Ekoskolās rūpes par vidi kļūst par ikdienas nepieciešamību

Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas gandrīz 200 izglītības iestādes (sākot no pirmsskolām līdz pat augstskolām), bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas 59 000 izglītības iestādes 74 valstīs. Latvijā ekoskolu programma darbojas no 2002. gada, un tā ir viena no visaptverošākajām un populārākajām vides izglītības pieejām pasaulē. Ventspils izglītības iestādes tajā piedalās jau vairākus gadus, savā darbā ilgtermiņā pievēršoties vides aizsardzības jautājumiem un radot apstākļus ilgstošai un līdzsvarotai pašattīstībai.

Ekoskolu programmā ir četri apbalvojuma līmeņi: Latvijas Ekoskolas sertifikāts jeb 1.–2. līmenis, Starptautiskās Ekoskolas nosaukums un Zaļais karogs jeb 3. līmenis un 4. līmenis, kurā skola klāt iegūst arī Ekoskolu vēstnieka statusu. Sertifikātus un Zaļo karogu skola saņem par iepriekšējā gadā izpildītajiem kritērijiem, turklāt katru gadu tie jāpilda no jauna. 2011. gadā Ventspils 4. vidusskola bija pirmā izglītības iestāde Ventspilī, kas aizsāka ceļu uz ekoskolas statusu. Arī šogad šī skola saņēma Latvijas Ekoskolu sertifikātu. Zaļie karogi šogad plīvo arī Ventspils 1. pamatskolas, Ventspils 2. pamatskolas, Pārventas pamatskolas un PII Varavīksne pagalmā.

Ventspils 2. pamatskolas direktore Sintija Birziņa skaidro, ka šis skolai jau ir otrais gads, kopš tā aktīvi iesaistījusies ekoskolu programmā. Skola gan pirms tam jau daudz darījusi saistībā ar vides tēmām, ir pat izstrādāta sava dabaszinību nodarbību programma pirmajām trīs klasēm. «Šī gada ekoskolu tēma bija Pārtika – veselīgs uzturs, pārtikas patēriņa un līdz ar to arī pārtikas atkritumu samazināšana, stāsta Birziņa. «Darbu koordinē Ekopadome, un tēma tiek iesaistīta visos mācību priekšmetos un arī ārpusstundu aktivitātēs. Lai izpildītu visus programmas nosacījumus, darbs ir jāvada ļoti koordinēti. Darbībai ekoskolu programmā ir ļoti daudz ieguvumu. Daudz mācāmies mēs paši. No vecākiem esmu saņēmusi ļoti daudz pozitīvu atsauksmju, jo bērni savas zināšanas aiznes uz mājām. Šādi zināšanas gūst un redzesloku paplašina ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Tas liek aizdomāties, ko mēs ar saviem mazajiem darbiņiem varam ietekmēt.» Ekoskolu programmas uzdevumus un tēmas Ventspils 2. pamatskolā realizē visās klasēs, visos mācību priekšmetos, jo, kā skaidro skolas direktore, saskares punktu ar aktuālo tēmu var atrast jebkurā mācību priekšmetā. «Tas, kā starppriekšmetu saikne saskaras ar reālo dzīvi, ir būtiski arī jaunajā mācību saturā. Ir svarīgi, lai pedagogs ar skolēniem kopā izpēta un apgūst, pārrunā, lai runātais būtu sasaistē ar reālo ikdienas dzīvi, lai rūpes par vidi kļūtu par ikdienas vajadzību,» viņa norāda. Visas ekoskolā mācību gada laikā realizētās aktivitātes apkopotas Padlet platformā, kur tās sadalītas pa tēmām, atbilstoši mācību priekšmetam vai ārpusstundu nodarbībai.

PII Varavīksne direktore Kristīne Boitmane lepojas, ka jau septiņus gadus šajā bērnudārzā aug zaļi domājoši bērni. Ar vides tēmām viņi tiek iepazīstināti jau no pusotra gada vecuma, jau kopš mazotnes viņi iemācās uzlikt sev uz šķīvja ēdienu tik, cik var apēst, un neveidojas pārtikas atkritumi. Bērnudārzā visi šķiro atkritumus un dažādus materiālus atbilstoši vides un dizaina tēmai izmanto otrreiz, dodot tiem otru dzīvību. «Man jau šķiet, ka mums neviens bērns vairs nespēj zemē nomest papīriņu, bet, ja neredz atkritumu urnu, ieliek to kabatā. Tas ir dzīvesveids!» atzīst Boitmane. «Turklāt bērni šīs zināšanas un prasmes aiznes arī mājās.» Izglītības iestāde vēl vienu Ekostendu izveidojusi laukā, jo pedagogi pamanījuši, ka vecākiem ne vienmēr ir laiks uzkavēties telpās un palasīt aktualitātes. Pie šī stenda vecāku pie rokas aizvest un palūgt uzkavēties var arī bērns. Kādas informācijas ieguvei jānoskenē kvadrātkods, šādi padarot informācijas apguvi interesantāku. Stendā izvietotā informācija un tēmas katru mēnesi mainās. Piemēram, šā mēneša tēma bijusi enerģija, tās ieguve un taupīšana. «Šo un arī citus stendus veidojam tā, lai bērni tēmas apgūst spēlējoties, arī diskutējot savā starpā. Nepārtraukti izglītojamies paši un mācām arī bērnus,» skaidro vadītāja. Jau vairākus gadus bērnudārzā tiek veicināti ūdens dzeršanas paradumi. «Nu jau saņemam atgriezenisko saiti no vecākiem, jo viņi novērojuši, ka dzimšanas dienas ballītēs mūsu dārziņa bērni, lai padzertos, izvēlas ūdeni, nevis limonādes un sulas. Tas ir ļoti vērtīgi,» priecājas bērnudārza vadītāja. Zināšanas un prasmes bērni turpina apgūt un realizēt arī vēlāk, turpinot izglītības ceļu skolā. «Esam dzirdējuši arī vēlāk no skolu skolotājiem, ka ar mūsu bērniem kopā var kalnus gāzt!» atzinīgi saka Boitmane.

Mācību gadam noslēdzoties, Ventspils ekoskolas šogad organizēja radošās darbnīcas, kurās jebkurš varēja kopā ar skolotājiem un audzēkņiem piedalīties spēlēs, veidot dažādus vides tēmai atbilstošus priekšmetus, iepazīt un diskutēt par vides jautājumiem. Radošās darbnīcas tika organizētas vides tēmai piemērotā laikā un vietā – Ventspils pludmalē, Zilā karoga pacelšanas pasākuma laikā, jo, līdzīgi kā ekoskolām Zaļais karogs, arī pludmales Zilais karogs pašvaldībai katru gadu jāizcīna no jauna, atkal un atkal.

Piemēram, PII Varavīksne darbnīcās varēja pagatavot papīra vējdzirnaviņas, kuru izejmateriāliem sarūpēts bija nevis veikalā nopērkams papīrs, bet gan dažādas avīzes, žurnāli un veikalu bukleti, šādi dodot papīram otru dzīvi. Vēl bērni kopā ar vecākiem un audzinātājām bija sagatavojuši uz pludmali vai ceļojumā līdzi ņemamu spēli Desas – deviņus auduma maisiņā ieliekamus akmentiņus, kuriem ierasto krustiņu un aplīšu vietā katrs pats varēja uzzīmēt simbolus pēc paša veidota dizaina.

4. vidusskolas radošo darbnīcu tēma šoreiz bija vide un veselīgs dzīvesveids. Šeit varēja uzspēlēt galda spēli, kas palīdz izpētīt un saprast vidi, atpazīt dažādas ekosistēmas. Daļa skolēnu paši devās pētīt kāpas, mēģinot atrast dažādus augus, kas palīdz mākslīgi veidotajām kāpām saglabāt to formu. Visas aktivitātes bērni veidojuši paši.

Pārventas pamatskola piedāvāja bērniem dažādas aktivitātes. Pašiem mazākajiem – krāsošanu, lielākiem bērniem bija iespēja uzspēlēt domino ar neparastiem, pašu skolēnu veidotiem kauliņiem, uz kuriem attēloti dažādi simboli, kas saistīti tieši ar vides jautājumiem. Savukārt paši lielākie varēja iepazīt dažādus ārstniecības augus. Skolotāja Dagnija Smirnova atzīst, ka sākums bijis nedaudz grūtāks, bet nu jau tiešām šie bērni ir tādi, kuriem izpratne par vides un klimata jautājumiem un rūpes par to ir pašsaprotamas. «Ļoti svarīgi, ka viņi pēc tam ienes šīs zināšanas arī ģimenē,» atzīst skolotāja Smirnova. «Ģimenes atbalsts bērniem ir ļoti svarīgs,» viņai piebalso skolotāja Ilze Korna. Nereti kādas aktivitātes ir jārealizē vakarā pēc skolas, vai kā šoreiz – saulainā sestdienā. «Nekad neviens neprotestē, gluži otrādi – saka: «Jā, protams, mēs būsim!» Šeit darbojas vecāki, skolotāji un bērni kopā. Tad arī ir rezultāti! Pie skolas Zaļais karogs plīvo jau sesto gadu.»

2. pamatskolā ekoskolas aktivitātes koordinē Liena Rancāne: «Mūsu skolai karogs ir piešķirts pirmo reizi, bet jau zinām, kā tas ir, kad karogs katru reizi ir jānopelna no jauna. Prieks, ka iesaista arī ekoskolas – vide, kāpas jūra, veselīgs dzīvesveids, šīs tēmas skar ikvienu un skar arī ekoskolas. Ļoti gribas piesaistīt vairāk cilvēku, lai viņi aizdomājas par vidi, cik daudz mēs patiesībā varam paveikt tās labā. Mūsu šodienas tēma ir pārtika, kopā veidojam pārtikas somu pludmales dienai, atkārtoti izmantojot veikalu akciju bukletus. Runājam gan par pārtikas drošību, gan veselīgu uzturu, gan atkritumiem.»