Naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmuma ""Ventspils nafta" termināls" (VNT) apgrozījums pērn bija 57,814 miljoni eiro, kas ir par 9,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi sasniedza 43,804 miljonus eiro pretēji 16,137 miljonu eiro peļņai 2017. gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.
Finanšu pārskata Vadības ziņojumā norādīts, ka pērn pārkraušanas vidi raksturoja pieejamā rezervuārā jaudas pārprodukcija, tādējādi radot ļoti konkurētspējīgu tirgus vidi. Šajos apstākļos VNT efektīvi saglabāja savu ilggadējo pārkraušanas apjomu 6,13 miljonu tonnu apmērā, tādējādi saglabājot vadošo pozīciju Ventspils ostā.
Lai pielāgotos tirgus mainīgajiem tirgus apstākļiem, VNT optimizēja savus tehnoloģiskos procesus un procedūras, kā arī uzlaboja tās organizatorisko efektivitāti. Vadības ziņojumā teikts, ka pērn uzņēmums pabeidza ievērojamu investīciju posmu, būvējot un nododot ekspluatācijā tvaiku savākšanas iekārtu un paplašinot cauruļvadu infrastruktūru. Tādējādi VNT ne tikai nodrošināja atbilstību jauniem vides aizsardzības noteikumiem, bet arī paplašināja pārkraujamo produktu portfeli, kā arī darbības elastību. Vairāk koncentrējoties uz ilgtspējīgu attīstību un atbildīgu enerģijas patēriņu, VNT uzstādīja saules paneļus, lai nodrošinātu elektroapgādi tās galvenais administrācijas ēkai, apvienojot ēkas un īstenojot vairākus iekšējos projektus par procesu optimizāciju.
Pērn VNT apgrozījums sasniedza 57,8 miljonus eiro, bet zaudējumi bija 43,8 miljoni eiro. Uzņēmuma vadība kā zaudējumu cēloni min finanšu pārskatos atzītos zaudējumus no vērtības samazināšanās, lai atspoguļotu aktīvu atgūstamo vērtību pašreizējos tirgus apstākļos. Vērtības samazināšanās novērtējums tika veikts būtisku ieņēmumu samazinājuma dēļ turpmākajos gados. 2018. gada decembrī vadība sāka vienošanās procesu par jauniem uzglabāšanas un caurlaides līguma noteikumiem ar "Ventspils Tank services", jo 2016. gada līgums beidzās pērnā gada 31. decembrī. Atbilstoši parakstītā līguma nosacījumiem, kas stājās spēkā ar 2019. gada 1. janvārī, gada fiksētā likme ir samazināta par 43%, kas ir ievērojams samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.
Šogad VNT saimnieciskās darbības mērķis ir pielāgoties kravu plūsmas/apjomu stagnācijai Baltijas jūras reģionā, lai uzlabotu piedāvāto pakalpojumu daudzveidību. Tā kā uzņēmums ir tikai viens loģistikas ķēdes posms, tas turpina sadarboties ar citām galvenajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, dzelzceļa pārvadājumu sabiedrībām un ostām, lai nodrošinātu Ventspils ostas tēlu kā pievilcīgu un konkurētspējīgu pārkraušanas centru Latvijā un Baltijas valstīs. VNT vadība prognozē šogad sasniegt 40,968 miljonu eiro ieņēmumus un plāno noslēgt 2019. finanšu gadu ar peļņu pirms procentu izmaksām un nodokļiem 4,557 miljonu eiro apmērā. Šogad tiek sagaidīts, ka pārkraušanas līmenis saglabāsies tādā pašā līmenī kā iepriekšējā gadā - seši miljoni tonnas.
VNT apgrozījums 2017. gadā bija 52,842 miljoni eiro, bet peļņa bija 16,138 miljoni eiro.
Uzņēmums dibināts 2003. gadā un tā pamatkapitāls ir 86,755 miljoni eiro. VNT 51% daļu pieder Nīderlandē reģistrētam uzņēmumam "Marank B.V." un 49% daļu pieder Šveicē reģistrētam uzņēmumam "Eurotank Holding Sarl".
Komentāri (7)
Tada acu aizmalesana ar tiem zaudejumiem :)) Stradnieki , uz kaut kada pamata, tacu rudeni ir jaatlaiz no darba
stulbums ir acu azmālēšana, izlasi rasktu
VNT izsvieda visu vietējo latviešu un ventspilnieku menedžmentu, visus vadošos darbiniekus, - lūk arī jums rezultāts!
Jā, diemžēl finansu rādītājus var visātrāk uzlabot optimizējot darbaspēka apjomu un kvalifikāciju.Tas ir tikai normāli, ka uzņēmuma īpašnieki vadošos amatos izvieto sev tuvus, pārbaudītus kadrus.Galu galā uzņēmuma mērķis jau ir nopelnīt naudu, nevis nodrošināt ar darba vietām šadus vai tādus cilvēkus.
Te nu gan varētu piekrist daļēji. Ņemot vērā ka uzņēmums atrodas šajā valstī, izmanto infrastruktūru ko šī valsts un krasts var piedāvāt, peļņa darba vietas, atalgojums, vakances, zinošs izglītots personāls - tās ir lietas, kurām ir jābūt līdzsvarā, pretējā gadījumā pilsētā jau runā ka pašvaki tur ar patiešām zinošiem kadriem. Ja vadošais personāls, arī mazāk kvalificētais, pazaudē sistēmas kopainu, tad turpmākā darbība pamazām noved pie kalpa sindroma un tad jau arī pie degradācijas, kura robežojas ar padoto un "elites" slēptu konfliktu.
Tam protams nav nekāda sakara ar rakstā minētajiem zaudējumiem, kuri visticamāk ir tikai grāmatvediski cipari veicot pārvērtēšanu.
Šī uzņēmuma izdevumos darbaspēks sastāda salîdzinoši nelielu daļu. Te ir jautājums par biznesa modeli kā tādu
Šī uzņēmuma izdevumos darbaspēks sastāda salîdzinoši nelielu daļu. Te ir jautājums par biznesa modeli kā tādu