Ministru kabinets atbalstīja Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu mainīt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeli, paredzot, ka ar 2022. gadu tā budžetu veidos daļa no alkohola akcīzes, tabakas akcīzes, izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.
KM konceptuālajā ziņojumā tika piedāvāti četri VKKF finansēšanas modeļi, no kuriem Ministru kabinets atbalstīja trešo, paredzot, ka VKKF finansējums no valsts budžeta ir proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa 3% apmērā, tabakas akcīzes nodokļa - 2% apmērā, izložu nodokļa - 1,37% apmērā un azartspēļu nodokļa - 2,21% apmērā.
Uz šādu finansējuma modeli rosināts pāriet ar 2022. gada 1. janvāri. Vienlaikus paredzēts pārejas periods no nākamā gada līdz 2021. gadam, kura laikā dotācijas pieaugums notiktu pašreizējā kārtībā, paredzot finansējuma apmēru atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Līdz ar to valdība par aktualitāti zaudējušu atzinusi noteikumu "Par atlīdzības apmēru Valsts kultūrkapitāla fonda padomes locekļiem" otro punktu, kas līdz šim paredzēja VKKF padomes loceklim izmaksāt 71,14 eiro par līdzdalību vienā sēdē.
Saskaņā ar nodokļu ieņēmumu prognozēm un KM aprēķiniem, 2022. gadā VKKF budžetu veidotu iezīmētie procenti no nodokļiem aptuveni 13 129 826 eiro apmērā. Līdz ar to pašreizējais VKKF budžets, kas ir 10 469 057 eiro, palielinātos par 2 660 769 eiro.
KM šī jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai nepieciešamos grozījumus VKKF likumā jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā līdz šī gada 1. augustam.
"Šāds risinājums nodrošinātu pakāpenisku rezultatīvo rādītāju un kultūrpolitikas indikatoru sasniegšanu, kā arī garantētu kvalitatīvu kultūrvidi un kultūras pakalpojumu pieejamību sabiedrībai," teikts KM ziņojumā.
Komentāri (0)