pieprasītus speciālistus ar 21. gadsimtā aktuālajām zināšanām un prasmēm. Tāpat mērķis ir veicināt plašāku sadarbību pētniecībā un zinātnē, kā arī zināšanu pārnesi tautsaimniecībā. Skatāmies arī mūžizglītības virzienā, lai nodrošinātu mūsdienīgu un sabiedrības vajadzībās balstītu mūžizglītības piedāvājumu un arī lai veicinātu mūžizglītības kultūru. Mūžizglītība šobrīd ir aktuāla, jo darba vide mainās ļoti strauji.

Prognozējot strauju tehnoloģisko attīstību arī turpmāk, daudz tiek runāts par nākotnes profesijām. Kā VeA pielāgojas nākotnes darba tirgus izaicinājumiem?

– Ņemot vērā darba tirgus prasības, visās trīs fakultātēs jau šobrīd ir būtiski pilnveidotas studiju programmas. Piemēram, EPF profesionālajā bakalaura studiju programmā Biznesa vadība ir padziļinātas zināšanas un prasmes inovācijās un digitalizācijā. Programmā iegūstamā kvalifikācija mainīta uz Uzņēmuma funkcionālais vadītājs, un tiek piedāvātas trīs profesionālās specializācijas: tirgvedības (mārketinga) vadītājs, starptautisko sakaru vadītājs un finanšu vadītājs. EPF un Informāciju tehnoloģiju fakultātes īstenotie studiju virzieni ir akreditēti uz maksimālo termiņu – sešiem gadiem –, ko var uzskatīt par kvalitātes vērtējumu.

Vismaz reizi gadā par katru studiju virzienu tiek sagatavots pašnovērtējuma ziņojums, kurā gan izvērtējam akadēmiskā gada laikā paveikto, gan arī apzinām aktualitātes un tendences nozarē, lai varētu sagatavot jaunos speciālistus ne tikai šodienas darba tirgum, bet arī tuvākai nākotnei.

Darba tirgū situāciju būtiski maina ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet arī globalizācija un tendences demogrāfijā, proti, darbspējīgā vecuma iedzīvotāju īpatsvara samazināšanās. Šobrīd darba tirgū rodas pieprasījums pēc jaunām profesijām un prasmēm, kā rezultātā savas pozīcijas zaudē daudzas profesijas, kas līdz šim tika uzskatītas par stabilām. Taču prasmes, pēc kurām pieprasījums būs arī turpmāk, ir komunikācija, sadarbība, projektu vadība, e-komercija, analītika. Tehnoloģiskās attīstības temps paliek arvien straujāks, bet, es uzskatu, ir vērts uz to skatīties kā uz ieguvumu, nevis draudu.

Iepriekš minējāt, ka mērķtiecīgi esat gājusi uz to, lai strādātu augstskolā. Kas ir jūsu motivācija veltīt savu profesionālo karjeru darbam augstskolā?

– Izglītība man vērtību skalas augšgalā ir jau kopš bērnības. Iespējams, savā ziņā tas saistīts ar to, ka mana vecmāmiņa bija skolotāja. Viņa ilgus gadus strādāja 4. vidusskolā par ģeogrāfijas skolotāju. Arī studiju laikā biju no tiem studentiem, kas apzinīgi mācījās, un ne tāpēc, ka tā vajag, bet gan tāpēc, ka saskatīju tajā ieguvumu un man tas likās saistoši.

Manuprāt, augstskolā ir gaiša un uz attīstību, uz cilvēku izaugsmi vērsta vide. Un to piepilda tikpat gaiši cilvēki, tādi, kuri grib mācīties, kuriem ir svarīgi sevi attīstīt. Sākot ar studentiem un turpinot ar pasniedzējiem. Turklāt profesionālā dzīve un karjera augstskolā paver dažādas iespējas – var pasniegt studiju kursus, var vairāk pievērsties pētniecībai vai administratīvajam darbam. Darbs augstskolā uzliek par pienākumu nemitīgi attīstīties, nepārtraukti papildināt zināšanas un kļūt labākam. Un vienlaikus tā ir iespēja labāko no sevis – savas zināšanas, prasmes – nodot citiem. Manā skatījumā tā ir vērtība, un šī apziņa sniedz lielu gandarījumu. Īpaši pēc katra pabeigtā kursa un veiksmīgi novadītā bakalaura vai maģistra darba. Izlaidums un 1. septembris – tie ir svētki!

Ko uzskatāt par saviem līdz šim lielākajiem pienesumiem VeA?

– Kopā ar Miku Brakanski izveidojām Bucher Municipal stipendiju EPF studējošajiem. Es to iniciēju, un Mikus atbalstīja. Mums vienmēr bijusi ļoti laba sadarbība, par ko esmu viņam pateicīga!

Pārņemot pieredzi un labas prakses modeli no Somijas, sadarbībā ar kolēģiem izveidojām unikālu studiju programmu Jaunuzņēmumu vadība. Tāpat man sanāca daudz iesaistīties doktora studiju programmas Ekonomika un uzņēmējdarbība izveidē, kas VeA ir kopīga ar Vidzemes Augstskolu (ViA) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju (RTA). Esmu šīs studiju programmas direktore VeA. Rit ceturtais studiju programmas īstenošanas gads, un programmā doktora grādu ieguvuši jau četri doktoranti, no kuriem trīs – ViA, VeA un RTA kopīgajā promocijas padomē.

Astoņus darba gadus esmu veltījusi EPF stabilai pastāvēšanai un attīstībai. Kā atzīmēja akreditācijas komisijas eksperti, fakultātē ir veselīgs līdzsvars starp profesoriem un lektoriem – starp gados vecāku akadēmisko personālu un jauniem pasniedzējiem, kas ienāk studiju darba vidē. Es uzskatu, ka ir nepieciešams nodrošināt mācībspēku ataudzi, un, manuprāt, viens no pareizajiem ceļiem ir veicināt maģistrantu motivāciju iestāties doktorantūrā, kā rezultātā vairums arī paliek augstskolā kā docētāji. Viņi nāk ar citām zināšanām un prasmēm, un veidojas ļoti vērtīga mijiedarbība.

Tāpat šajā laikā esmu pasniegusi vairākus studiju kursus un vadījusi vairāk nekā 30 bakalaura un aptuveni 20 maģistra darbus. Taču teju viss manis minētais ir komandas darbs, ko nebūtu iespējams īstenot bez kolēģu līdzdarbības un atbalsta.

Ko saredzat kā lielākos izaicinājumus augstākajā izglītībā?

– Izaicinājumi, kas ir augstākās izglītības sistēmā Latvijā, protams, skar arī mūsu augstskolu. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir finansējuma nepietiekamība, kas ierobežo gan studiju vides modernizāciju, gan arī studiju, pētniecības un zināšanu pārneses inovatīvu digitālo transformāciju. Tāpat nepietiekamais finansējums liedz ieguldīt augstākās izglītības un pētniecības jomas cilvēkresursos, apraud Latvijas augstskolu starptautisko sadarbību un augstākās izglītības starptautisko konkurētspēju kopumā.

Savukārt otrs lielākais izaicinājums, manā skatījumā, ir demogrāfiskā krīze, tajā skaitā sabiedrības novecošanās, migrācija. Viss pārējais tā vai citādi ir saistīts ar kādu no šiem izaicinājumiem, kuru priekšā šobrīd esam.

Turpinot par finansējumu augstākajai izglītībai – nesen izskanēja problēma saistībā ar atalgojumu VeA pasniedzējiem. Kā jūs komentētu atalgojuma politiku, vai saredzat tajā problēmas?

– Latvijas universitātēs un augstskolās algas mācībspēkam ir ļoti zemas, īpaši pretstatot prasībām. VeA pedagogu amatos nodarbinātajam personālam – profesoriem, asociētiem profesoriem, docentiem, lektoriem un asistentiem – mēneša darba algas ir par 22% lielākas salīdzinājumā ar valstī noteiktajām zemākajām algām attiecīgajiem amatiem.

Latvijas valdība bija lēmusi palielināt atalgojumu divas reizes: ar 2023. gada 1. septembri par 13% un ar 2024. gada 1. janvāri – vēl par 13%. Taču finansējums, ko Izglītības un zinātnes ministrija piešķir VeA, netiek līdzi solītajam algas pieaugumam. Neskatoties uz to, pagājušā gada septembrī augstskola nodarbinātajiem pedagogiem paaugstināja mēneša darba algu par 13%.

Saeima ir pieņēmusi grozījumus Augstskolu likumā, ar ko tiks ieviests jauns doktorantūras modelis. Viens no jaunumiem ir tas, ka doktorantiem būs lielāka finansiālā motivācija. Kāds ir jūsu skatījums uz gaidāmajām izmaiņām?

– Jāsaka, ka saistībā ar jauno doktorantūras modeli būs vairākas būtiskas izmaiņas – gan tajā, kā turpmāk tiks organizēta promocijas darbu aizstāvēšanas procedūra, gan arī attiecībā uz iestāšanos, studiju uzsākšanu. Tāpat mainīsies arī finansēšanas kārtība, kas paredz, ka doktorantiem studiju laikā ir plānots nodrošināt atalgojumu. Stabils finansējums doktorantu atalgojumam un pētniecībai visiem doktora studiju programmās studējošiem ir viena no svarīgākajām jaunā modeļa komponentēm, bet valsts atbalsta mehānisms ir nepietiekams. Latvijas Zinātnes padomes pētniecības projekti un valsts pētījumu programmu projekti paredz doktorantu darba vietas, tomēr to ir pārāk maz. Savukārt doktorantu grantu projektu apjoms ir neliels – tos iegūst tikai neliela daļa doktorantu. Līdz ar to šajā brīdī veidojas absurda situācija – ir solījums, bet tam nav finansiālā seguma. Vai ar šīm izmaiņām izdosies sasniegt vienu no galvenajiem mērķiem – mazināt doktorantu atbirumu –, šobrīd grūti spriest.

Neilgi pirms mūsu sarunas atgriezāties no komandējuma Vācijā. Ar kādu mērķi tur devāties?

– Martā kopā ar kolēģiem piedalījos COLOURS projekta partneru kopsapulces pasākumā Padebornā, Vācijā. 2021. gadā dibinātā Eiropas universitāšu alianse apvieno deviņas Eiropas universitātes ar aptuveni 126 000 studentiem un 12 300 darbiniekiem Horvātijā, Francijā, Vācijā, Itālijā, Latvijā, Ziemeļmaķedonijā, Polijā, Spānijā un Zviedrijā. Projekta COLOURS mērķis ir celt studiju kvalitāti, veicināt atvērtās inovācijas, uz izaicinājumiem balstītu mācīšanos un uz ietekmi vērstu pētniecību, kas ir saistīts ar reģionālajiem viedās specializācijas stratēģijas mērķiem.

Pēdējā laikā, kad, šķiet, ikviens no mums izjūt straujāku dzīves tempu, reizē arī aktualizējas jautājums par izdegšanu. Kā līdz tam nenonākt?

– Es uzskatu, ka ir jāgrib un jāspēj saglabāt līdzsvaru – starp laiku darbam, laiku ģimenei, draugiem un radiem un laiku sev. Ir ļoti svarīgi pašam sev noteikt robežas, ko, ja ne kā citādāk, tad varam mērīt pēc stundu skaita. Savā ziņā tas ir stāsts par apzinātu plānošanu un sevis disciplīnu. Lai arī cik liels ir darba apjoms, es vismaz divas reizes nedēļā mērķtiecīgi atrodu laiku sporta zāles apmeklējumam, jo zinu, ka man tas ir vajadzīgs.

Taču, manuprāt, ja cilvēks dara to, kas patīk un kas padodas, ja darbs dienas beigās sniedz gandarījumu, tad ir daudz vieglāk izturēt lielu slodzi un nenonākt līdz galējam stāvoklim. Tāpat ir svarīgi spēt atrast brīdi, kad esam mierā.

Kā vēl pavadāt savu brīvo laikā?

– Brīvajā laikā man patīk mācīties ko jaunu. Piemēram, esmu izgājusi astroloģijas kursus. Tāpat arī daudz lasu, nodarbojos ar rokdarbiem – tamborēšanu, adīšanu –, braucu ar riteni, vasarā šad tad izbraucu arī ar motociklu. Nedēļas nogalēs labprāt eju pārgājienos. Man ļoti patīk ceļot.