Attālinātā mācību procesa neatņemama sastāvdaļa ir tiešsaistes stundas. Tajās skolotāji prasa ieslēgt kameras, lai skolēni būtu redzami, savukārt pusaudži nereti cenšas no tā izvairīties.
Vai tiešsaistes stundā jāieslēdz kamera
9Mācību stundas Zoom, MS Team un citās digitālajās platformās nāk ar jauniem izaicinājumiem gan skolēniem, gan skolotājiem. Daļa skolēnu stundās piedalās ar izslēgtu kameru vai ieslēdz to tikai tad, ja skolotājs atkārtoti to pieprasa, daži mānās, aizbildinoties ar tehniskām ķibelēm. Arī vecāku viedokļi par to, vai kamerai jābūt ieslēgtai, ir atšķirīgi. Šajā publikācijā skaidrosim, kā šo jautājumu vērtē paši skolēni, ko saka skolotāji un kāds ir psihologu un tiesībsarga redzējums.
Bērni satraucas par izskatu
«Manuprāt, ieslēgt kameru nav vajadzīgs. Daudzi skolotāji saka, ka viņiem ir gūti strādāt, ja kameras ir izslēgtas. Bet nekad nav teikuši – kāpēc? Varbūt bērns tieši tajā dienā nejūtas labi un negrib nevienam par to teikt! Tādēļ nevēlas ieslēgt kameru. Es zinu, ka daudziem mana vecuma bērniem iet grūti. Viņi iekrīt depresijā utt. Galvenais ir, lai mēs iemācāmies tēmu. Un, ja kāds būtu neklausījies? Tad tā ir viņa vaina,» savu viedokli pauž 7. klases skolniece Estere.
Līdzīgi domā Kārlis: «Kameras nevajadzētu slēgt, jo tas īsti nav vajadzīgs. Galvenais, ka skolotāja labi iemāca tēmu un kā šo tēmu pielietot dzīvē. Slēdzot kameras, var istabā ienākt kāds ģimenes loceklis, un tad kamera jāizslēdz. Vieglāk, protams, būtu kameru vispār neslēgt, jo nebūtu jāuztraucas par to, ka kāds ienāks istabā, tāpat nebūtu jāuztraucas pašiem par savu izskatu.»
Citādās domās ir abu klasesbiedre Žanete, taču arī viņai ir pamatojums, kāpēc daļa skolēnu stundās izvairās ieslēgt kameru: «Es domāju, ka skolēniem vajag slēgt kameras, lai skolotāji būtu pārliecināti, ka tu piedalies stundā. Bet dažiem skolēniem var arī nebūt tādas iespējas, jo kamera nestrādā vai jādala istaba ar citiem ģimenes locekļiem. Dažreiz skolēni neslēdz kameras, jo viņiem nepatīk viņu izskats, viņiem ir neērti, un ir sajūta, ka visi uz tevi skatās. Tev ir grūtāk strādāt un koncentrēties, jo tu jūties neērti.»izgl
Iemācies sevi prezentēt
Ventspils 1. pamatskolas skolotāja Guna Razgaite uzskata, ka tiešsaistes stundu laikā kamerām noteikti jābūt ieslēgtām, jo tikai tā stundā, līdzīgi kā klātienē, iespējams dialogs, savstarpēja kontaktēšanās. Nebūtu pieļaujama situācija, ka tikai skolotājs viens pats stundā ir aktīvs, bet skolēni ir pasīvi klausītāji. Tikai tad, ja skolēnu kameras ir ieslēgtas un visi stundā iesaistītie cits citu redz, iespējams produktīvs darbs – skolēni ne tikai klausās, bet arī atbild uz skolotāja jautājumiem un paši uzdod jautājumus. Saviem audzēkņiem skolotāja Guna saka: «Esi kaut vai pidžamā, bet tavām actiņām ir jābūt redzamām!»
Arī Ventspils 4. vidusskolas skolotāja un karjeras konsultante Aiva Belte iedrošina jauniešus nevairīties rādīt sevi ekrānā. Videouzrunā skolēniem, kuru Izglītības pārvalde publicējusi arī sociālā tīkla Facebook kontā, skolotāja Aiva saka paldies bērniem, kuri stundās ieslēdz kameras, tāpat viņa pasākās ģimenēm, kuras atbalsta savus bērnus mācību procesā, kuras rūpējas, lai skolēns būtu pilnvērtīgi iesaistījies mācību procesā. Un attālināto mācību laikā šajā procesā ir būtiski, lai kamera būtu ieslēgta, uzsver pedagoģe. Skolēnam, piedaloties stundā, ir svarīgi sajust savu klases kolektīvu – svarīgi ir redzēt klasesbiedrus un uzrunāt viņus. «Ir svarīgs acu kontakts, un tad skolēns pilnvērtīgi un droši iesaistās mācību stundā,» uzsver Belte. Vēršoties pie skolēniem, kuri kameras neslēdz, jo kautrējas no klasesbiedriem, skolotāja Belte saka: «Tici – tu esi vislabākais, visgudrākais un visforšākais, skolēn!» Viņa aicina nekautrēties, ieslēgt kameru un uzsver, ka tādējādi skolēns sevi sagatavo arī veiksmīgai turpmākajai karjerai, jo šādi iemācās sevi prezentēt un paskatīties uz sevi no malas.
Grūtības socializēties
Skolu psiholoģes Ilva Ivaska un Iluta Neimane akcentē, ka kameras vairās ieslēgt tieši pusaudži. Sākumskolā šādu problēmu tikpat kā nepastāv, mazo klašu audzēkņi ļoti priecājas datora ekrānā redzēt savu skolotāju, un viņiem nenāk ne prātā slēpties no klasesbiedriem. Savukārt vidusskolas klašu audzēkņi jau novērtē, ka kameras dod iespēju paust savas emocijas, kas savstarpējā komunikācijā nav mazsvarīgi.
Pusaudži vairās rādīt sevi, ja nav par sevi pārliecināti, ja baidās, ka klasesbiedri vēros, piemēram, viņu istabas iekārtojumu. Ir atsevišķi gadījumi, kad bērnam tāpat jau ir grūtības socializēties, un ieslēgta kamera viņam ir papildu apgrūtinājums, norāda psiholoģe Neimane. Tomēr jāņem vērā, ka tas, vai skolēns stundā piedalās ar izslēgtu vai ieslēgtu kameru, ietekmē viņa spēju uztvert informāciju un mācīties. «Tas ir līdzīgi kā tad, kad sēžam klātienes stundā: mums vajag gan vizuālo, gan audiālo informāciju,» uzskata Neimane, piebilstot, ka kādam cilvēkam vairāk izteikta vizuālā uztvere, citam – audiālā. «Taču, ja es redzu, dzirdu un varu padalīties, tad esmu tajā iekšā simtprocentīgi, tad mācīšanās ir pilnvērtīga.»
Attieksmes un cieņas jautājums
Svarīgi, lai skolēns atbildētu skolotājam arī tad, ja kameru tomēr nav ieslēdzis. Citādi skolotājs viņu ne redz, ne dzird, un mācību process šajā gadījumā nenotiek, uzmanību vērš psiholoģe Ilva Ivaska. Viņa uzskata, ka ieslēgta kamera ir cieņas izrādīšana skolotājam. «Tā ir diezgan neērta situācija – skolotājs runā, stāsta jauno vielu, un pretī ir tumši ekrāni… var rasties sajūta, ka tevi neciena un nerespektē,» komentē Ivaska. Reizēm bērni aizbildinās, ka viņiem nestrādā kameras, taču mūsdienās, uzsver Ivaska, grūti būs atrast bērnu, kuram nav sava mobilā telefona, un tajā noteikti ir kamera. Psiholoģe uzskata, ka daudzos gadījumos tās vienkārši ir atrunas. Jāņem gan vērā, ka var būt arī tā, ka kaut kas pēkšņi saplīst vai nedarbojas, un ne vienmēr vecākam ir iespēja nopirkt vietā jaunu datortehniku.
Lai izvairītos no pārpratumiem, vairākas izglītības iestādes kameru jautājumu ir iekļāvušas skolas iekšējās kārtības noteikumos. Tajos var būt minēts, ka par tehniskām problēmām skolēnam noteikti jāpaziņo pirms stundas. Arī konkrētā priekšmeta skolotājs var vienoties ar klasi, ka par tehniskām ķibelēm ir jāziņo pirms stundas. ‘
Lai būtu kā klātienē
Par šo jautājumu savu viedokli paudis arī tiesībsargs Juris Jansons. Viņš norāda, ka kameras lietošana tiešsaistes stundu laikā nav regulēta normatīvajos aktos, tomēr skolotājam būtu jāredz bērni. Tiesībsargs norāda, ka klātienē skolēni un skolotājs viens otru redz, sarunājas, savukārt tiešsaistes stundas ar ieslēgtām kamerām pietuvina situāciju klātienes stundām. Vismaz tādā veidā klase var būt kopā, kopīgi piedalīties mācību procesā, un skolotājs var redzēt, vai bērns seko līdzi stundai, paudis Jansons. Gadījumos, ja bērns saka, ka neērti jūtas, ka ir pieslēdzies ar kameru, viņš aicina vecākus noskaidrot iemeslu. Iespējams, to ir iespējams novērst, piemēram, datoru novietojot citā vietā vai mainot fona attēlu. Tiesībsargs min vēl citu aspektu – laikā, kad daudzas ģimenes ir spiestas ilgu laiku pavadīt mājās, pieaug vardarbība ģimenē. Arī tāpēc skolotājam būtu jāredz bērni un viņu emocionālais stāvoklis.
Datu Valsts inspekcija vērš uzmanību, ka skolēniem vajadzētu pievērst uzmanību tam, lai tiešsaistes nodarbību laikā neizpaustu lieku informāciju par sevi, saviem un ģimenes sadzīves apstākļiem. Lielākā daļa attālinātās saziņas platfomu piedāvā iespējas miglot, aizstāt vai citādi modificēt fona attēlu attālināto mācību nodarbībā, un inspekcija aicina izmantot šīs iespējas.
Komentāri (9)
Pazīstu vairākus skolotājus un neviens no viņiem neprasa slēgt iekšā kameras vairāku iemeslu dēļ:
* Kameras patērē lielu tīkla resursu daudzumu, līdz ar to vairākiem skolēniem rodas problēmas ar piedalīšanos
* Atgriezenisko saiti var nodrošināt vairākos veidos neizmantojot kameras. Ja māk izmantot šīs video saziņu platformas, tad tur var veidot aptaujas, kur skolēni var piedalīties. Piemēram, skolotājs parāda kādu jautājumu pa tēmu, un caur tiešsaistes rīku uztaisa aptauju ar atbilžu variantiem. Tādā veidā skolotājs var pārbaudīt cik labi bērni ir sapratuši tēmu un pats bērns var arī pārbaudīt vai ir sapratis.
* Skolotājs tā pat neskatās un neredz visus 20+ skolēnus kamerās, ja kvalitatīvi stāsta tēmu.
Jā saprotu, varbūt ir kādi priekšmeti, kur bez kameras nekādi, piemēram mūzika, bet uzskatu, ka visos priekšmetos tās kameras nav vajadzīgas un atgriezenisko saiti var nodrošināt ar citām metodēm
Es domāju kā kameras nevajadzetu slēgt iekša jo bērnam nav jāuzstrādzas par savu izskatu skolotāja nevar tevi piespiest slēgt kameru iekša ja to tu negribi un ja bērns pec tiešaistes stundas ko skolotaja ir teikusi ta ir bērna vaina
Un ko darīt bērnam, kas mācās uz personālā datora, kuram kamera līdzi nenāk un ir jāpērk atsevišķi?
Skolotāji no savas kabatas ir gatavi finansēt kameras iegādi?
Labāk neslēgt, savādāk iznāks kā vienas mazpilsetiņas domniecei!
Bet tūlīt būs no valsts 500 eiro katram bērnam, lai atbalstītu attālinātu mācību procesu. Un kāda problēma nopirkt kameru?
Šo pat nevajadzētu uzskatīt par problēmu un kkā prasīt kā obligātu lietu.
Ja jau reiz kliķe pieprasa attālinātu mācīšanos, tad bērnam jāpaliek brīvībai pielāgoties un kameru lietot pēc vajadzības.
Bieži apkārt ir pieaugušie, kuriem ir savas darīšanas un kuri nedomā,
ka viņu istaba ir skolas paplašinājums.
Vai šo nevarētu uzskatīt par uzspiestu kolektīvismu?
Katrs cilvēks,lai tas būtu arī bērns skolas vecumā ,ir indivīds,kuram tiesības būt pašam par sevi,ciktāl tas iespējams.
Kāpēc atkal jāpotē tas kopābūšanas moments?
Tā jau padomju laikā skolā ,kā sacīt,gandrīz vai ar karoti mutē centās iebarot kolektīvisma idejas...
Daudzi tās pieņēma un norija,citi spļāva atpakaļ,vēļ citi izlikās,ka pieņem,bet vēlāk klusiņām izšpļāva.Tas tā,līdzībās.
Vidusskolā tiešsaistes stundas mēdz pat tikt ierakstītas ar visām kamerām, bez nekādas piekrišanas, cik tas ir likumīgi? Izslēdzot kameru, sākas šantāža ar neattaisnotiem kavējumiem, stipendijas atņemšanu, utt!