Iespējams, eksāmenu kārtošanas valodu vairs izvēlēties nedrīkstēs

IZM Konsultatīvo padomi iepazīstināja ar sagatavoto priekšlikumu Ministru kabineta noteikumu grozījumiem, kas paredz centralizēto eksāmenu kārtošanu 9. un 12. klašu skolēniem mazākumtautību skolās valsts valodā.

Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romans Alijevs un citi mazākumtautību skolu direktori apliecinājuši, ka šāda prakse daudzās skolās tiek īstenota jau tagad un šis IZM priekšlikums ir atbalstāms.

Valsts izglītības satura centra dati liecina, ka katru gadu pieaug skolu un skolēnu skaits, kas centralizētos eksāmenus kārto latviešu valodā. 2008./2009. mācību gadā eksāmenus latviešu valodā mazākumtautību skolās kārtoja 60% skolēnu. 2015./2016. gadā šī dinamika ir pieaugusi līdz 85%. IZM atbalstīja arī Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja priekšlikumu par samērīgu pārejas periodu eksāmenu kārtošanai valsts valodā 9.klašu skolēniem.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) norādīja, ka IZM priekšlikums visās vispārizglītojošās skolās noteikt vienotu standartu centralizēto eksāmenu kārtošanai latviešu valodā nodrošina iespēju izkopt augsta līmeņa valsts valodas prasmi, vienlaikus nodrošinot nemainīgas iespējas apgūt dzimto valodu un kultūru. Ministrs ir gandarīts, ka mazākumtautību skolu direktori šo priekšlikumu atbalsta.

Lai pilnveidotu bilingvālās izglītības kvalitāti mazākumtautību skolās, Konsultatīvā padome izskatīja arī priekšlikumu par pārstāvja deleģēšanu augstskolu pedagoģisko programmu izstrādes darba grupas sastāvā.

Kā ziņots, skolēniem varētu liegt iespēju eksāmenos izvēlēties to kārtošanas valodu, tādējādi nosakot, ka eksāmeni kārtojami tikai latviešu valodā, liecina IZM sagatavotie grozījumi noteikumos par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību.

Patlaban spēkā ir Ministru kabineta noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, kas nosaka, ka izglītojamais, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību mazākumtautību izglītības programmās, ir tiesīgs izvēlēties centralizētā eksāmena kārtošanas valodu - latviešu vai krievu valodu (izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos). Patlaban eksāmenu materiāli tiek gatavoti latviešu valodā, savukārt to izpildes valodu - latviešu vai krievu - izglītojamais ir tiesīgs izvēlēties.

Ņemot vērā pieaugošo tendenci mazākumtautību izglītojamo vidū izvēlēties kārtot eksāmenus latviešu valodā, ar noteikumu projektu IZM paredz noteikumu grozījumus, nosakot, ka izglītojamajam, kurš iegūst vispārējo vidējo izglītību, tādējādi tam attiecoties arī uz mazākumtautību izglītības programmām, eksāmena kārtošanas valoda ir latviešu valoda (izņemot eksāmenus valodu mācību priekšmetos), tādējādi vairs neparedzot izvēles tiesības attiecībā uz valodu, kurā kārtot eksāmenu.

Papildu iepriekš minētajam grozījumam ar noteikumu projektu plānots papildināt noteikumus par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību, nosakot, ka eksāmena vadītājs eksāmena norisi vada latviešu valodā (izņemot valodu mācību priekšmetos). Šāda grozījuma nepieciešamība pamatota ar to, ka Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji, piedaloties kā novērotāji centralizēto eksāmenu norisē, konstatējuši, ka atsevišķās izglītības iestādēs, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas, eksāmenu norise tiek vadīta mazākumtautību valodā. Šādā rīcībā saskatāma iespējama pretruna ar Valsts valodas likumā noteikto, ka valsts un pašvaldību iestāžu rīkotie pasākumi notiek valsts valodā.