Piena ceļš izbāl

Atkal cietīs zemnieki

Paveicies ir tiem lauksaimniekiem, kuri līdz šim pienu nodeva vietējiem pārstrādātājiem, nevis Lietuvas ražotājiem, jo piena ceļš  - Latvija – Lietuva – Krievija, iespējams, tiks pārrauts pavisam. Pēdējo dienu laikā lietuvieši lauzuši jau vairākus līgumus ar Latvijas piena ražotājiem. Tādēļ uzņēmumi, kuri līdz šim ražoja pienu Krievijas tirgum un Lietuvai, ir spiesti strauji pārorientēt savu darbību, pretējā gadījumā tiem draud bankrots. Taču arī tie, kuri līdz šim pārdeva pienu vietējiem pārstrādātājiem, ir pakļauti riskam, jo piena cenas krīt. Šobrīd ieguvējs ir vien pircējs.

«Šaize ir liela un turklāt ar tālejošām sekām,» tā par radušos sarežģīto situāciju piena tirgū izsakās SIA Jaunope vadītāja Ligita Indriksone. «Jebkurā gadījumā, samaksāt par visu, kā tas jau bijis vienmēr, nāksies tieši zemniekiem, jo ražotāji jau nu noteikti necietīs zaudējumus, kā mēs," uzskata uzņēmēja.

Saražoto pienu – 124 tonnas mēnesī, SIA Jaunpope nodod Tukuma piena kombinātam, kā arī korporatīvam Dundaga, bet pavisam nelielu daļu no piena Jaunpope pārdod veikalā Ventspilī.  "Pagaidām vēl pienu nododam par 0,31 eiro litrā, taču ja iepirkuma cenu samazinās līdz 0,22 eiro, nezinu, ko darīsim. Daudz būs atkarīgs no tā, cik ilgi tas viss turpināsies un no tā, vai un, kāda palīdzība lauksaimniekiem tiks sniegta,» atzīst Indriksone. Tajā pašā laikā uzņēmēja dzirdējusi, ka Krievijas veikalos plaukti, kuros izvietoti piena produkti, ir tukši. «Visu uz saviem pleciem iznes zemnieki, pārdzīvojām 1949. gadu, 1991. gadu. Vai pārdzīvosim 2014 gadu, redzēsim. Katrā ziņa kapteinis pēdējais pamet kuģi un es domāju, ka šajā gadījumā tas ir par mums – zemniekiem,» ar kurzemnieciski spītu un latvisku sīkstumu, tomēr atzīst Ligita Indriksone.

Laba peļņa šodien, problēmas – rīt

Uzņēmuma Akmeņkalni īpašnieks Kārlis Akums arī šobrīd jūtas kā iemests ar laiviņu jūrā, taču viņa situācija ir daudz labāka, jo Akums saimniecībā saražoto pienu pārstrādā pats savā uzņēmumā un no piena saražoto produkciju realizē arī savā tirdzniecības tiklā. Turklāt piens skaitās bioloģiski ražots un šādu ražojumu piesātināts Latvijas tirgus pagaidām nav. Tieši savam uzņēmumam nekādus draudus Akums pagaidām neredz. Taču viņa ausīs nonākusi informācija, ka, piemēram, piena pārstrādes uzņēmums Tukuma piens par esošo cenu, pienu no zemniekiem iepirks līdz 15. augustam, bet pēc tam iepirkuma cenu samazinās. Par to, vai cena samazināsies līdz 0,22 eiro, Akums neuzdrošinās ne prognozēt, ne noliegt tādu iespēju. Taču, viņaprāt, piena tirgus Latvijā dēļ embargo kļūst tik piesātināts, ka zemnieki to būs spiesti nodot par jebkādu cenu.

Visgrūtāk klāšoties tiem, kuri saražoto pienu nodeva Lietuvas uzņēmumiem. Saskaņā ar Eurostat datiem lielāko daļa Latvijas piena eksporta tirgu jeb 94% veido Eiropas Savienības valstis, taču 81% no šīs daļas – tieši Lietuva. «Mēs, savukārt, jau ilgstoši esam bijuši uzticami Tukuma piena sadarbības partneri – nelēkājām, nemeklējam, kur izdevīgāk. Stabilitāte ir svarīgs faktors arī biznesā un partnerattiecībās,» atzīst Akums.

Uzņēmums Piena partneri, savukārt ir bijis viens no tiem, kas meklējis izdevīgākos partnerus un līdz šim izdevīgāk esot bijis tirgoties ar lietuviešiem. Tādēļ spriežot pēc uzņēmēja teiktā, šobrīd Piena partneri būs starp tiem, kas cietīs visvairāk. Tagad būšot grūti ieiet Latvijas tirgū.

Bankrots jau pie durvīm

Drūmu nākotni paredz arī uzņēmuma Liepas, kas gadā saražo aptuveni 400 tonnas piena, īpašniece Ināra Špude. Viņa sadarbojas ar uzņēmum Piena partneri jau piecus gadus. Burtiski pēdējo dienu laikā viņa saņēmusi vēstuli, kurā uzpircējs paskaidro, ka līdzšinējo 0.38 eiro vietā par piena litru turpmāk varēs maksāt vien 0,20 eiro. Piens tikšot pārdots tālāk Rīgas piena kombinātam. Vai šādas cenas saimniecība varēs pacelt, nav pārliecība. Stopkrānu noraut arī nav iespējams, ir kredītsaistības bankā, jo zemnieki bez tām nav varējuši attīstīties, ņemot vērā, kādas ir tehnikas iegādes izmaksas, nebija tāda nauda, lai to bez kredītiem nopirktu, atklāj saimniece. «Mēs godīgi sakot, nezinām, ko tagad darīt, jo cena ir nokritusies teju divas reizes zemāka. Mēs plānojām izmaksas, attīstību, balstoties uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem, smagi strādājām, bet šobrīd mierīgi gulēt nevaru sakarā ar visām šīm pārmaiņām,» neslēpj Špude. Viņa atklāj, ka ir sazvanījusies arī ar kolēģiem, kas nodarbojas ar liellopu gaļas pārdošanu un secinājusi, ka arī «šajā jomā krahs tuvojas. Par kapeikām tos tagad pērk. Tas ir tikai sākums un ar, ko tas galu galā beigsies, pagaidām neviens nevar pateikt. Visdrīzāk gan ar bankrotu. Tikai pircējs šobrīd var būt laimīgs,» rezumē uzņēmēja.

Dabiskā atlase vietējam tirgum

«Īstermiņā šeit nekādu risinājumu neredzu,» atzīst ekonomists Ivars Brīvers. Politiķi gan šobrīd lemj, kā aizlāpīt caurumu, taču ilgtermiņā redzu, ka notiks tas par, ko ir runāts jau iepriekš – eksports nevar būt pamats, kurā balstīta Latvijas ekonomika. «Varbūt beidzot sapratīs, ka jāražo ir iekšējam tirgum. Ja runājam par pārtikas pieprasījumu, nav Latvijas tirgus nebūt tika mazs. Un, ko bija teikt tiem, kas ņēma bankā kredītus, attīstījās, lai ražotu cukurbietes un vienā brīdī ne jau viņu pašu vainas pēc viss bizness izbeidzās? Viņi droši vien šobrīd strādā Anglijas laukos. Drīz sāksies vēl viens aizbraukšanas vilnis. Vai vainīga Krievija? Pat, ja atradīsies citi noieta tirgi, kurš dos garantiju, ka nemainīsies noteikumi un nenāksies pieņemt ātrus lēmumus? Ir jādomā par nākotni un vienīgais risinājums – ražot vietējam tirgum. Divi miljoni cilvēku var izdzert daudz piena,» salīdzinoši skarbi par situāciju izsakās Brīvers.

Jāatgādina, ka jau agrāk zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) izteicās, ka Latvijā tiek ražots divas reizes vairāk piena, nekā nepieciešams vietējam tirgum. Šobrīd Latvijā reģistrētas 10 625 saimniecības, kas nodarbojas ar piena lopkopību.