Meklē talantīgus skolotājus

Katra mācību gada beigās pilsētas dome un Izglītības pārvalde aprēķina pedagogu vakances vispārizglītojošajās skolās. «Pagājušā gada jūlijā bija 32 pilnas slodzes vakances, tagad 20. Hroniski trūkstot skolotājiem, strādājošo pedagogu vidū 64% slodze ir lielāka par vienu likmi. Šī iemesla dēļ pedagogu vidū ir augsts izdegšanas risks; skolotāju pārslodze neveicina arī mācīšanas kvalitāti kopumā,» situāciju skolās skaidro pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.

Diemžēl skolotāja darba prestižs valstī nav augsts ilgstošas valsts politikas izglītībā dēļ. Līdz ar to jauno speciālistu pieplūdums skolās nav pietiekams, lai aizstātu kolēģus, kuri sasnieguši pensijas vecumu. Piemēram, pērn no visām valsts pedagoģisko augstskolām iznāca tikai viens diplomēts fizikas skolotājs! Skolotāji noveco. No aptuveni 600 visu mūsu pilsētas izglītības iestāžu pedagogiem aptuveni 40% jeb 240 speciālisti ir vecumā virs 51 gada. Vispārizglītojošās skolās šī proporcija ir vēl iespaidīgāka – 47% skolotāju ir vecāki par 51 gadu, bet 16% – vecāki par 61 gadu; bērnudārzos virs 51 gada vecuma pedagogu skaits sasniedz 31%.

Lai ietekmētu situāciju, Ventspils dome, pieņemot 2023. gada budžetu, palielinājusi finansējumu dažādām pedagogu atbalsta programmām. Vītoliņš pārskaita skolotāju motivācijas galvenos rīkus – īrējamu, izremontētu dzīvokļu piešķiršanu, piemērojot īres maksas atlaidi, veselības apdrošināšanas polises un veselu virkni materiālo stimulu – gada balvu izglītībā deviņās nominācijās (500–700 eiro apmērā), Izglītības inovāciju balvu, kā arī 50 labāko skolotāju materiālos apbalvojumus 430 eiro apmērā no motivācijas programmas. Pašvaldība materiāli atbalsta skolotāju profesionālo pilnveidi speciāli organizētajos kursos un daļēji kompensē mācību izdevumus pedagoģiskajās augstskolās. No šī gada mācību izdevumu kompensācijas apmērs pieaugs līdz 30%, informē Vītoliņš.

«Izrādījās, ka ar šiem pasākumiem nepietiek,» spiests atzīt pašvaldības vadītājs. Aizpagājušajā un pagājušajā gadā pilsētas dome nodibināja stipendijas pedagoģijas augstskolu studentiem, sākot no trešā kursa. Ikmēneša stipendija ir puse no minimālās algas apmēra. Beidzot augstskolu, pilsētas dome noslēdz ar stipendiātiem līgumu, saskaņā ar kuru absolventam piecus gadus jānostrādā pilsētas skolās. «Dome parakstīja pirmos četrus šādus līgumus,» skaidro Vītoliņš.

Papildus visiem minētajiem motivācijas pasākumiem dome pagājušā gada nogalē pieņēma rīcības programmu cilvēkresursu piesaistei izglītības iestādēm 2023.–2025. gadā. Programmas īstenošanā dome paredz investēt ap 400 000 eiro, toskait šogad – ap 80 000. Viena no programmas sastāvdaļām paredz piesaistīt talantīgus skolotājus no citām pašvaldībām. Tiem, kas izšķirsies pārcelties uz Ventspili, dome sola pārcelšanās pabalstu un piemaksu pie algas. Šāda motivācijas programma jau vairākus gadus veiksmīgi darbojas pilsētas veselības aprūpē. Pateicoties iedarbīgajai motivācijai, četru gadu laikā Ventspilī izdevies piesaistīt vairāk nekā simts medicīnas darbinieku, tostarp aptuveni 40 ārstus. «Ceram, ka arī izglītības jomā motivācijas programma dos tikpat cerīgus rezultātus,» atzina domes priekšsēdētājs. Trīs gadu laikā pilsētas dome cer piesaistīt mūsu pilsētā vismaz sešus izcilus pedagogus.

Situāciju ar pedagogu trūkumu varētu īslaicīgi pasliktināt mazākumtautību skolu skolotāju latviešu valodas prasmes pakāpes pārbaudes rezultāti, ko kopš decembra vidus mūsu pilsētā veic Valsts valodas centrs. Pārbaudes notiek visā valstī. Kā jau Ventas Balss iepriekš rakstīja, līdz šim pārbaudes notika Ventspils 6. vidusskolā un 3. pamatskolā. 6. vidusskolā pārbaudīja visus skolotājus, ieskaitot direktori. No visiem pārbaudītajiem divu skolu skolotājiem trīs saņēmuši neapmierinošu vērtējumu, vismaz viena no viņām nolēmusi kārtot eksāmenu, lai pierādītu savu piemērotību mācīšanai valsts valodā. Vēl četri pedagogi no divām skolām nolēma neturpināt darba attiecības, bet daži skolotāji nevarēja nokārtot pārbaudi, jo atrodas uz slimības lapas. Pēc Izglītības pārvaldes informācijas, 6. vidusskolā direktore jau meklē krievu valodas skolotāju atstādinātā pedagoga vietā.

Iepriekš Ventas Balss arī rakstīja par to, ka latviešu tautības pedagogi pauda neizpratni, kāpēc arī viņiem tika pārbaudīta latviešu valodas – dzimtās valodas – prasme. Latviešu valodas un literatūras skolotāja, kas arī tika pārbaudīta, saņemot C1 vērtējumu, vēlāk publicēja savu ironisko viedokli sociālajā tīklā Facebook: «Šis dokuments laikam šobrīd ir spēcīgāks par LU diplomu, un, pateicoties saņemtajam vērtējumam, varu mierīgi turpināt skolēniem mācīt latviešu valodu un literatūru.»