Rīgas brīvostas pārvaldei, Ventspils brīvostas pārvaldei un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei valsts pamatbudžetā būs jāieskaita maksājums par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, paredz šodien valdībā atbalstītie grozījumi Likumā par ostām.
Līdz ar to ostu pārvaldes valsts pamatbudžetā ieskaitīs tādu pašu maksājumu, kā pašvaldības speciālajā budžetā, proti, 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksām.
Ekonomikas ministrija (EM) norāda, ka Latvijā darbojas trīs lielās ostas - Ventspils, Rīgas un Liepājas -, kuru īpatsvars kopējā kravu apgrozījumā 2012. gadā bija 98,19%. Šīm ostām lietošanā ir nodota stratēģiska publiska infrastruktūra, par kuras izmantošanu ostas iekasē samaksu no ostas klientiem, bet par ieņēmumiem, kas gūti no šīs infrastruktūras izmantošanas un citām ostu pārvaldes darbībām, neveic ieskaitījumus vai cita veida norēķinus valsts budžetā.
"Ostas savā darbības modelī pēc būtības ir pielīdzināmas valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kuru mērķis ir efektīva aktīvu pārvaldība un atdeves pieaugums, piemēram, dividenžu veidā. Līdz ar to arī ostu pārvaldēm ir nepieciešams sniegt atdevi jau 2014. gada valsts budžetā," atzīst EM.
Lai nodrošinātu atbilstošus valsts pamatbudžeta ieņēmumus no Latvijas lielajām ostām un izmantotu tos valsts autoceļu infrastruktūras attīstībai, nepieciešams noteikt, ka ostas ieskaita valsts budžetā ne mazāk par šo ostu ieskaitījumiem pašvaldības speciālajos budžetos.
EM uzsver, ka grozījumi nerada ietekmi uz komersantu maksājumiem ostu pārvaldei, jo ostai maksājumi jāveic no saviem līdzekļiem.
Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2014. gada 1. janvārī.
Pret grozījumiem likumā iebilda satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš minētos maksājumus nodēvēja par nodokli, kas tiek uzlikts vēl pa virsu apgrozījumam. Viņaprāt, minētais maksājums sadārdzinās ostas pakalpojumus.
Viņaprāt, tas samazinās ostu konkurenci un liks zaudēt konkurenci cīņā par kravām.
Šim priekšlikumam ir vairāki oponenti. Latvijas Darba devēju konfederācijā norādīja, ka lielās ostas jau patlaban valsts budžetā maksā ievērojamu nodokļu apjomu un to palielināt nav nekādu iespēju.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā norādīja, ka piedāvātais risinājums ieviest ostu nodevu var radīt riskus tautsaimniecības izaugsmei. Savukārt Satiksmes ministrijā atzina, ka, ieviešot Latvijas ostām tiešus maksājumus valsts budžetā no ostu ieņēmumiem, likumdošanā noteiktās ostu funkcijas būtu jāapmaksā no valsts budžeta.
Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis skaidroja, ka Latvijas ostās "milzu nauda" netiekot iekasēta - ap 59 miljoni latu gadā. Turklāt ostas attīstot vērienīgus infrastruktūras attīstīšanas projektus, līdz ar to ņemti aizdevumi no bankām. Pēc viņa teiktā, jau tagad ostām esot līdzekļu deficīts.
LETA
Komentāri (0)