Par divām vidusskolām mazāk

Lēmumu Piltenes vidusskolu reorganizēt par pamatskolu Ventspils novada domes deputāti pieņēma jau pirms pusotra gada – 2020. gada martā. Lēmuma pieņemšanas brīdī skolā mācījās vien deviņi vidusskolu klašu audzēkņi – viņiem tika dota iespēja pabeigt 12. klasi, tādējādi lēmums stājās spēkā šā gada 31. jūlijā.

Arī Ventspils 3. vidusskolas pārveidošana par pamatskolu ir savlaicīgi plānota. 2017. gadā Ventspils pilsētas astoņās skolās tika īstenots Eiropas Savienības fonda projekts Izglītības iestāžu mācību vides infrastruktūras uzlabošana un materiāltehniskās bāzes pilnveidošana. Veicot vērienīgus ieguldījumus Ventspils 3. vidusskolā, pilsētas pašvaldība un tās izglītības pārvalde apņēmās ievērot projekta nosacījumu, ka projekta noslēgumā 2021. gadā un vismaz piecus gadus pēc tam skola darbosies kā pamatskola. Līdz šim notikusi pakāpeniska pāreja. 2019./2020.mācību gadā Ventspils 3. vidusskolā netika uzņemti audzēkņi 10.klasē, un arī turpmāk jauna vidusskolas klase skolā netika atvērta. Līdz ar to 2020./2021.mācību gada beigās Ventspils 3. vidusskola pārtrauca īstenot vispārējās vidējās izglītības programmu. Savukārt oficiālu lēmumu par skolas reorganizāciju pilsētas dome pieņēma šā gada 30. jūnijā, bet tas stāsies spēkā 1. septembrī.

Vaicāta, vai pilsētā ir vēl citas izglītības iestādes, kas turpmākajos gados varētu tikt reorganizētas, Ventspils Izglītības pārvaldes vadītāja Ineta Tamane min Ministru kabineta noteikumus, kuri paredz, ka lielajās pilsētās turpmāk vidusskolas posmā būs jābūt vismaz 120 audzēkņiem. Paredzēts, ka noteikumi stāsies spēkā ar 2023. gadu. Pastāv risks, ka ne visas pilsētas skolas kritērijus spēs izpildīt. Piemēram, Ventspils 2. vidusskolā pagājušajā mācību gadā vidusskolas klasēs mācījās 87 audzēkņi. Neliels risks esot arī Ventspils 6. vidusskolai. Turklāt skolām būs jāizpilda arī kvalitatīvie rādītāji, proti, skolēnu mācību sasniegumiem centralizētajos eksāmenos jābūt pietiekami augstiem. Vislielākās bažas ir par matemātikas eksāmena rezultātiem. Ventspils 6. vidusskola īsteno arī tālmācības programmu, un šīs programmas audzēkņi līdz šim uzrādījuši zemākus rezultātus, nekā to prasa jaunie noteikumi. Ir cerība, ka situācija mainīsies pēc tam, kad arī pats eksāmens tiks diferencēts – tie skolēni, kas matemātiku apgūst augstākā līmenī, kārtos sarežģītāku eksāmenu, bet tie, kuri mācās pamatkursu, attiecīgi kārtos optimālā līmeņa eksāmenu.

Ja skolas nespēs ievērot gan kvalitatīvos, gan kvantitatīvos kritērijus, valsts finansējums tām tiks samazināts. Šobrīd netiek plānota kādas konkrētas skolas reorganizācija, taču prātā tiek paturēti jaunie noteikumi, kas ar laiku var novest līdz šādiem lēmumiem, skaidro Tamane.

Jaunie noteikumi, jo īpaši kritēriji par minimālo audzēkņu skaitu vidusskolas klasēs, var ietekmēt arī novada skolas. Ventspils novada domes priekšsēdētāja vietnieks un Sociālās, izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs Guntis Mačtams atzīst, ka Ugāles vidusskola šo noteikumu sakarā ir riska zonā. Novadā minimālais skaits vidusskolas klasēs no 2023. gada būs 40 audzēkņi, bet šajā mācību gadā Ugālē mācīsies vien 20 vidusskolēnu. No 17 9. klases absolventiem šogad 10. klasē iestājušies vien 6. Savukārt visapdraudētākā novada pamatskola ir Ances skola, kurā šajā mācību gadā mācīsies 42 skolēni. Novada skolu turpmākā pastāvēšana un iespējamā reorganizācija galvenokārt ir atkarīga no valsts uzstādījumiem. Skolas uzturēšanas izmaksas īpaši nemainās, vai tajā mācās tikai 1.-6., vai 1.-9. klašu skolēni, piebilst Mačtams.