Absolventi tiekas ar ģimnāzijas audzēkņiem

Pirmdien ģimnāzijā viesojās Ventas Balss žurnāliste Dagnija Drungila un Latvijas Televīzijas žurnālists, ziņu raidījuma Panorāma vadītājs Jānis Geste.

Dagnija Drungila un Jānis Geste, abi skolas 2001. gada absolventi, labprāt atsaucās Ventspils Valsts 1. ģimnāzijas aicinājumam dalīties atmiņās par skolas laiku, lai pastāstītu, kā nonākuši pie vienotas profesijas izvēles, lai arī katrs mērojis savu ceļu pretim žurnālistikai. «Vidusskolā mācījāmies vienā klasē, sēdējām vienā solā, mūsu skolotāja bija Tamāra Tropa. Es šajā skolā mācījos no 1. klases, savukārt Jānis uz ģimnāziju atnāca no Užavas pamatskolas,» iesāka Dagnija Drungila. Stāstījumā iesaistoties gan vienam, gan otram runātājam, abi bijušie klasesbiedri dalījās ar to, kā nonākuši žurnālistikā, kādus dzīves līkločus izgājuši, lai nonāktu šajā profesijā. Abi to sarunas laikā nodēvēja drīzāk par nejaušību, nevis apzinātu izvēli, jo sākotnēji uzsākuši studijas pavisam citās jomās: Dagnija izvēlējās studēt filoloģiju Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, savukārt Jānis uzsāka studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuras tomēr nepabeidza.

Pamazām stāstījums abus absolvents aizveda līdz viņu pašreizējam darbam žurnālistikā – vienam televīzijā, otram laikrakstā, nedaudz pieskaroties arī tam, ko piedzīvojuši līdz brīdim, kad kļuvuši par žurnālistiem. Gan Dagnija, gan Jānis tagadējiem 10. klases audzēkņiem pastāstīja par savām darba gaitām – atspoguļojot ikdienas darba ritmu un daloties arī ar smieklīgiem atgadījumiem un pieļautajām kļūdām. Abi žurnālisti atbildēja arī uz jautājumiem; skolēni vēlējās uzzināt, cik viegli vai grūti bija nonākt līdz profesijas izvēlei un vai skolai bijusi kāda izšķiroša loma šajā ziņā. «Man patika mācīties. No mazas Užavas skolas biju nonācis ģimnāzijā. Tas man bija liels piedzīvojums. Aktīvi iesaistījos itin visā, ko skola piedāvāja. Ģimnāzijas laiks man noteikti palīdzējis vērt vaļā dzīves durvis,» atzina Jānis. Savukārt Dagnija vēlējās nodot skolēniem atziņu būt drosmīgiem un nebaidīties no līkločiem, ko var piedāvāt dzīve. «Šobrīd, esot profesijas izvēles priekšā, domājot par nodarbošanos savā dzīvē, uzdrošinieties ļauties arī dzīves plūdumam, ieklausieties satiktajos cilvēkos. Nejaušības mūsu dzīvē var pavērt lieliskas iespējas,» saka Dagnija.

Skolotāja Līga Tīrmane, kura skolēniem māca latviešu valodu, literatūru un žurnālistiku, norāda, ka ģimnāzijai ir svarīgi apzināt, kur nonāk bijušie audzēkņi, kādas profesijas izvēlas, kā veido savu karjeru. «Cenšamies, lai šos stāstus uzzina arī tagadējie audzēkņi, jo tie var skolēnus motivēt un iedvesmot, tāpēc absolventus aicinām uz skolu. Īpaši par to piedomājam skolas jubilejas gados – parasti tad absolventi ciemojas teju katrā klasē. Domājot par to, kurus absolventus varētu uzaicināt, meklēju saistību ar priekšmetiem, kurus skolēniem mācu. Tā kā pati ilgus gadus esmu strādājusi par žurnālisti laikrakstā Ventas Balss, iedomājos par Dagniju Drungilu. Viņa ir viena no manām bijušajām kolēģēm, kuras profesionalitāti ļoti augstu vērtēju. Zināju, ka viņa ir ģimnāzijas absolvente. Dagnija reiz bija pieminējusi, ka mācījās vienā klasē un pat sēdēja vienā solā ar Jāni Gesti, pazīstamo Panorāmas vadītāju. Tā arī radās šī ideja. Tā kā abi absolventi ir žurnālisti, sarunā aicināju piedalīties ne tikai savu audzināmo klasi, bet arī skolēnus, kuri apgūst specializēto priekšmetu Žurnālistikas pamati,» pauž Tīrmane.

Skolotāja iemantojusi arī vairākas vērtīgas atziņas. Piemēram, Jānis Geste stāstījis par kādu situāciju, kurā ļoti jutis līdzi savai sižetu varonei, cīnījies par viņas taisnību, beigās arī izcīnījis to, taču varone šīs beigas nesagaidīja – viņa jau bija tai saulē. Geste atzina, ka žurnālists nedrīkst savu stāstu varoņu problēmas ielaist pārāk dziļi sirdī, jāprot distancēties. «Vairāki manas klases audzēkņi vēlas kļūt par ārstiem. Domāju, šajā ziņā žurnālistu un ārstu darbā ir kas kopīgs – ārstam ir jāpalīdz saviem pacientiem, taču viņu sāpes un problēmas nedrīkst uztvert kā savas vai savu tuvinieku likstas. Patika arī Dagnijas un Jāņa pārdomas par to, ka ikviens drīkst kļūdīties, un arī žurnālistiem gadās kļūdas. Ļoti vērtīga man šķita Jāņa atzīšanās, ka viņam skolas laikā ļoti paticis mācīties. Ceru, ka mani skolēni uztvēra šo sakarību – tie, kuri labi mācās un kuriem patīk mācīties, dzīvē sasniedz augstas virsotnes. Esmu pārliecināta, ka mani skolēni arī sasniegs virsotnes un reiz par to pastāstīs nākamajai skolēnu paaudzei,» atzina Tīrmane.

10. klases audzēkne Megija Mūrniece ar interesi uzklausījusi skolas absolventu stāstījumu, un tagad viņa vairāk izprot atšķirīgos uzsvarus žurnālistikas veidos: avīzē tā ir spēja noformulēt teikumus interesantā valodā, un gramatikai ir liela nozīme, savukārt televīzijā svarīga ir spēja pasniegt informāciju īsi un konkrēti, taču abos gadījumos saturs ir galvenais. «Man patika dzirdēt absolventu dzīves stāstus, atšķirīgos ceļus. Varbūt man gribējās pat vairāk dzirdēt par viņu dzīves gājumu un izvēlēm, tas, manuprāt, būtu bijis ļoti noderīgi. Man likās interesanti pievērst uzmanību tam, kā viņi izteicās. Viņi runāja ļoti saprotami un mierīgi, skaidri formulēja domas. Domāju, ka tas viņiem ir nācis no profesijas. Man patika šī tikšanās, jo īpaši tas, kad Jānis Geste attēloja smieklīgu atgadījumu, kas piedzīvots studijā,» ar savām sajūtām dalījās Megija.