Lai šopavasar ieviestu nepieciešamo regulējumu iestājpārbaudījumu rīkošanai ģimnāzijās, parlamentā tiks virzīti alternatīvi Vispārējās izglītības likuma grozījumi, kas skars tikai jautājumus par iestājpārbaudījumiem un sertifikātu izsniegšanu 9. klasēs, vienprātīgi nolēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.
Šāds lēmums tika pieņemts, jo pašlaik Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītie grozījumi Vispārējās izglītības likumā iekļauj arī jautājumus par izglītības iestāžu internātu darbību regulējumu un izglītojamo ar speciālām vajadzībām skaitu klasē, kuru izskaitīšanai nav nepieciešams piemērot steidzamību. Deputāti vienojās, ka šie jautājumi skatāmi atsevišķi vispārējā kārtībā.
Komisija sagaida, ka IZM jaunu likumprojekta variantu komisijā iesniegs līdz 17. aprīlim, lai to steidzamības kārtā pirms pirmā lasījuma komisija varētu skatīt 19. aprīlī, bet Saeima grozījumus abos lasījumos varētu pieņemt 20. aprīlī.
Saeima 30. martā vienbalsīgi no darba kārtības izslēdza valdībā atbalstītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem sākotnēji bija plānots liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus.
IZM piedāvāja likumā noteikt, ka pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens, lai veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās.
Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpotu kā konkursa atlases kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās.
Tāpat tika piedāvāts likumā noteikt, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam kā arī noteikt uzņemšanas kritērijus.
Tomēr deputātu lēmums par grozījumu neskatīšanu radīja jukas ar regulējumu un neizpratni Saeimas Izglītības komisijā un IZM, kas uzsvēra, ka atteikšanās no likuma grozījumu virzības rada pretēju efektu, proti, jauna regulējuma trūkums liegšot šogad rīkot iestājeksāmenus, tāpēc lietderīgāk būtu bijis likuma izmaiņas sākt skatīt parlamentā un tur veikt pēc deputātu domām nepieciešamos labojumus.
Rīgas Domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa komisijā iestājpārbaudījumu nepieciešamību pamatoja ar to, ka tajos ir atšķirīgs no centralizētajiem eksāmeniem saturs, un centralizētie eksāmeni neesot pietiekams atlases kritērijs uzņemšanai valsts ģimnāzijās.
Komentāri (0)