Termināļos krīze turpinās

Kopējais desmit termināļos pārkrauto kravu apjoms – 17,38 miljoni tonnu – par 1,71 miljonu tonnu atpaliek no 2009. gada pirmo astoņu mēnešu kravu apgrozījuma un par 1,86 miljoniem tonnu – no 2008. gada analoģiskā rādītāja. Samazinājums, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par 9%. Šis ir pats dramatiskākais rādītājs visu Latvijas lielo ostu vidū. Savukārt konkurējošās ostas Tallina (Igaunija) un Klaipēda (Lietuva), atšķirībā no Latvijas ostām, pirmo pusgadu noslēgušas ar pārliecinošu kravu apgrozījuma pieaugumu – par attiecīgi 16,5% un 14,5%.

Salīdzinājums ar citām Baltijas ostām liek domāt, ka caur Ventspili pārvadāto kravu apjoma kritums saistāms nevis ar kopējām tendencēm visā pasaulē, bet gan ar termināļu nespēju krīzes apstākļos piesaistīt jaunus klientus. Uz to jau agrāk norādījis Ventspils mērs Aivars Lembergs, par piemēru minot divus lielākos sauskravu termināļus Kālija parks un Ventspils tirdzniecības osta, kuri pēdējo gadu laikā pazaudējuši ievērojamu daļu kravu.

Astoņu mēnešu statistika parāda, ka arī citi termināļi vēl nav pārvarējuši krīzi. Pēc Ventspils brīvostas pārvaldes informācijas, četri lejamkravu termināļi, salīdzinot ar pagājušo gadu, kopā zaudējuši 3,3 miljonus tonnu naftas un ķīmisko kravu, bet diviem termināļiem, kas nodarbojas ar ogļu pārkraušanu, ir 1,3 miljonu tonnu ostai tradicionālo kravu iztrūkums.

Kopš Ventspils nafta termināla (VNT) pāriešanas starptautiskā naftas un gāzes koncerna Vitol Group rokās, tā apgrozījums nepārtraukti krītas. Astoņu mēnešu laikā terminālis pārkrāvis par 2,1 miljonu tonnu mazāk nekā tādā pašā laika periodā pērn un par 2,6 miljoniem tonnu mazāk, salīdzinot ar 2008. gadu. Pārkrautās 6,3 miljoni tonnas ir mazliet vairāk kā 60% no ieplānotā gada apjoma. VNT kravu apgrozījuma kritums īpaši neietekmē ārvalstu īpašnieku peļņu. Un tas ir saprotams: Vitol ir treiderkompānija, kuras pamatbizness ir saistīts nevis ar pārkraušanu, bet gan ar naftas produktu pirkšanu un pārdošanu, kā arī citu pakalpojumu sniegšanu, piemēram – kravu uzglabāšanu, gaidot izdevīgāku tirgus cenu. Treiders nopelna, pārdodot kravas dārgāk nekā nopircis. Šiem mērķiem Vitol savā Ventspils terminālī nodarbojas ar benzīna jaukšanu un butanizāciju. Tas viss nes kompānijai peļņu, nedodot terminālim adekvātu kravu apgrozījuma pieaugumu, toties rada papildus kaitīgas smakas dzīvojamajā zonā.

Šogad sliktāk nekā pērn strādā arī AS Ventbunkers – rezultāts savstarpēji karojošo pušu grupējumu cīņai par ietekmi galvenajā naftas tranzīta uzņēmumā. Par to Ventas Balss rakstījusi ne reizi vien. Mazāk par pusi no ieplānotā gada apgrozījuma pārkrāvuši divi citi lejamkravu termināļi – Ventamonjaks serviss un Ventall Termināls (attiecīgi 37,5% un 42,5%).

Sauskarvu termināļi kopumā šogad pārkrāvuši vairāk kravu nekā pērn. Kaut gan kravu plūsmu zaudējumi ir arī šeit. Baltic Coal Terminal šā gada astoņos mēnešos pārkrāvis par 260 tūkstošiem tonnu ogļu mazāk nekā pagājušā gada sešos mēnešos. Pagaidām terminālis izpildījis 27% no plānotā gada apjoma.

Ventspils tirdzniecības osta spējusi kompensēt 1,1 miljona tonnu ogļu zaudējumu ar jaunu kravu plūsmu – 1,3 miljoniem tonnu dzelzsrūdas. Savukārt nelielie (1,65 milj. tonnu) Kālija parka panākumi šogad drīzāk atspoguļo nebijušo pagājušā gada izgāšanos (0,7 milj. tonnu). Kādreizējie 4–5 miljonu tonnu minerālmēslojumu gadā, šķiet, pazaudēti neatgriezeniski.

Ventspils Grain Terminal šogad pārkrāvis pusmiljonu tonnu graudu, uzlabojot iepriekšējo divu gadu analoģisko rādītāju. Taču, tāpat kā gadījumā ar kālija termināli, šie panākumi izskatās pārliecinoši tikai uz pagājušo gadu neveiksmju fona un nekādi neatbilst veiktajiem kapitālieguldījumiem un projektētajai termināļa jaudai – 1,5 miljoniem tonnu gadā.

Muldimodālajam terminālim NNVT par lauvas tiesu kravu (822 tūkstoši tonnu no pārkrautajām 969 tūkstoši tonnām) jāpateicas regulārajām prāmju līnijām. Kas attiecas uz profilkravu – konteineriem, tie šogad terminālī nav redzēti vispār (2009. gadā – 380 TEU jeb nosacīto konteineru, bet 2008. gadā – 12 016 TEU). Labāko kravu apgrozījumu pēdējo trīs gadu laikā – 511 tūkstoši tonnu kokmateriālu – sasniedzis Ventplac. Taču tie, visticamāk, nav termināļa vadības, bet gan valdības nopelni, kura bez žēlastības izzāģē un eksportē mežus, tādējādi pūloties glābt krīzē iestigušo ekonomiku.