Ventspils brīvostā parādās jaunas kravas un jaunas kravu operācijas. Vakar pie 11. dziļūdens piestātnes Ventas labajā krastā pietauvojās kuģis, kas pirmo reizi ostas vēsturē uzņems no Sulu termināļa saulespuķu eļļas sūtījumu un nogādās to patērētājiem Eiropā.
Sulu terminālis strādā abos virzienos
7Vagonu cisternas, kas pilnas ar saulespuķu eļļu, ienāca Ventspilī iepriekšējā nedēļā un pakāpeniski tika virzītas uz Sulu termināli izkraušanai.
Šis notikums Ventspils brīvostai un Sulu terminālim, kā arī tā īpašniekam – kompānijai Overseas Estates – ir zīmīgs divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ostā ir ienākusi jauna krava – saulespuķu eļļa, kas līdz šim Ventspilī netika pārkrauta. Otrkārt, Sulu terminālis sāk strādāt reversā režīmā, proti, ne tikai izkrauj ostā ienākušos kuģus, bet arī iekrauj tajos kravu, lai pa jūras ceļu nosūtītu to patērētājiem.
Līdz šim Sulu terminālis, kas savu darbību pēc rekonstrukcijas uzsāka pirms 2,5 gadiem, pieņēma kravas tikai no jūras un iekrāva tās dzelzceļa cisternās un autocisternās. Pa šo laiku terminālis ir pieņēmis un izkrāvis 21 kuģi, pārkraujot 250 000 tonnu augu eļļas. Pārsvarā tās ir tropisko augu eļļas, kas pienāk no Malaizijas un Indonēzijas, stāsta kompānijas Overseas Estates pārstāvis Ģirts Fišers. Ventspilī tās tiek iekrautas rezervuāros, bet pēc tam – vagonu cisternās vai autocisternās un transportētas uz Krieviju un Baltkrieviju.
Vakar ostā ienāca pirmais kuģis, kas uzņems saulespuķu eļļas izmēģinājuma sūtījumu no Krievijas, lai piegādātu uz Eiropu. Līdz ar to terminālis sāk strādāt arī pretējā virzienā, kā tas bija iecerēts tā pārbūvēšanas laikā, skaidro Fišers. Tas ir saistīts ar situācijas izmaiņām tirgū, kur parādījusies interese par tādu kravu. Uzsākot ar izmēģinājuma sūtījumu reversā režīmā, Sulu terminālis drīzumā sāks regulāri strādāt abos virzienos. Noturīgais pieprasījums pēc augu eļļām visos reģionos – gan rietumos, gan austrumos – sola stabilu Sulu termināļa noslodzi ilgtermiņa perspektīvā.
Saulespuķu eļļa, ko sāk pārkraut Ventspils terminālis, pienāca no Krievijas dzelzceļu cisternās un autocisternās pagājušajā nedēļā. Pirmais kuģis, kas uzņems Ventspilī eļļu, nav pārāk liels – tā kravnesība ir 3000 tonnas. Testa režīma pārkraušanā paredzēta kā eļļas izkraušana no cisternām termināļa rezervuāros, bet no turienes – kuģī, kā arī tiešā pārkraušana no cisternām kuģī, stāsta Fišers.
Sulu terminālim nevajag baidīties no konkurentiem, jo tuvākajā apkārtnē tādu pārkraušanas kompleksu, kas paredzēti darbam tikai ar pārtikas kravām, vienkārši nav. Termināli sertificējuši klienti, kas novērtējuši gan pārkraušanas kompleksa parametrus un iespējas, gan arī neaizsalstošās dziļūdens ostas priekšrocības. «Var, protams, augu eļļu pārkraušanai izmantot jebkuru šķidro kravu termināli, iepriekš iztīrot un izmazgājot iekārtas. Taču specializēts, tikai pārtikas kravām paredzēts pārkraušanas terminālis, kāds ir Sulu terminālis – tas ir pavisam cits apkalpošanas un kravas kvalitātes saglabāšanas līmenis,» norāda Fišers.
Pārtikas augu eļļu tirgus ir gana ierobežots – Krievijā ir zināmas vairākas lielas kompānijas, kas ražo un eksportē augu eļļas un kam ir iespēja nofraktēt šim mērķim kuģus. No otras puses, arī Baltijas jūras krastā tādu ostu, kas varētu pārkraut pārtikas eļļas, nav daudz. Tādēļ kravu īpašnieki un ostu termināļi ātri atrod cits citu. Pēc Sulu termināļa pārbūves Ventspilī regulāri ienāk kuģi, kas piegādā tieši no Malaizijas vidēji 40 000 tonnu pārsvarā palmu eļļas. Daļu kravu atstāj citās Eiropas ostās, bet uz Ventspili piegādā atlikumu. Taču mēdz būt arī tā, ka kuģis vispirms ienāk Ventspilī, izkrauj šeit daļu savas kravas, bet pārējo ved uz Eiropu. Parasti krava ir paredzēta izkraušanai trīs četrās ostās, sākot ar Spāniju un beidzot ar mūsu ostu, stāsta Fišers. Pateicoties Ventspils priekšrocībām, ostā var ienākt kuģi ar pilnām tvertnēm un jebkurā gadalaikā.
Kuģa izkraušana aizņem četras piecas diennaktis, kad terminālī rit spraigs darbs. Tik saspringtā darba režīmā cilvēki strādā maiņās, pavisam terminālī ir nodarbināti 25 cilvēki, kas tieši piedalās kravu operācijās, taču ir arī speciālisti, kas sniedz ārpakalpojumus, tādi kā apsargi un citi.
Sulu terminālis pēc īpašnieka maiņas 2008. gadā bija pārbūvēts 2016. gada rudenī, un līdz gada beigām tajā pārkrāva 20 000 tonnu eļļu un melases. 2017. gadā termināļa kravu apgrozījums sasniedza jau vairāk nekā 60 000 tonnas, bet pagājušajā gadā – 125 000 tonnas. Šā gada pirmajā pusgadā Sulu terminālī pārkrauts 60 000 tonnu augu eļļu. «Mēs pārkraujam specifisku kravu, tādēļ cenšamies saglabāt savu unikalitāti ostu pakalpojumu tirgū,» norāda Fišers. Palmu eļļas pārkraušana, piemēram, ietver sevī dažādas šī produkta frakcijas. Viens kuģis var nogādāt vairākas frakcijas. Katrai frakcijai ir savs pielietojums – no pārtikas rūpniecības līdz ziepju, sveču ražošanai u.c. Terminālī katra frakcija tiek pārkrauta pa atsevišķiem cauruļvadiem un uzglabāta atsevišķos rezervuāros, jo ir jāievēro strikti nosacījumi. Piemēram, palmu stearīna sacietēšanas temperatūra ir +53 grādi. Lai to pārsūknētu no kuģa tvertnes rezervuāros vai cisternās, ir jāstrādā ātri, uzturot temperatūru virs 53 grādiem. Citādi produkts sacietēs cauruļvados. Tik unikālu specifiku nevar nodrošināt neviens terminālis Latvijā, izņemot Sulu termināli Ventspilī.
Sulu terminālis:
- uzbūvēts 2006. gadā;
- darbojas kopš 2016. gada rudens;
- pārkrauj palmu, saulespuķu un citu augu eļļu;
- projektētā jauda – virs 100 000 t šķidro kravu gadā;
Kravu apgrozījums:
- 2016. gadā – 20 000 t,
- 2017. gadā – 60 000 t,
- 2018. gadā – 125 000 t,
- 2019. gada 1. pusgadā – 60 000 t;
- kopš 2019. gada jūlija strādā abos virzienos;
- terminālī ir 12 rezervuāri, kopapjoms – 8500 cm3;
- dziļums pie piestātnes – 12 m.
Sulu terminālis ir unikāls ar to, ka tajā var pieņemt un uzglabāt dažādas eļļu frakcijas.
Tankkuģis Oraholm vakar vakarā ieradās Ventspilī pēc Krievijas saulespuķu eļļas. Tankkuģis būvēts 2006. gadā un kuģo zem Dānijas karoga, tā kopējā tonnāža – 3700 tonnas.
Pirmais kuģis, kas nogādāja palmu eļļas kravu uz Ventspils ostu 2016. gadā.
Komentāri (7)
Nezin,vai ta to atstādinato Deputāt ari ir iekš Daļ?
Citād jjau nebūt rakstit pa Ost termināl tād lab rakst.
Uz Eiropu saulespuķu eļļa,bet uz Krieviju ļoti veselīgā palmu eļļa...
Viss pareizi,katram tas,kas pienākas.
Vispār jau palmu eļļa ir tikpat veselīga/neveselīga, kā jebkura cita eļļa, ko lietojam. Problēma ar palmu eļļu ir tajā apstāklī, ka tās ieguves procesā tiek iznīcināti meži un noplicināta daba
Kādēļ netiek analizēta darbinieku skaita dinamika,nākotnes plāni un iespējams nomaksātie nodokļi.
Kāpēc vēl joprojām terminālim tāds nosaukums?
Cik noprotams,tas pārbūvēts un sulas tur vairs netiks pārkrautas...
Termināļa ēka ir privātīpašums un, kā skaidroja uzņēmuma pārstāvji, “Baltic Juice Terminal” ir brenda nosaukums, kam var būt, bet var arī nebūt tieša saistība ar konkrētām kravām. Tāpēc vismaz šobrīd nosaukumu mainīt nav plānots.