Kreituse: Ministres nostādni vajadzētu paanalizēt valdības līmenī

«Skolu tīkla optimizācija, tur ir viena atbilde: vai mēs esam gatavi norakstīt savu bērnu nākotni, saprotot to, ka pēc šīs reģionu skolas viņš vairs nevar tālāk nekā sevi realizēt,» DELFI diskusijā, atbildot uz politiķa Viktora Valaiņa (ZZS) jautājumu, norādījusi Čakša. «Ministres arogance kāpj pāri visām līnijām. Reģionālajām skolām būt!» Čakšai oponē Gāga. Atbalstu viņa emocionālajam video Facebook vietnē pauduši jau vairāk nekā tūkstotis Latvijas iedzīvotāju. Viņš uzskaita savas dzīves laikā paveikto un pasvītro, ka nāk no Ugāles vidusskolas. «Runa nav par konkrētu labu vai sliktu lauku skolu. Es runāju par sistēmu, par valsts politiku attiecībā uz lauku attīstību. Tas ir stāsts par latvisko identitāti, un tikai nevajag piemērus par cilvēkiem ar plastmasas alus pudeli rokās. Es to visu zinu,» teic Gāga.

«Ko mēs saprotam ar reģiona skola? Reģionos ir gan lielākas, gan mazākas lauku skolas, gan pilsētas skolas,» lūgta komentēt ministres teikto, vaicā ilggadējā pedagoģe Ligita Priekule. «Ja vienā ciemā ir divas skolas, tas nav normāli. Tas, ka pilsētās dažas skolas ir pārpildītas un dažas ir pustukšas, ir realitāte. Ventspils novads ir tik tukšs, ka ir jāpriecājas par katru skolu, kas ir tuvāk bērniem. Ja uz pilsētas vidusskolu atnāk loderis no lauku skolas vai labais skolēns, tas ir ļoti atšķirīgi. No Ventspils novada uz ģimnāziju ir nākuši burvīgi skolēni, bet ir arī tādi, kuri atnāk un nevar izvilkt. Izglītības kvalitāte pilsētās varētu būt augstāka pēc 6. klases, kur vajag specifiskus izejmateriālus, aparatūras, jo katrā mazā skoliņā spektrogrāfu nenoliksi.»

Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) profesore Ilga Kreituse: «No lauku reģionu skolām mums nāk labāks studentu materiāls studijām – atvērtāki, zinātkārīgāki, mazāk pretenciozi savu tiesību pumpētāji, varbūt pirmajā brīdī ne tik spoži zinoši kā no Rīgas ģimnāzijām. Man ir ļoti liels prieks par lauku vides skolēniem, jo viņu tieksme un vēlme pēc studijām, pēc savas karjeras veidošanas ir daudz noturīgāka. To nu gan ministres kundzei vajadzētu zināt, ka viens no mūsu labākajiem studentiem – titula RSU titula Gada maģistrs ieguvējs Austris Keišs – ir beidzis Baltinavas vidusskolu. Pirmajā brīdī, sākot studijas, viņš nebija kā Rīgas nobružātie, pašpārliecinātie, bet rezultātā viņš ir aizgājis daudz tālāk savā darbībā. Man ir nepieņemama šāda ministres nostādne, ka tikai Rīgā top tie labākie!» Vēstures doktore arī teic, ka pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal strādā arī vidusskolā: «Ja man ir jāredz, ka 12. klases skolēniem, kas specializējas ķīmijā un bioloģijā, vispār nav sociālās zinātnes un vēstures, tad kādu valstsgribu, kā mums izsakās prezidents, vai valstisku domāšanu mēs varam gaidīt no viņiem? Jā, ja runā par specializāciju, tad Rīgas skolēni viens otrs ir vairāk informāciju ieguvuši, bet sabiedrības izpratnes ziņā šodienas izglītības programmas izteikti veido vienvirzienā domājošus jauniešus, kuriem nav izpratnes par kopējo attīstības procesu.» Kreituse, kā allaž, ir tieša: «Domāju šādu ministres nostādni vajadzētu pat paanalizēt valdības līmenī. Cilvēku pretstatīšana bez datiem parāda populismu un neizpratni par to procesu, kas cilvēkam ir jāvada.»