Rūpējas par ukraiņu bērnu integrāciju sabiedrībā

Projekts Neformālās izglītības pasākumi ukraiņu bērniem un jauniešiem sastāv no desmit aptuveni sešu stundu nodarbībām, un tā ilgums ir trīs mēneši. Tā mērķis ir ukraiņu saliedēšana un integrācijas veicināšana, un tas tiek finansēts no valsts budžeta. Nodarbības notiek divās valodās – ukraiņu un latviešu, un šobrīd aizvadītas jau četras šādas nodarbības. Nodarbību plānu sastādījušas ukraiņu izcelsmes pedagoģes, kuras pašas arī piedalās projekta realizēšanā. Divas no viņām ir Ventspils Tehnikuma pedagoģes – franču un angļu valodas pasniedzēja Odarka Kukite un vācu un angļu valodas pasniedzēja Varvara Sproģe. Viņas Ventspilī ir jau vairāk nekā desmit gadus, nodibinājušas šeit ģimenes, apguvušas latviešu valodu. Projektā iesaistījušās vēl septiņas pedagoģes, kuras no Ukrainas šeit ieradušās pēdējo divu gadu laikā. Viņas visas arī ikdienā strādā Ventspils izglītības iestādēs. Psiholoģe un mākslas skolotāja Svetlana Fjodorova nokārtojusi valsts valodas prasmes eksāmenu A1 līmenī un pašlaik gatavojas, lai iegūtu nākamo – A2 – pakāpi. Fjodorova stāsta, ka šobrīd nodarbībās visgrūtākais ir tieši bērnu uzmanības piesaistīšana un noturēšana, tāpēc nodarbībās plecu pie pleca vienlaikus darbojas vairākas pedagoģes.

Nodarbībās piedalās ap 60 bērnu vecumā no pieciem līdz astoņpadsmit gadiem. Šobrīd ikdienā ukraiņu bērni apmeklē trīs Ventspils vispārizglītojošās skolas – Ventspils 2. vidusskolu, 6. vidusskolu un 3. pamatskolu. Lielākā daļa bērnu viens otru pazīst, jo dzīvo Ventspils Augstskolas kopmītnēs. Lai nodarbībās visiem būtu interesanti, bērni tiek dalīti grupās pa vecumposmiem – dažkārt trīs, dažkārt četrās grupās. Tas atkarīgs no konkrētās dienas plāna – vai iecerēta kāda meistarklase vai nodarbība. Turklāt bērni parasti nesēž pusotru stundu uz vietas vienā nodarbībā, ik pēc pusstundas tiek mainītas stacijas. Ukraiņu centrā ir divi stāvi un vairākas telpas, kur ērti visiem darboties. Piemērotos laikapstākļos nodarbības notiek arī pagalmā. Bērni apgūst jaunas prasmes gan Ukraiņu atbalsta centra telpās Lielajā Dzirnavu ielā, gan dodas ārpus centra telpām, kur tiek iepazīstināti ar to, kas notiek pilsētā, kādi cilvēki šeit dzīvo. Septembrī viņi, piemēram, piedalījušies aizraujošās meistarklasēs radošajā maizes laboratorijā Ramala, kur apguvuši daudz jaunu vārdu latviešu valodā un labi pavadījuši laiku. «Pamainījām vidi. Uzzinājām, ka ir tāda miltu masāža, un pat relaksējāmies. Mācījāmies arī, kā varam viens otram uzticēties,» par nodarbībā piedzīvoto stāsta viena no projekta realizētājām un aktivitāšu autorēm pasniedzēja Odarka Kukite. Viņa uzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai bērni iziet arī ārpus centra telpām, – tas veicina viņu integrēšanos sabiedrībā un valodas apguvi. Šādi viņi labāk apgūst tieši ikdienā izmantojamo leksiku. «Ir bērni, kuri jau diezgan brīvi runā latviešu valodā,» stāsta Kukite. «Mēs ar pedagogiem bijām pārsteigti un jautājām viņiem – kā tas izdevās. Atbilde – latviešu vide, draugi un pagalms, tas ir visvienkāršākais valodas apguves veids.»

Bez darbošanās maizes laboratorijā, ukraiņu bērni mācījušies, kā pagatavot ziepes. Bijusi arī Miķeļdienas nodarbība, kur apguvuši augļu un dārzeņu nosaukumus latviešu valodā un minējuši mīklas. Visu nodarbību plānu skolotājas atklāt nevēlas, lai nesabojātu bērniem pārsteigumu. Vienu noslēpumu gan viņas atklāj: drīzumā iecerēta kulinārijas meistarklase, kur plānots apgūt produktu un virtuves piederumu nosaukumus latviešu valodā, kā arī bērni mācīsies dažādu virtuves procesu apzīmējumus, piemēram, griešana, maisīšana, cepšana. «Pie reizes kopā pagatavosim kaut ko garšīgu!» par gaidāmo nodarbību priecājas Kukite. Viņa ir pārliecināta, ka šāda kopīga darbošanās bērnus labāk motivē mācīties.

Viens no projekta mērķiem ir iepazīt arī ukraiņus, kas dzīvo citās Latvijas pilsētās. Septembra nodarbībā pie Ventspils ukraiņiem viesojušies ukraiņu kopienas pārstāvji no Kuldīgas – vietējā koordinatore pie ventspilniekiem atvedusi septiņus ukraiņu bērnus, un visiem bija iespēja padarboties kopā. «Tā mums bija lieliska pieredzes apmaiņas iespēja, un plānojam ar ukraiņiem citās pilsētās sadarboties arī turpmāk,» sarunas noslēgumā pauž Kukite.