Mācību līdzekļu jautājums nav atbildēts

«Mērķis ir sakārtot, realizēt Izglītības likumā noteikto bezmaksas izglītību, bet jautājums paliek par ietekmi uz izglītības kvalitāti,» norāda Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieka izglītības jautājumos p. i. Kristians Jacevičs. 

Vasaras sākumā tiesībsarga birojs aktualizēja jautājumu par mācību līdzekļiem, cenšoties nošķirt un izstrādāt konkrētas vadlīnijas, kuri līdzekļi būtu jānodrošina pašvaldību izglītības iestādēm un kuri – vecākiem. Prakse dažādās pašvaldībās un izglītības iestādēs ir atšķirīga, un, lai to noskaidrotu, tiesībsarga birojs aicināja bērnu vecākus dalīties pieredzē. Vecāki ar konkrētiem piemēriem tiesībsarga veidotajās anketās skaidrojuši, kāda ir situācija izglītības iestādēs, kuras apmeklē viņu bērni. Izpētē par mācību līdzekļu iegādi birojs saņēma teju 1300 ziņu no gandrīz visiem Latvijas novadiem un lūdza pašvaldības un to izglītības iestādes līdz 15. augustam pārskatīt esošos mācību līdzekļu sarakstus. Tiesībsargs šobrīd noteicis diezgan skaidras, izglītības likumā balstītas vadlīnijas, kādi priekšmeti bērnu mācību vajadzībām būtu jāiegādājas vecākiem un kas jāsagādā izglītības iestādei, bet, kā norāda Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājas vietnieka izglītības jautājumos p. i. Kristians Jacevičs, vadlīnijas skaidras šķiet tikai pirmajā acumirklī. Patiesībā arvien vairāk vecāku atzīst, ka skaidrības šajā jautājumā nav, kā arī pauž bažas, ka, stingri ievērojot visus tiesībsarga biroja norādījumus, varētu ciest izglītības kvalitāte. Savukārt pedagogi noraizējušies, ka visu vadlīniju ievērošana radīs papildu slogu viņu jau tā saspringtajā ikdienas mācību procesa organizēšanā.

Vadlīnijas
Tiesībsargs vadlīnijas ir izstrādājis kopā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu un Izglītības un zinātnes ministriju. Šobrīd viss mācību procesa nepieciešamo līdzekļu klāsts sadalīts divos blokos: vienā uzskaitīti priekšmeti, kas nepieciešami mācību procesa organizēšanai pirmsskolas izglītības iestādēs, savukārt otrā – kas attiecināmi uz mācību procesa realizēšanu vispārizglītojošajās skolās. Abos blokos ir saraksts ar lietām, kas būtu jāpērk vecākiem un kas jānodrošina izglītības iestādēm. Visi mācību līdzekļi tiek vērtēti pēc principa – individuālie un koplietošanas mācību līdzekļi. Ir tādi individuālie mācību līdzekļi, kas noder tikai vienā mācību priekšmetā, piemēram, guaša krāsas vai transportieris, un ir universāli piederumi, kurus var lietot vairākos mācību priekšmetos, piemēram, pildspalva vai zīmulis. Universālos mācību līdzekļus sagādā vecāki, savukārt visus pārējos – nodrošina skola. Atsaucoties tiesībsarga lūgumam, vecāki bija uzskaitījuši lietas, ko viņiem mācību iestāde lūdz iegādāties mācību procesa nodrošināšanai. Starp universālajiem mācību līdzekļiem bija arī pa kādai tādai lietai, ko tiešām vajadzētu nodrošināt pašai iestādei. Piemēram, ir pašvaldības, kurās mācību iestādes lūdz iegādāties tualetes papīru un dzeramo ūdeni. 

Pašvaldības pieredze
Ventspils Izglītības pārvalde izvērtējusi, kāda ir prakse pašvaldības izglītības iestādēs, un konstatējusi, ka pirmsskolas izglītības iestādēs tiesībsarga biroja izstrādātās vadlīnijas mācību materiālu iegādē grūtības un neskaidrības nerada. Arī pašvaldība iegulda diezgan lielu finansējumu, lai visam nepieciešamajam pietiktu. Cita situācija ir skolās, un Ventspils Izglītības pārvalde uzskata, ka tiesībsarga izstrādātie principi, kā sadalīta atbildība skolas lietu iegādē, dzīvē īsti nedarbojas. Pirmsskolas izglītības iestādēs mācību process tiek organizēts atsevišķos aktivitāšu centros – dabaszinātņu, mākslas, valodas centrā u. c. – un katrā no tiem ir izvietoti nepieciešamie mācību līdzekļi, kuri pēc izmantošanas paliek turpat. Piemēram, mākslas centrā izmantotās guaša krāsas bērni pēc darbošanās atstāj centrā un par šī mācību līdzekļa kvalitāti rūpējas pedagogs. Līdz šim skolā katrs izglītojamais ņēma līdzi savas krāsas un katrs pats par tām arī bija atbildīgs. Tagad tiesībsarga birojs uzsver, ka krāsas jāsagādā skolai, un tādējādi par šī mācību līdzekļa kvalitāti jārūpējas skolotājam. Skolotājam arī šie līdzekļi ir jāuzglabā, jārūpējas, lai vienmēr ir pietiekoši krājumi, un skolēniem pirms stundas tie jāizsniedz. «Tas rada papildu slodzi pedagogiem,» norāda Jacevičs, «skolotājam pēc stundas, starpbrīdī, ir jānotīra un jāpārliecinās, vai ir aiztaisītas visas stundā izmantotās krāsu bundžiņas. Turklāt šādi skolēnos būtiski mazināsies atbildības izjūta pret skolas lietām.» Jacevičs min, ka diskusijas vecāku vidū radušās arī par sporta stundās nepieciešamā apģērba un apavu iegādi. «Tie arī ir tikai vienā mācību priekšmetā izmantojamie līdzekļi, ar ko tie atšķiras no guaša krāsām? Tomēr skaidrs, ka tie ir specifiski un skolai tehniski nebūtu iespējams katram skolēnam iegādāties atbilstošu apģērbu un apavus.» 

Bez līdzekļiem – nekādi
Sarežģījumi mācību satura realizēšanā un izglītības kvalitātē iespējami arī dizainā un tehnoloģijās. Šajā mācību priekšmetā nepieciešams izmantot dažādus materiālus – audumu, dziju, arī pārtikas produktus. Piemēram, skolēnam jāapgūst šūšanas prasmes. Ja viņš izmanto savu materiālu, tad uzšūto apģērbu var nest mājās. Ja izmantots skolas materiāls, apģērbs paliek skolas izstādēm. Adījumu pēc tam var izārdīt un dziju izmantot vēlreiz, bet ko iesākt ar jau sagrieztu un sašūtu audumu pēc skolas izstādes? Vēl sarežģītāk ir ar ēdiena gatavošanu. 
Šobrīd neatbildēts ir arī jautājums par finansējumu skolām nepieciešamo mācību līdzekļu iegādei. Mācību līdzekļu iegādei finansējumu dod arī valsts, piemēram, finansējumu mācību literatūras iegādei. Kopš 2017. gada šī summa ir diezgan nemainīga: ap 20 eiro vienam skolēnam gadā. Taču, ja 2017. gadā viena mācību grāmata vidēji maksāja 6 eiro, tad šobrīd tā maksā jau 18 eiro. Turklāt jaunā mācību satura realizēšanai grāmatu fonds ir jāatjauno, ir nepieciešamas jaunas grāmatas. Šo starpību sedz pašvaldība un pašvaldībai būs arī jāiegulda papildu līdzekļi citu mācību līdzekļu iegādei. Jacevičs skaidro, ka bieži vien vecāki paši vēlas, lai izglītības kvalitāte būtu vēl labāka, nevis tiktu realizēts tikai minimums, izrāda savu iniciatīvu un sagādā papildu inventāru. Ja vecāki paši vēlas, tad šajā jautājumā tiesībsargam nav nekādu iebildumu, arī izglītības likumā šāda iniciatīva ir atļauta. Protams, ja tas tiek darīts materiālo iespēju robežās. Ne vienmēr gadu no gada jāpērk jaunas skolai vai bērnudārzam nepieciešamās lietas. Ja iepriekšējā gadā izmantotie piederumi vēl ir lietošanai derīgi, tos var izmantot arī šajā mācību gadā.

Izglītības likumā lietotie termini:
12.5 mācību līdzekļi — izglītības programmas īstenošanā un izglītības satura apguvē izmantojami 
n) individuālie mācību piederumi (izglītojamo personiskās lietošanas priekšmeti un materiāli, kuri tiek izmantoti kā mācību līdzekļi vai saistībā ar mācību iespēju nodrošināšanu: kancelejas piederumi, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u. c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām);
Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākumi – 
Vecāku (personu, kas realizē aizgādību) pienākums ir savu materiālo iespēju robežās nodrošināt sava bērna izglītošanai nepieciešamos šā likuma 1. panta 12.5 punkta "n" apakšpunktā minētos individuālos mācību piederumus.