Tauriņa efekts zinātnē un ikdienā

Lai radītu jauniešos interesi par zinātni, sniedzot iespēju uzzināt par tehnoloģijām, matemātiku un inženierzinātnēm vienkāršotā veidā, kā arī satikt zinātniekus un uzzināt plašāk par viņu ikdienas darbu, līdz ar zinātnes un inovāciju centra VIZIUM atklāšanu tika izveidots arī Jauno dabaszinātņu pētnieku centrs, kurā tiek organizētas nodarbības 8. – 12. klašu skolēniem.

Trešdien ar skolēniem tikās Ventspils Augstskolas viesprofesors, Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra vadošais pētnieks asociētais profesors Juris Žagars, kurš vadīja nodarbību Haoss un kārtība Visumā. Lekcijas laikā profesors rādīja, kā mūsdienās var modelēt, piemēram, asinsvadu sistēmas, dārzeņus, kalnus un upju noteces, balstoties uz zinātnes atklājumiem un pateicoties tehniskajām iespējām. Lietišķās matemātikas principus profesors skaidroja, ņemot par piemēru neregulārus objektus medicīnā, botānikā, zooloģijā, ģeoloģijā un citās dabas zinātņu jomās. Tāpat skolēniem bija iespēja uzzināt par tauriņa efektu, haotiskiem procesiem, kā, piemēram, par Mēness kustību un degšanu – kā tos izprast, formalizēt un izmantot.

Kristaps Eglītis no Ventspils 4.vidusskolas stāsta, ka viņu sākotnēji ieinteresējis nodarbības nosaukums, un pēc tam, iepazīstoties ar tās saturu, secinājis, ka lekcija solās būt interesanta un šāda veida zināšanas nāks tikai par labu. Šobrīd Kristaps mācās 9. klasē un pagaidām savu nākotnes karjeru iecerējis saistīt ar ekonomiku un uzņēmējdarbību, taču interešu lokā ir arī dabaszinātnes.

Sarunā ar Ventas Balsi Juris Žagars pauž, ka vienmēr priecājas uzrunāt cilvēkus – skolēnus, studentus, arī pieaugušos –, kuri vēlas gūt jaunas zināšanas, tāpēc arī piekritis vadīt lekcijas Jauno dabaszinātņu pētnieku centrā.

Arī Ventas Balss jau vairākkārt rakstījusi, ka Latvijā samilzusi problēma saistībā ar augsti kvalificētu speciālistu trūkumu dabaszinātņu jomas profesijās, kurai valstiskā līmenī arvien tiek meklēti dažādi iespējamie risinājumi. Piemēram, saskaņā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras 2022. gadā apkopotajiem datiem, šobrīd Latvijā trūkst aptuveni 1400 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un dabaszinātņu speciālistu. Arī profesora Jura Žagara skatījumā tā ir problēma, kurai nepieciešams risinājums. Pēc viņa sacītā, lielākajā daļā pasaules valstu turību nodrošina industrija ar augstu lietišķās zinātnes pievienoto vērtību, un, tā kā Latvijā to līdz šim nav izdevies attīstīt pietiekami augstā līmenī, valsts ekonomiskie un attiecīgi arī labklājības rādītāji ir zemāki, nekā gribētos. Lai to risinātu, pēc Žagara domām, vispirms ir vajadzīgi cilvēki, kuri spēj orientēties procesos, ir profesionāli savā jomā un motivēti darīt. «Lai kļūtu bagāti, ir jāprot radīt jaunus produktus, kurus kārotu visa pasaule, nevis tikai reproducēt esošos,» uzskata profesors. Runājot par problēmām, kas skar dabaszinātņu jomu izglītībā, Žagars zināja teikt, ka arī, piemēram, Francija saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, taču, pretstatā Latvijai, tur tiek nodrošinātas studijas elitārās inženierizglītības programmās, kurās uz vienu studiju vietu pretendē pat 40 cilvēku. Līdz ar to Francijas darba tirgū konkurē nepilni 10% augstas klases inženieru, kuriem pēc tam savukārt ir iespēja strādāt perspektīvās un labi pelnošās jomās, kas ir sevišķi nozīmīgas valsts ekonomiskajai augšupejai. Žagara skatījumā, Latvijā dabaszinātņu jomā problēma slēpjas tajā, ka pie mums tikpat kā nav elitārās izglītības. Savukārt jaunieši, kuri šīs profesijas dodas studēt uz ārzemēm, ir spiesti tur palikt, jo Latvijā nav atbilstošu darba iespēju, turpina augstskolas profesors: «Tā ir ļoti bīstama tendence». Vienlaikus viņš uzsver, ka rezultātiem nepieciešams laiks, ar noteikumu, ka mērķtiecīgi tiek ieguldīts nozares attīstībā. Soļi šajā virzienā jau ir sperti, piemēram, Latvijas iestāšanās Eiropas Kosmosa aģentūrā, sadarbība ar Eiropas Kodolpētījumu organizāciju (CERN). «Pagaidām tas vēl neatmaksājas, bet, ja mēs to nedarīsim, tad nekad šajā jomā nespēsim būt kompetenti un konkurētspējīgi,» turpina Žagars. Svarīgākais, lai ir cilvēki, kuri ir kompetenti piedalīties starptautiskajos konsorcijos un kuri tādējādi ir spējīgi ar inovāciju starpniecību arī šeit radīt iespējas. «Šajā ziņā, man liekas, arī Ventspils rāda pozitīvu piemēru gan ar inženierzinātņu programmām augstskolā, gan ar, piemēram, zinātnes centru VIZIUM, tādējādi iesaistot jauno paaudzi,» tā profesors.

Jau ziņots, ka no nākamā mācību gada skolēniem obligāti būs jākārto valsts pārbaudes darbs dabaszinībās – fizikā, ķīmijā vai bioloģijā. Savukārt vēl pēc gada tas kļūs par centralizēto eksāmenu. «Tas ir pareizi, un tā bija muļķība, ka savulaik to likvidēja,» uzskata Žagars.