Izlemts skolu un skolotāju finansēšanas liktenis

Ministru prezidents Māris Kučinskis valdības sēdē atzina, ka minētajā jautājumā ir panākta būtiska vienošanās, jo pēc vairākiem gadiem jautājumā par izglītību tiek runāts par kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus premjers vērtēja kā ļoti labu rezultātu.

Minētos noteikumus atbalstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, rosinot veikt atsevišķus nelielus tehniskus precizējumus.

Turpretī Latvijas Lielo pilsētu asociācija iebilda pret IZM piedāvātajiem kvalitātes kritērijiem, jo, tos pieņemot, lielajās pilsētās nākšoties slēgt atsevišķas skolas. Kā piemēri tika minētas vidusskolas Liepājā un Daugavpilī, tomēr izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis argumentēja, ka asociācijas dati par skolām minētajās pilsētās nav patiesi.

"Šodien ir ielikts ārkārtīgi būtisks pamatakmens Latvijai, kādu mēs to vēlamies redzēt pēc vairākiem gadiem - izglītotai, drošai, stabilai, ar lielu attīstības potenciālu un labklājīgai. Šodien valdībā izdevās tas, kas patiesībā bija jāizdara pirmajos neatkarības gados - nospraust mērķus, kādu gribam redzēt izglītības kvalitāti," pēc sēdes žurnālistiem sacīja Šadurskis.

"Pieņemtais risinājums ir labs, jo dod vispārējām vidusskolām skaidru mērķi nākotnē, gan pietiekami reālu sasniedzamo starprezultātu grafiku, kas neradīs šķēršļus tām pašvaldībām un skolām, kas nopietni vēlas investēt izglītībā," piebilda ministrs.

IZM sagatavotie noteikumi par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā ietver normu, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Tāpat mērķdotācijas saņemšanai 12. klases izglītojamo kārtoto obligāto centralizēto eksāmenu (OCE) rezultātu vidējam indeksam ir jāsasniedz vismaz minimāli noteiktais līmenis. Paredzēts, ka no 2020. gada 1. janvāra līdz 2024. gada beigām OCE indeksam jābūt vismaz 40%, no 2025.gada 1.janvāra līdz 2029.gada beigām - vismaz 50%, savukārt turpmāk - vismaz 60%. Lai aprēķinātu OCE indeksu, IZM piedāvājusi īpašu aprēķina formulu, kas piemērojama katram no OCE.

Paredzēts, ka finansējuma piešķiršana vai nepiešķiršana turpmāk būs atkarīga no izglītības kvalitātes, taču vienlaikus plānots, ka, ja izglītības iestāde nesasniegs minimālos kvalitātes kritērijus, tad finansējums tai netiks atteikts uzreiz.

Ja izglītības kvalitāte atbildīs kritērijiem, tad skola saņems 100% valsts budžeta finansējumu neatkarīgi no audzēkņu skaita vidusskolas klasē. Savukārt neatbilstošas izglītības kvalitātes gadījumā paredzēti divi risinājuma ceļi.

Viens no tiem attieksies uz situācijām, kad skolēnu skaits vidusskolas klašu grupā sasniedz vismaz minimāli noteikto. Fiksējot nepietiekamu izglītības kvalitāti, pirmajā gadā izglītības iestādei tiks izteikts brīdinājums. Ja izglītības kvalitāte gada laikā neuzlabosies, tad otrajā gadā pedagogu atalgojumam tiks piešķirti tikai 50% aprēķinātā finansējuma. Ja situācija neuzlabosies vēl pēc gada, vidusskola vairs nesaņems valsts budžeta finansējumu pedagogu algām un par pedagogu atalgošanu būs atbildīgs skolas dibinātājs, kas vairumā gadījumu ir pašvaldība.

Otrs scenārijs attiecas uz vidusskolām, kurās ir ne tikai nepietiekama izglītības kvalitāte, bet arī nepietiekams izglītojamo skaits. Šajā gadījumā pirmajā gadā skola saņems brīdinājumu, bet jau otrajā gadā skolai tiks atņemts valsts budžeta finansējums pedagogu atalgojumam.

Lai izvērtētu OCE indeksa aprēķināšanas formulu, kā arī citus iespējamos uzlabojumus minētajā kārtībā, valdība tāpat nolēma, ka IZM līdz 2019. gada 1. oktobrim Ministru kabinetā jāiesniedz informatīvais ziņojums par izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveidi, tai skaitā pilnveidojot kvalitātes kritērijus.

Lai gan noteikumi stāsies spēkā šajā mācību gadā, jauno atalgojuma finansēšanas kārtību piemēros no 2020. gada 1. septembra.