Vecāku atbalsts palīdzēs mācīties labāk

Par to, kā bērni šajā laikā jūtas un kā vecāki var viņiem palīdzēt, stāsta skolu psiholoģes Ilva Ivaska (strādā Ventspils 4. vidusskolā) un Iluta Neimane (strādā Ventspils Centra sākumskolā).

Bērniem zūd motivācija

Viena no skolēnu lielākajām problēmām ir laika plānošana, novērojusi Ivaska. Ja bērna dienas ritms līdz šim ir bijis gana saspringts un bez mācībām tajā ir arī, piemēram, mūzikas skolas, mākslas skolas nodarbības, sporta treniņi, tagad dienas ritms ir izjucis. Pavasarī daudzi bērni ilgojās pēc skolas, daži pat raudāja. «Šobrīd tie paši bērni ir iesēdušies mājās un neko vairs lāga negrib,» pēc sarunām ar bērnu vecākiem secina psiholoģe. Dažiem bērniem joprojām notiek treniņi, citiem ir attālinātas interešu izglītības nodarbības, taču to ir salīdzinoši maz. Bērniem (gan mazajiem, gan lielajiem) šodien ļoti pietrūkst komunikācijas. Visgrūtāk šodien ir «apzinīgajiem perfekcionistiem», kas allaž visu cenšas izdarīt ļoti labi, viņi visvairāk pakļauti izdegšanai. Ivaska atzīst, ka viņas praksē visgarākās sarunas ar skolēniem bijušas tieši par to, ka viņi nespēj tikt galā ar visiem uzdotajiem darbiem.

Arī psiholoģe Iluta Neimane piekrīt, ka bērni lielākoties ir noguruši. Motivācija zudusi arī tiem bērniem, kuri iepriekš mācījās labi. Mūzikas skolas un mākslas skolas audzēkņiem tagad daudz jādara pašu spēkiem, viņiem pietrūkst skolotāja padoma, jo ne visi var skolotājam piezvanīt un ne visu var uzrakstīt.

Apjūk darbu gūzmā

Salīdzinot ar pavasari, tagad bērniem ir vairāk tiešsaistes stundu platformā Zoom, un, ja ir, piemēram, trīs tiešsaistes stundas pēc kārtas, tās ļoti nogurdina. Vecāki reizēm domā, ka bērni speciāli nedara uzdoto, noslinko. Kāds arī slinko apzināti, tādējādi sevi pasargājot no pārpūles. Taču bieži skolēns vienkārši apjūk uzdoto darbu gūzmā. Arī pieaugušajiem, kuriem ir jau nobriedušas smadzenes, ir grūti visu saplānot un sevi organizēt produktīvam darbam. Bērniem to darīt ir vēl grūtāk. Turklāt tiem bērniem, kuriem arī klātienes mācībās ir grūti noturēt uzmanību, attālinātajā mācību procesā ir vēl grūtāk. Mājās kairinātāju, kas novērš uzmanību, ir vēl vairāk: suns vai kaķis, āra troksnis, māsa vai brālis, telefons, mazākiem bērniem – rotaļlietas...

Ļaujiet kļūdīties

Pats svarīgākais, uzver psiholoģes, ir dienas režīms, mācību vieta, svaigs gaiss un kustības. Ja bērnam, kas mācās sākumskolā, visu dienu jāpaliek mājās vienam, svarīgi būtu kopā pirms tam izveidot dienas plānu un nolikt to redzamā vietā. Tajā vispirms jāiekļauj svarīgākie darbi, kas noteikti konkrētajā dienā jāpaveic, pēc tam jāmin tie, kurus var atlikt uz vēlāku laiku un kurus var darīt, kad vecāki būs mājās. Vajadzētu pamudināt bērnu neiekavēt darbus, visu darīt savlaicīgi, jo, tiklīdz rodas parādi, klāt ir arī nemiers. Tāpat būtu jāpieskata, lai bērns laikus iet gulēt.

Novērots, ka reizēm mazo bērnu vecāki mācību procesā iesaistās par daudz, proti, mācās bērna vietā. Psiholoģes iesaka vecākiem ļaut bērniem izmēģināt pašiem un ļaut kļūdīties. Taču ir veidi, kā vecāki var palīdzēt, neatņemot bērnam iespēju mācīties. Ja pamatskolas klašu skolēnam uzdots izlasīt liela apjoma darbu, piemēram, vēsturē vai ģeogrāfijā, un viņam tas sagādā grūtības, var darīt tā, ka vienu rindkopu lasa mamma, otru – skolēns pats. Iespējams, ka tieši audiāli bērns informāciju uztver labāk nekā vizuāli. Turklāt mamma (vai varbūt tētis) ir blakus, atbalsta un motivē.

Uzmundrinās krūze tējas

Lielākos bērnus vecāki var atbalstīt ar krūzi tējas, uzmundrinājumu un sarunu. Reizēm arī lielākiem bērniem ir grūtības saplānot savus darbus, tāpēc vecākam arī viņam jāpaseko līdzi. Neimane ievērojusi, ka vecāku prasības pret saviem bērniem reizēm ir pārāk augstas. Viņa uzsver, ka bērns drīkst būt noguris, un mudina atļaut bērniem kārtīgi izbaudīt ziemas priekus. Ir jāiet ārā arī tad, ja nevar pagūt izdarīt visus darbus. Jāizvērtē, ko var atlikt, un varbūt kāds darbiņš lai paliek nepadarīts, bet svaigs gaiss un kustības ir svarīgas! Jā, termiņi ir jāievēro un skolēnam jāmācās darbus nodot laikā. Taču reizēm var būt kādas atkāpes. Tad godīgi jāuzraksta skolotājam, ka nevar visu pagūt, un jāpalūdz pagarināt darba iesniegšanas laiku.

Ja bērns jau iekrājis parādu nastu un smagi velk nepadarīto darbu jūgu, mamma vai tētis var palīdzēt saplānot darāmos darbus prioritārā secībā. Varbūt nepieciešama arī speciālista palīdzība. Plānot darbus var kopā ar klases audzinātāju vai skolas psihologu. Tad, ja bērns pēc kopīgi izveidotā plāna regulāri saņems zvanus ar jautājumu, cik tālu esi ticis ar uzdevumiem, tas viņam var būt stimuls un motivācija.

Mēģiniet saskatīt pozitīvo

Psiholoģes secina, ka šobrīd paguruši no mācībām ir ne vien skolēni, bet arī vecāki. Tie vecāki, kuri pavasarī ļoti cītīgi sekoja līdzi bērnu mācībām, paskubināja un reizēm parāja, tagad paļaujas: kā būs – būs! Vienlaikus vecāki satraucas, ka attālināto mācību laikā iegūtās zināšanas ir nepilnīgas. Ir svarīgi, kā bērns mācās, taču nevajadzētu to uztvert sakāpināti – semestra un gada vērtējumi nav arī mūža spriedums.

Psiholoģes akcentē, ka attālinātajā mācību procesā ir arī daudz pozitīvā, un nevajadzētu to uztvert kā nevērtīgu. Piemēram, bērni, kuri informāciju uztver lēnāk, nu var mācīties atbilstoši savam tempam, var izmantot papildu informāciju. Un tas ir vēl viens padoms vecākiem: mēģiniet saskatīt pozitīvo!

Ieteikumi īsumā:

• Kopā ar bērnu izveido dienas plānu!

• Nemācies bērna vietā! Ļauj bērnam kļūdīties! Nenosodi!

• Atceries, ka katram bērnam ir cita pieeja; arī brāļi un māsas ir dažādi.

• Atceries atbalstīt un uzslavēt!

• Katru dienu dod sev un bērnam laiku un telpu atpūtai!

• Veido dialogu ar bērnu, ar pedagogu un skolu!

• Pavadi laiku kopīgās pastaigās un sarunās! Noskaties kādu filmu, palasi grāmatu!

• Koncentrējies uz to, ko vari kontrolēt, - savu attieksmi, savu uzvedību! |Ierobežo laiku sociālajos tīklos, atrodi patīkamu nodarbi mājās!

• Ja parādās grūtības, vērsies pēc palīdzības!