Ventspils dome atteikusies no nacionālas nozīmes industriālā parka izveides pašvaldībā. Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no iespējamiem riskiem un pašvaldība nenonāktu finansiāli kritiskā situācijā.

Ventspils dome atteikusies no nacionālas nozīmes industriālā parka izveides pašvaldībā. Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no iespējamiem riskiem un pašvaldība nenonāktu finansiāli kritiskā situācijā.
Ventspils domes deputāti nolēma izbeigt vienošanos, kas pērn noslēgta starp pašvaldības iestādi "Ventspils osta" un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta "Nacionālas nozīmes industriālā parka izveide Ventspilī", kam no Atveseļošanas fonda (AF) bija paredzēti 10 miljoni eiro.
Pašvaldība skaidro, ka nacionālas nozīmes industriālā parka izveides projektu nosacīti veidoja divas daļas - vienu projekta daļu īstenoja pašvaldība, bet otru - privātie komersanti.
Pašvaldības atbildība projektā ir infrastruktūras sagatavošana komersantu darbībai, tostarp būvprojektu izstrāde, iepirkumu un būvdarbu veikšana, projekta līdzfinansējuma nodrošināšana un citas aktivitātes. Projekta daļa, par kuru atbild pašvaldība, pašlaik ir pilnībā sagatavota īstenošanai.
Savukārt otra daļa ir projekta rezultatīvie rādītāji. Saskaņā ar projekta noteikumiem komersantiem projektā jāsasniedz konkrēti mērķi - jānodrošina jaunu darba vietu izveide un jāveic vairākos desmitos miljonu eiro mērāmas nefinanšu investīcijas.
Komersantu darbības rādītāji projektā ir kritiski nozīmīgi Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai. Komersantu atbildības daļu pašvaldība nekā nevar ietekmēt, un vienlaikus komersantu aktivitātēm ir augsti riski. Ja komersantu darbības rādītāji netiek sasniegti, pašvaldībai ir jāatmaksā vai nu viss saņemtais Eiropas Savienības līdzfinansējums, vai daļa no tā proporcionāli rezultatīvajiem rādītājiem.
Atkārtoti veicot Ventspilī esošo ražotņu komersantu aptaujas un apkopojot komersantu rezultatīvo rādītāju kopsavilkumu līdz šā gada februārim, pašvaldība secināja, ka no jauna piesaistīto investoru un Ventspilī jau esošo komersantu kopējais plānotais nefinanšu investīciju apjoms nesasniedz projektā plānotos rādītājus. Vērtējot visu pieejamo informāciju, tika secināts, ka projektam tiks piemērotas finanšu korekcijas, kas radītu kritiskus zaudējumus pašvaldības budžetam un negatīvi ietekmētu tās spēju realizēt citus attīstības projektus un īstenot autonomās funkcijas.
Tā kā projektā jau patlaban ir izstrādāta ražošanas ēku būvniecības dokumentācija, kā alternatīva neuzsāktajam projektam būtu izskatāma to izbūve citos projektos, nepieciešamības gadījumā pielāgojot atsevišķus būvprojekta risinājumus.
Ventspils dome nolēma iesniegt projekta pieteikumus alternatīvās Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmās. Pašvaldība ir uzdevusi pašvaldības iestādei "Ventspils osta" sagatavot nepieciešamo dokumentāciju un iesniegt projekta pieteikumus atbilstoši programmu nosacījumiem un pieejamajam finansējumam vienā vai abos Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam pasākumos, proti, "Atbalsts uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras attīstībai, veicinot pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku" un "Infrastruktūra uzņēmējdarbības atbalstam".
AF projektu atlasē, kur pašvaldībām un komersantiem nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju infrastruktūras attīstīšanai bija paredzēti 80 miljoni eiro, pērn februārī CFLA apstiprinājusi piecus projektus ar kopējām AF investīcijām vairāk nekā 77 miljonu eiro apmērā.
CFLA apstiprināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes projektu publisko ielu infrastruktūrai "Liepājas industriālā parka teritorijas attīstība 1.kārta" ar AF finansējumu 10 miljonu eiro apmērā.
Apstiprināja arī Daugavpils pilsētas pašvaldības projekts publiskās infrastruktūras izbūvei un ražošanas ēkas celtniecībai "Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra (ALTOP) Industriālā parka izveide", kuram AF finansējums ir 17,13 miljoni eiro.
Tāpat apstiprināja Valmieras novada pašvaldības projekts industriālo laukumu, publisko stāvlaukumu, pievadceļa, dzelzceļa pievadceļa un iekšējā dzelzceļa tīkla infrastruktūrai "Valmieras industriālā parka attīstība" ar AF finansējumu 20 miljoni eiro.
Finansējumu saņems Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes "Centrālā pārvalde" projekts publisko ielu infrastruktūrai "Zemgales industriālā parka attīstība, I kārta" ar AF finansējumu 20 miljonu eiro apmērā.
Tāpat CFLA apstiprinājusi Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Ventspils osta" projektu publiskās infrastruktūras izbūvei un ražošanas ēkas celtniecībai "Nacionālas nozīmes industriālā parka izveide Ventspilī" ar AF finansējumu 10 miljonu eiro apmērā.
Divi projekti projektu iesniegumu izvērtēšanas periodā tika atsaukti, savukārt vēl divos pieņemti lēmumi par nosacījumu neizpildi.
Komentāri (6)
Vai tik nav taisnība tam komentētājam,kurš rakstīja,ka nekādi svarīgi lēmumi vairs netiks pieņemti,jo lembergs vairs oficiāli neskaitās pilsētas mērs?Un,viņaprāt,kas nav darīts viņa vadībā,tam vairs nav nekādas vērtības?
Tad pa kuru partiju bija jābalso?
Pilset kundz.
Manam bus balsot par Sav partij,le zinat.Es pats ir Ģenerāl-sekretār,Prezidij priekšsēdetaj un Centrāl-Komitej priekšniek,le zinat.
Rakstā teikts, ka pašvaldību neveiksmes iemesls bija privāto investoru trūkums. Var uzminēt, no kuras valsts bija šie privātie investori. Vai pats projekts sākotnēji bija interesants? Dome skatās nepareizā virzienā. Pašreizējam sastāvam ir jāgaida pārvēlēšanas, tikai īstas, nevis "jāpārkārto gultas". Citādi būs vēl viens “Sulu” projekts. ES naudas var vairs nebūt. Ko tad?
Ir jāatrod iekšējie resursi, nevis jāgaida ārvalstu investori. Vietējiem investoriem nav jābrauc uz citām pilsētām. Veloceliņi darba vietas nerada. Cilvēki nedrīkst atstāt pilsētu. Šī ir osta! Nav ciems. Skaties vienu soli uz priekšu! Atgrieziet vietējo iedzīvotāju interesi par Ventspili...Kamēr nav par vēlu
Pašvaldībai būtu pilnībā šis jāfinansē? Būs jāpārlasa likums par to, kas tad ir tās pašvaldības funkcijas un pienākumi.. Es saprotu atbalstīt, veicināt, iesaistīties. Bet pilnībā finansēt??? Šķiet par traku. Pilsētai ir citas lietas, kam nauda vajadzīga, primāri ir iedzīvotāji. Turklāt vēl nesen bija tik populāri vainot pašvaldību, ka tā pārāk jaucas privātā biznesa sfērā. Bet kad kādam pašam jāsāk kaut kas darīt, tā pēkšņo tomēr ērtāk, ka pašvaldība to izdara.